Katrīna (1347-1380) dzīvoja laikā, kad bija diezgan sarežģīta politiskā situācija Rietumeiropā, tas bija arī laiks, kad pāvests nedzīvoja Romā, bet Aviņonā. Politiskie saspīlējumi, dumpji pret pāvestu, kari, kuros abas puses – gan pāvesta, gan arī sacēlušos pilsētu karaspēks, nodarīja pārestības un noveda tautu līdz izmisumam. Sv. Katrīna tika izvēlēta kā vienīgā iespējamā starpniece problēmu risināšanā. Sākotnēji viņas misijai nebija lielu panākumu, bet pateicoties viņas dedzībai un lielai aktivitātei, kā arī mistiskai pieredzei, ko viņa aprakstīja darbā „Dialogs”, viņa palīdzēja gan samierināt karojošās puses, gan atjaunot Baznīcas dzīvi. Dominikāņu tēvs klātesošajiem lajiem akcentēja, ka šajā darbā atrodas viens no vislabākajiem un dziļākajiem katoļu mistikā vienotības ar Dievu aprakstiem, kuru sauc „Mācība par tiltu”. „Svētās Katrīnas no Sjēnas rakstus varam iedalīt trijās grupās: vēstules, lūgšanas un apjomīgais darbs „Dialogs”. Pēdējais ļauj iepazīt Katrīnas personīgo pārdzīvojumu bagātību. Tā ir arī mācība, kas domāta pēctečiem, tas ir, mums. Mācība par „tiltu” ir daļa no darba „Dialogs”. Tas ir iekšējās dzīves teoloģiskais apraksts, kas koncentrēts ap krustā sisto Jēzu. Jēzus tiek salīdzināts ar tiltu, tātad Viņš ir kļuvis par glābiņu visiem, kuri peld pa grēku straumi. Viņiem draudēja nogrimšana, bet izglābties var tikai tad, kad pieķeras tilta kāpnēm. Trīs pakāpieni nozīmē savainotās pēdas, caurdurto sānu un Kristus muti. Pirmais etaps garīgajā dzīvē ir krustā sistā pēdas. Cilvēka mīlestība ir savtīga un to var uzpirkt, bet, ja viņš ir piegājis pie krusta, tad tas nozīmē, ka meklē Dievu. Otrais etaps – caurdurtais sāns, ir šķīstīšanās Jēzus asinīs, lai cilvēks sāktu mīlēt Dievu kā draugu. Šajā brīdī Dievs vēl klusē, un cilvēku, kas tiecas pēc Dieva mīlestības kvēles, kas plūsts no Kristus atvērtā sāna, apņem liela tumsība. Katrs grēcinieks, kas tiecas uz Dieva mīlestības siltumu, beidzot var patverties Kristus atvērtajā sānā un mazgāties Viņa asinīs. Pilnīga vienotība un satikšanās vaigu vaigā ar Dievu notiek trešajā etapā, kad cilvēks sasniedz krustā sistā Kristus muti, kas mīl Dievu ar uzticīgā Dēla mīlestību. Tad cilvēks sajūt lielu mierinājumu. Kaut gan viņš ir mirstīgs, viņš ēd barību, kas paredzēta nemirstīgajiem, jo satiekas ar Dievu un pilnīgi sevī mainās, pateicoties visciešākajai vienībai ar „To kas ir”. Mistiskās vienības apraksts, kas atrodams svētās Katrīnas darbos, ir viens no vislabākajiem un visdziļākajiem katoļu mistikām,” iepzīstinot ar Katrīnas no Sjēnas pieredzi, teica tēvs Oskars. Dominikāņu laju tikšanās noslēdzās ar diskusiju par šo mācību un kopīgu lūgšanu. Sanita Zustere,
"Vatikāna Radio", Liepāja | 
