Čats
English
Niks:
Parole:
Reģistrācija

Palasīsim...  Liecības

Viens jautājums, kas attiecībās novērš lielāko daļu cīņu
07.11.2018 pl. 07:34

Sāra Robsdotera

"Un ja nu man nav taisnība?"
Šī šokējošā doma iešāvās man prātā, kad es izmisusi biju nokritusi ceļos lūgšanā. Mans vīrs bija izskrējis pa durvīm, un mūsu cīņai nebija rasts nekāds risinājums.

Balss, kas atskanēja manā galvā šajā brīdī, pilnīgi noteikti bija Svētā Gara balss, jo man, tāpat kā manam vīram, vienmēr ir taisnība. Vienmēr. Par laimi, klusā, vieglā balss turpināja piesardzīgi uzvedinošos jautājumus:

“Ko tu darīsi tālāk, ja nu tev nav taisnība, vai arī,- ja nu tomēr ir?”

Tā nu es nosūtīju savam vīram ziņu ‘Es tevi mīlu’. Tāpēc, ka mīlestība ir gribas akts, izvēle, nevis tikai jūtas (to es vienmēr stāstu arī saviem bērniem). Un pavisam drīz mans vīrs un es sēdējām pie virtuves galda, dzērām kafiju un runājām par mūsu domstarpībām. (Piezīme: šis bija ierasts, taču sāpīgs strīds; bet nebija nekādas emocionālas vai fiziskas vardarbības. Es to atzīmēju tāpēc, ka gadījumā, ja sastopaties ar smagām problēmām, ir jāmeklē profesionāļa palīdzība.)

Kad pieminēju par šo mūsu strīdu savai draudzenei un aprakstīju, kā es nonācu pie pārsteidzoši ātra atrisinājuma, un kad es padalījos ar viņu, cik rezultāts bija apbrīnojams un atšķirīgs no citām cīņām, un kā tas prasīja no abiem laulātajiem pazemību (tiklīdz es sāku atzīties savās kļūdās, mans vīrs, man par pārsteigumu, darīja tieši to pašu), mana dzīvesgudrā draudzene citēja slaveno TV psihologu Dr. Filu: “Nu labi, - vai tu vēlies, lai tev vienmēr ir taisnība, vai arī vēlies būt laimīga?”

Viņas teiktais atsauca man atmiņā slavenā Toronto universitātes psiholoģijas profesora, bestsellera “12 likumi dzīvei” (“12 rules for life”) autora Dr. Džordana Pītersona (Dr. Jordan Peterson) praktiskos ieteikumus. Pītersons paskaidro, ka katru reizi, kad viņam ar sievu 30 gadu ilgās kopdzīves laikā sanāk strīds, viņi pārtrauc sarunāties, katrs dodas uz savu istabu un neiznāk no tās, kamēr nevar otra priekšā atzīt vismaz vienu kļūdu, kas novedusi pie šīs nesaprašanās. Pītersona uzskati šajā ziņā ir identiski ar Dr. Fila ieskatiem:“.. tev jāizvēlas, vai tu vēlies palikt pie savas taisnības, vai arī vēlies mieru.” (“12 likumi dzīvei”)

Patiesībā Pītersona padoms urdīja manu prātu, kad es metos ceļos lūgšanā iepriekš minētā strīda dienā. Un, tā kā es apdomāju tā rīta iznākumu, es sapratu, ka es esmu veicinājusi nesaskaņas nevis ar to, ko esmu darījusi, bet gan ar to, ko man nav izdevies izdarīt (mēs izsūdzam šādus nolaidības grēkus katru nedēļu Svētajā Misē, jo tie ir reāli un tiem patiešām ir nopietnas sekas).

“Lūk, kā es kļūdījos,” es šokēju savu vīru, kad viņš atgriezās mājās pēc manas īsziņas, “es nesāku šo dienu ar lūgšanu. Es nepateicu tev ‘Labrīt!’ vai neapskāvu tevi. Patiesībā es pilnīgi ignorēju tevi, kaut arī tu biji pārguris un tev bija nepieciešama mana palīdzība atrast dokumentus, atslēgas un kaut ko paēst.  Tu droši vien juties pamests un atstāts, it kā savu dienu sāktu bez mīlestības un atbalsta. Man patiešām ļoti žēl.”

Vīrs bija izbrīnīts.

“Bet man nevajadzēja uztraukties,” viņš momentā atbildēja, “man nevajadzēja tevi par to apvainot. Man arī ļoti žēl.”

Prāts, kas atvērts paša kļūdām un neveiksmēm, bieži vien atver sirdi piedošanai, priekpilniem smiekliem pie virtuves galda un, kas vissvarīgāk, - ved pie daudz mierīgākas ģimenes dzīves.

Aleteia.org
Foto: Flickr.com/Martin Fisch