Čats
English
Niks:
Parole:
Reģistrācija

Palasīsim...  Vēstījumi

Bīskaps Viktors Stulpins: Nebīsimies ielaist Kristu - Dievu mūsu ikdienas dzīvē
22.12.2017 pl. 16:50

"Nebīstieties, redziet, es jums pasludinu lielu prieku, kas būs visiem ļaudīm, jo jums šodien Dāvida pilsētā ir dzimis Pestītājs, kas ir Kristus, Kungs." (Lk 2, 10)

Šos eņģeļu vārdus jau daudzas reizes esam dzirdējuši Kristus Dzimšanas svētku dievkalpojumos. Arī šis gads nebūs izņēmums. Daudz šajā laikā tiek runāts par gaidīšanu, par svētku brīnumu, par daudzām labām lietām, - it kā pat pašsaprotamām, bet tik bieži aizmirstām ikdienas dzīvē, tās steigā un aizņemtībā.

Eņģeļa vārdi pasludina vislabāko un vispriecīgāko, vislielākās cerības vēsti, ka Dievs mūs nav aizmirsis, nav pametis likteņa varā. Viņš sūta mums savu Dēlu kā Pestītāju. Viņš nāk, lai būtu mūsu vidū kā viens no mums.

To visu mēs vairāk vai mazāk labi zinām, jo vismaz reizi gadā – Ziemassvētkos - esam baznīcā, dievkalpojumā, un tur par to runā. Bet kas no tā? Kāda tam visam vērtība mūsu dzīvē? Varbūt tam pieejam kā vienai skaistai pasakai un skaistam piedzīvojumam gada noslēgumā, kad esam dzīvē saguruši un ir nepieciešamas kādas brīvas dienas un skaistu izjūtu uzliesmojums. Vai tas ir viss?

Šis laiks ir, lai mēs ne tikai piedzīvotu skaistas jūtas, brīvas dienas, labu ēdienu, dāvanas, būšanu kopā ar tuvākajiem. Tas ir laiks, kad atjaunot savu ticību Kristum - dzīvajam, patiesajam Dievam, kurš ir mūsu vidū un mūsu labā. Tas ir laiks, lai Viņam iedotu pirmo un vienīgo vietu mūsu ikdienas dzīvē, lai tam pakārtotu visu. Lai mēs noticētu, ka šī priecīgā, labā un cerības pilnā vēsts ir mūsu dzīves centrs un nevis tikai skaista pasaka.

Mūsu ikdienas realitāte aizvien būs tāda, kādu to attēlo Kristus līdzībā par lielo mielastu: "Kāds cilvēks rīkoja lielu mielastu un daudzus uz to saaicināja. Ap mielasta laiku viņš nosūtīja savu kalpu pie aicinātajiem sacīt: nāciet, viss jau ir gatavs! Tie visi kā viens sāka aizbildināties. Pirmais viņam sacīja: es esmu nopircis lauku, un man ir jāiet to apskatīt. Lūdzu, pieņem manu aizbildināšanos! Un cits sacīja: es esmu nopircis piecus pārus vēršu un eju tos pārbaudīt. Lūdzu, pieņem manu aizbildināšanos! Vēl cits sacīja: es sievu esmu apņēmis un tādēļ nevaru nākt.” (Lk 14, 16-20)

Mums ir daudz nodarbošanos, mēs esam aizņemti, mēs dzīvojam steigā un, kā daudzi saka, stresā. Šajā laikā pajautāsim, vai tas viss nav tāpēc, ka gribam tajā dzīvot vieni paši, dzīvot tikai saviem spēkiem un ar savu gudrību vien, un ka meklējam aizbildināšanos, lai savā ikdienā neielaistu Dievu, jo tad nedarbosies mūsu principi. Tad netiks apmierinātas mūsu nesakārtotās attiecības ar līdzcilvēkiem un materiālo pasauli, kas rada tik daudz ciešanu, vardarbības un netaisnības. Kristus tad ir traucēklis, kas daudzkārt arī skarbi norāda uz šo nesakārtotību.

Eņģelis aicina mūs: "Nebīstieties!" Patiesi, nebīsimies ielaist Kristu - Dievu mūsu ikdienas dzīvē visa gada garumā, lai piedzīvotu Viņa vadību, kas ir maiga, brāliska, tēvišķa ikvienam, kurš Viņu izvēlas par savu Kungu un Lielo Brāli. Nebīsimies savās ikdienas gaitās ielūgt Viņu pat visparastākajos darbos, piedzīvojumos, pārdzīvojumos un notikumos, jo, piedzimstot Betlēmē, Kristus parāda, ka tajā Viņš vēlas būt klātesošs. Nebīsimies ielūgt, jo nekas "mūs nespēs šķirt no Dieva mīlestības, kas ir Kristū Jēzū, mūsu Kungā" (Rom 8, 39).

Liepājas diecēzes bīskaps Viktors Stulpins.

Katedrāle.lv