Salīdzinot ar tuvākajām Baltijas jūras kaimiņzemēm, Latvijas teritorijā līdz mūsdienām saglabājušās salīdzinoši nedaudzas Viduslaiku sakrālās koka skulptūras, kādas senāk kuplā skaitā greznoja teju katru katoļu dievnamu. Iemesls milzīgajam mākslas vērtību zudumam meklējams galvenokārt svētbilžu grautiņos Refomācijas laikā, daudzajos karos un arī 18. gs. gaumes diktētajā baznīcu tīrīšanā no senāku mākslas stilu darbiem. Pētniecību Latvijas gadījumā nopietni apgrūtina arī ļoti fragmentāri pieejamā dokumentācija par skulptūru izcelsmi un autentiskumu. No nepilnām trīsdesmit mūsdienu Latvijas teritorijā apzinātām koka skulptūrām rakstā tuvāk aplūkotas divas — „Madonna uz Mēness sirpja” Kuldīgas Sv. Trīsvienības Romas katoļu baznīcā un „Sāpju Kristus” Ventspils muzeja krājumā. Abi 2011. g. izpētītie piemēri eksemplāriski rāda ne vien konkrēto sakrālo skulptūru māksliniecisko uzbūvi un stilu ietekmes, bet arī sniedz padziļinātu ieskatu vispārīgā metodiskā pieejā, kas nepieciešama neskaidras izcelsmes un grūti nosakāma vecuma mākslas pieminekļu pētniecībā. Ar gandrīz dabiskā lielumā veidoto skulptūru „Madonna uz Mēness sirpja” saistītas vairākas neskaidrības. Nav viennozīmīgi nosakāms, kopš kura laika skulptūra atrodas Kuldīgas Sv. Trīsvienības baznīcā, tomēr tā, visticamāk, tur novietota 19. gs. vidū un nav uzskatāma par 17./18. gs. baznīcas oriģinālā interjera sastāvdaļu. Vēl grūtāk datējams ir skulptūras vecums. Madonnas figūras konstrukcija, kokgrebumu maniere un plastiskā apģērba drapērija pilnībā atbilst 16. gs. 20.–30. gadu stilam. Citi skulptūras elementi — barokālais Jēzus bērna tēls vai gotiskais Marijas matu veidojums tomēr liek nopietni apšaubīt skulptūras Viduslaiku izcelsmi. Figūras vecuma datēšanu apgrūtina arī vēlākos gadsimtos uzklātais krāsas slānis. Izmēros mazākajai, bet izteiksmīgajai sēdskulptūrai „Sāpju Kristus” turpretī viennozīmīgi ir Viduslaiku izcelsme. Tā vairākus gadsimtus atradusies Kihelkonnas Sv. Miķeļa baznīcā Sāremā salā, kur šī skulptūra, iespējams, kopā ar svētceļniekiem nonākusi jau drīz pēc tās izgatavošanas. Pamatojoties uz detalizētu skulptūras elementu analīzi (formālie un stilistiskie pretstati, ķermeņa daļu veidols, sejas izteiksme), mākslas vēsturnieki Gerts fon der Ostens un Stens Karlings tās radīšanas laiku novērtējuši ap 1400.–1425. g. Mākslas vēsturnieku aprindās šī skulptūra pazīstama vairāku citu mākslasdarbu kontekstā, kuri atbilst 14./15. gs. mijā Ziemeļvācijā, Skandināvijā un Baltijā izplatītajam „Christus im Elend” figūras tipam. 1. "Sāpju Kristus"
2. "Madonna uz Mēness sirpja" 1. 2. | 
;)