Alsungas draudzes prāvests Gatis Mārtiņš Bezdelīga, kurš vadīja svinīgo dievkalpojumu, šajā svētku un atceres laikā aicināja klātesošos apzināties, ka mēs savu valsti esam saņēmuši mantojumā no mūsu senčiem. Kā viņi ir izcīnījuši šo brīvību, kā viņi ir alkuši pēc tā, lai mums būtu pašiem sava valsts. Mēs nedrīkstam aizmirst to. Mums šī piemiņa mūsdienās ir jākopj. Turpinot sprediķi, pr. Gatis teica: "Tikko Evaņģēlijā lasījām, ka Jēzus nāk pie saviem mācekļiem, kuri ir aiz bailēm no jūdiem bija aizslēguši durvis. Palikuši tajā vienā telpā un palikuši šajās bailēs. Jēzus nāk un pasludina viņiem mieru. Bet ko viņš vēl dara? Viņš pasniedz viņiem savas rokas un parāda savu sānu, kas ir caurdurts. Kristus aicina savus mācekļus piedalīties šajā Viņa upurī. Viņš nāk, lai viņi To pieņemtu, lai viņi Tam pieskartos, lai viņi turpinātu būt ar Kristu. Bet nevis tikai kā kaimiņi, paziņas un pat ne tikai kā draugi, bet, lai viņi ieietu pilnībā Viņa dzīvē un tas nozīmē arī Viņa upurī. Šodien, atceroties mūsu brīvības cīnītājus, mēs varētu teikt, ka viņi šodien aicina ar savu dzīvi, piemiņu, lai arī mēs ieejam tajā viņu upurī, ko viņi sniedz. Ja viņi nebūtu šo upuri nesuši ar savu dzīvi un ar savu dzīvību, diez vai mēs šādā valstī dzīvotu. Mēs varbūt nerunātu latviski, bet runātu vai nu krieviski, vāciski, vai kādā citā valodā. Šie mūsu tautas varoņi atdeva savu dzīvību, lai mēs varētu šeit dzīvot un piedzīvot laimi šai zemē, un katrs varētu realizēt savu personību. Tātad viņi aicina arī mūs šajā upurī par savu zemi. Mēs šodien atklājam un iesvētām šo piemiņas plāksni, kuru šeit 1933.gadā uzstādīja vietējie aizsargi. Un tur lasāmi šie vārdi „Tava tauta nezudīs, ja par tautu upurēsies”. Šī plāksne ar šiem vārdiem paliks šeit dievnamā, šai vietā, kur daudzi redzēs šos vārdus un sapratīs, ka mēs katrs esam aicināti uz šo upuri. Jo katrs mēs esam aicināts būt par varoni. Katrs! Jo tas spēks nav lāča ausīs, bet spēks ir cilvēku sirdīs. Un lai pateicamies tiem daudzajiem tautas varoņiem, kuri aizstāvēja mūsu zemi un kuri bija gatavi atdot savu dzīvību par mūsu nākotni." Pēc dievkalpojuma Alsungas draudzes prāvests Gatis Mārtiņš Bezdelīga aicināja Alsungas domes priekšsēdētāju Aivaru Sokolvski un pulkvedi Andri Riekstu atklāt piemiņas plāksni. Zemessardzes 45. nodrošinājuma bataljona komandieris, pulkvedis Andris Rieksts izteica prieku būt šeit kopā Alsungā vēsturiskajā dienā, kad kopīgi tiks atklāta plāksne, kas ilgstoši nebija šeit. "1933.gadā šī plāksne tika atklāta, bet vēlāk tās liktenis nebija zināms. Man prieks, ka šodien esam sapulcējušies, lai godinātu cilvēkus, kas izvēlējās dzīvot savādāk. 11.novembri lielākā daļa Eiropas atceras un svin kā Pirmā pasaules kara beigas. Ja lielākā daļa Eiropas uzsāka kara brūču dziedēšanu, tad līdz īstai brīvībai mums tika prasīti vēl vairāki gadi. No 1918. līdz 1920.gadam brīvības cīņas Latvijai laupīja vairāk nekā trīs tūkstošus mūsu vīru un sievu dzīvību. Nav zināms precīzi, cik brīvības cīņās bojā gājuši alsundznieku. Lai Dievs dod mums nodzīvot mūžu, nepieredzot karu. Tomēr, ja būs nepieciešams, arī mēs savu valsti nosargāsim visi kopā, kā tajā laikā,” teica Zemessardzes 45. nodrošinājuma bataljona komandieris. Pēc kritušo pieminēšanas ar klusuma brīdi Alsungas domes priekšsēdētājs un pulkvedis Andris Rieksts atklāja atjaunoto piemiņas plāksni, kurā lasāmi vārdi "Tava tauta nezudīs, ja par tautu upurēsies", un kas veltīta alsundzniekiem, kas ziedojuši savas dzīvības atbrīvošanas cīņās. Atjaunot plāksni, kuras oriģināls, ko baznīcā novietojuši vietējie aizsargi, tapis 1933. gadā, bija draudzes iniciatīva. Plāksni atjaunoja par draudzes saziedoto naudu. Katedrāle.lv   
  
  
 
| 
;)
;)
;)
;)
;)
;)
;)
;)
;)
;)
;)