Čats
English
Niks:
Parole:
Reģistrācija

Palasīsim...  Liecības

Plankštetenas abatijas apciemojums un Dieva pieredze
02.10.2017 pl. 13:03
"Bija septembra sākums, un man bija laime un izdevība doties un piedzīvot Dieva pieredzi Plankštetenas abatijā," raksta Terēze, kura vēlējās dalīties iespaidos par savu ceļojumu. Abatija atrodas Bavārijā, 70 km no Rēgensburgas un 60 km no Nirnbergas, Altmūltāles zaļo mežu reģionā mazā Augšpalatinatas pilsētiņā Plankštetenā.

Klosteris ir baroka arhitektūras ansamblis, šajā stilā veidots 16. gs. – ap 1750 gadu. Šajā abatijā mūki dzīvo pēc benediktīniešu regulas. Viņu nav daudz, vien 8 - 10, bet ēku ansamblis ir iespaidīgs.

No rīta lūdzas laudes, un baznīcas iekštelpas barokālais siltums un skaistums apņem katru, kurš ir šeit, savā maigumā un mīlestībā. Tās patvērumā var lūgties par saviem apkārtējiem cilvēkiem, savu draudzi, par visiem, ko pazīstu un kurus šajā ceļā satieku. Var pārdomāt un pielikt pieturas punktu vasaras periodam un tā notikumiem, un smelties atjaunotus iespaidus un spēkus jaunajam rudenim un ziemai. Brīnišķs saules lēkts pār kalnainajiem mežiem, kuros ieskauta mazā pilsētiņa un abatija. Klusa pastaiga man palīdz atgriezties pie savam saknēm bērnībā, pie rudens lapām un citām stabilām un pilnīgi vienkāršām izjūtām, kuras atgriež manu būtību drošās mājās.

Plankštetenas klosteris ir 880 gadu vecs, pašos pirmsākumos šeit dzīvoja mauri (Maierisch), bet šo klosteri nodibināja 1129. gadā. Šajā klosterī nekad nav dzīvojuši daudz mūku, augstākais 8 vai 9, bet labos laikos 20, tā stāsta mūsu gids, benediktīniešu brālis. Dzīve no pirmsākumiem (no dabas). Jau 20 gadus šeit nodarbojas ar ekoloģisko lauksaimniecību, kas saskan ar šodien aktuālo bio-produktu tendenci mūsu dzīvēs. Klosterī visa pārtika, izņemot piena produktus, tiek ražota pašu rokām, - klostera ekoloģiskajā lauku saimniecībā. Te tiek cepta maize un ražoti dažādi miltu produkti. Arī pie viņiem, tāpat kā citur Eiropā pēdējos 10 gados, ir cieņā svētās Hildegardes ieteiktie speltas kvieši jeb plēkšgraudu kvieši (vācu val. - Dinkel, franču val. - Epeautre), šeit tiek lietoti dažādi dabas augi, garšvielas, dārzeņi. Augļi tiek pieņemti no vietējiem iedzīvotājiem un pārstrādāti - āboli un bumbieri, no kuriem ražo sulas, želejas, biezeņus, ievārījumus. Gaļas izstrādājumi nāk no viņu pašu lopiņiem. Klosterī ir arī alus darītava, kas ražo 4 veidu alus šķirnes. Viņu produkcija tiek piegādāta 30 veikaliem Bavārijas reģionā – Ingolštates, Minhenes, Rēgensburgas, Nirnbergas pilsētās. Abatijas vadītājs Beda Marija Zonenbergs (Beda Maria Sonnenberg) ir uzrakstījis grāmatu «Dzīve no pirmsākumiem » jeb 7 ceļi pie Dieva, strukturējot abatijas dzīves principus. Benediktīniešu mūki priecājas, ka satiekoties ar vietējiem iedzīvotājiem, kuri nodod viņiem savus izaudzētos augļus un dārzeņus, cilvēki nonāk kontaktā ar baznīcu un Dievu; cilvēki, kuriem ar baznīcu nav bijis nekāda sakara, vai arī tas jau sen pazudis. Mūki labprāt uzaicina cilvēkus uz Svēto Misi klosterī vai uz lūgšanu laiku. Tā apliecinās Kristus apgalvojums, ka "cilvēks nedzīvo no maizes vien" - cilvēkam ir vajadzīga arī garīga pārtika.

Pilnīgi visa patērējamā elektroenerģija tiek ražota klosterī uz vietas, izmantojot sauli, koku un biogāzi. Varētu sacīt, ka tas ir ekonomisks augšupceļš klosterim un arī pilsētai.

Patiesi Altmūltāle ir skaists, zaļš reģions ar Donavas kanālu, kas plūst ielejā zem pilsētas. Abatija izveidota 935. gadā kā kalns, bet 1135. gadā šeit dibināta baznīca. Baznīcai ir 2 barokāli torņi, 36 m augsti, kas, kā jau minēju, ir baroka arhitektūras mantojums. Uz baznīcas ieejas durvīm redzams Plankštetenas pilsētiņas ģērbonis ar stirnu, kas etimoloģiski savieno vācu valodā vārdus Hirch – hercogs, un Berg – kalns; otrs simbols – ārzemju sieviete ar 3 rozēm – Planka. Viņas izcelsme ir nezināma, iespējams, no Āfrikas vai Āzijas zemēm atvesta no krusta kariem. Trešais simbols ir kristiešu - pelikāns, kurš simbolizē Kristu un Viņa svētās asinis.

Baznīcas iekštelpas ir diezgan patumšas, freskas uz abām balstsienām attēlo dažādu laiku benediktīniešu ordeņa vadītājus un bīskapus. Kreisajā baznīcas sānā, kā bieži tas ir katoļu baznīcās, atrodas Dievmātes altāris. Tas arī veidots pilnīgā klasiskā baroka stilā. Jaunava Marija ar savu dēlu – Kristu, zem tās svētais Dominiks un svētā Katrīna no Sjēnas, zem labās kājas Dievmātei ir atveidota erceņģeļa Gabriela galva, bet kreisā kāja balstās uz mēnesi. Zem šī skulptūru ansambļa atrodas svētā Vincenta mirstīgās atliekas.

Zem baznīcas mums, apmeklētajiem, par lielu pārsteigumu atklājas brīnišķīga Konstantinopoles -  Bizantijas stilā veidota kapela. Visi ienākušie aiztur elpu un izdveš tādu kā « Ah. . . . ! » - pārsteigums par kapelas žilbinošo skaistumu ir dabīgs un neaizturams. Tā aizrauj elpu. Izveidota 30 gadus atpakaļ, sākta apgleznot – 1990. gadā un pabeigta ap 2005. gadu. Uz jautājumu, vai šeit notiek bizantiešu rita Mises, benediktīniešu brālis atbild, ka viens no viņiem apgūstot šo ritu. Tad jautāju, kāds ir mērķis, izveidojot katoļu abatijā Bizantijas klasiskos principos ieturētu kapelu un apgūstot citu ritu, un viņš atbild, - lai ņemtu dalību, lai piedalītos. Vēlos to vēl precizēt, bet laiks negaida, jo zvani aicina uz pusdienas laika lūgšanu, kurām ir pakārtotas visas parējās aktivitātes.

Pateicība Svētajai Dievmātei par šo ceļu uz abatiju un benediktīniešu brāļu un abatijas darbinieku ļoti sirsnīgo viesmīlību, kas atver sirdis.

Teksts un foto: Terēze T.