Čats
English
Niks:
Parole:
Reģistrācija

Palasīsim...  Svētrunas

Petars A. Rajičs: Katra pāvesta vizīte ir īpaša zīme viņa pastorālajām rūpēm
24.09.2019 pl. 14:07
Atceroties 24. septembri, kad pāvests Francisks apmeklēja Latviju – Rīgu un Aglonu –, šajās vietās norisinājās šī notikuma atcerei veltīti dievkalpojumi. 24. septembrī pulksten 12.00 Svētā Mise, kuru vadīja jaunais apustuliskais nuncijs Baltijas valstīs Petars Antuns Rajičs, šai nodomā tika svinēta Aglonas bazilikā.

Dārgie brāļi un māsas,
man ir patiess prieks būt šodien šeit ar jums Aglonā šajā bazilikā un sanktuārijā, kurš ir veltīts Vissvētās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanai. Šī Latvijas svētvieta ir pazīstama ne tikai nacionālajā līmenī, bet arī starptautiski, pateicoties Marijas godināšanai un daudziem ticīgajiem, kuri uz šejieni dodas regulāri, lai veltītu savas lūgšanas Dieva Mātei, lai tā aizbildinātu pie sava Dēla Jēzus viņu personīgajos un kopīgajos nodomos.

Aglona ir pazīstama ne tikai tādēļ, ka daudzi svētceļnieki šeit pastāvīgi ierodas, bet arī tādēļ, ka bazilika savā vēsturē ir uzņēmusi divus pāvestus. Pirmais bija svētais pāvests Jānis Pāvils II 1993. gadā un otrais bija pašreizējais pāvests Francisks, kurš bija ieradies, kā jūs zināt, pagājušogad Baltijas valstu pastorālās vizītes laikā.

Un šodien arī es esmu ieradies kā svētceļnieks, lai vienotos ar jums lūgšanā un dievbijībā un lai veltītu šo Svēto Misi par katru no jums un jūsu nodomiem, kā arī par visas Latvijas un vietējās Baznīcas, Rēzeknes-Aglonas diecēzes vajadzībām. Lai gan es vēl neesmu iesācis savu diplomātisko misiju valsts priekšā, toties esmu šeit kā svētceļnieks, vienots ar jūsu vietējo bīskapu V.E. Jāni Buli, kuram nododu brālīgu sveicienu un manu patiesu pateicību par uzaicinājumu ierasties Aglonā, lai atcerētos pirmo pāvesta vizītes gadadienu. Sirsnīgi sveicinu citus klātesošos bīskapus, diecēzes priesterus, klosterļaudis un citas konsekrētās personas, un katru no jums, dārgie brāļi un māsas Kristū.

Kad es tiku nozīmēts kā apustuliskais nuncijs Baltijas valstīs, atrados Luandā, Angolas galvaspilsētā, kas ir Āfrikā, kur vietējai tautai ir liela dievbijība uz Dieva Māti un viņas Bezvainīgo Sirdi. Viņa tiek godināta nacionālajā svētvietā, kas saucās Mama Muxima, tas ir, Muksimas Māte, vietā, kur atrodas sanktuārijs, kurš pašlaik tiek būvēts. Ar šo nozīmējumu esmu pārcēlies no Angolas uz Aglonu, kas ir aptuveni 7500 km tālu, taču, neskatoties uz attālumu, tas, kas vieno katoļticīgos visā pasaulē, ir viņu ticība uz Jēzu Kristu, cieņa pret Dieva Māti un cieša saikne ar Romas bīskapu - pāvestu, kurš ar mīlestību vada citas vietējās Baznīcas visā pasaulē.

Zinām, ka Pēteris bija apustuļu, Kristus izvēlēto mācekļu, Galva, un viņam bija dotas tiesības iztiesāt Dieva ganāmpulku, ticīgo kopību, kura vēlāk tiks saukta par Baznīcu. No apustuļu laikiem un vēlāk vairāki sv. Pētera pēcteči bija pazīstami ar šādu titulu – pāvests. Kā pirmais Katoliskās Baznīcas bīskaps, pāvests ir Kristus vietnieks virs Zemes. Viņa pirmais un svarīgākais pienākums ir sludināt ticību un Jēzu Kristu, mūsu Kungu, kā arī mācību, kuru Viņš uzticēja Pēterim un viņa pēctečiem. Romas pāvests kā Pētera pēctecis ir pastāvīgas un redzamas vienības pamats ne tikai bīskapu vidū, bet arī visu daudzo ticīgo vidū. Svētais Tēvs kā Baznīcas virs Zemes redzamais “līderis” mums nemitīgi māca būt vienotiem mūsu ticībā Jēzum Kristum, kā vienai ticīgo saimei.

Šīsdienas liturģiskajos lasījumos tikko dzirdējām, ka saskaņā ar Jēzus vārdiem, ja mēs klausāmies Dieva Vārdā un to pielietojam praksē, tad kļūstam Viņa brāļi, vēl vairāk - Viņa māte, tātad veidojam Viņa ģimeni. Esam “Dieva nams”, tanī pat laikā Viņa ģimene un Viņa templis. Tādā veidā realizējas Dieva projekts dzīvot ar cilvēkiem ne tikai viņu vidū, bet viņos pašos un vienot viņus visus derībā, kura no viņiem visiem veido vienu celtni, vienu ģimeni un pat vienu miesu, Kristus Miesu, kas ir Baznīca. Jūsu ticība un paļāvība uz Dievu jums liek palūkoties uz visiem jūsu zemes cilvēkiem kā uz brāļiem un māsām Kristū, un tātad jūs mudina līdzdarboties kopējam labumam jūsu valstī un visā cilvēcē, lai atbalstītu mīlestību un mieru, un arī, lai būvētu Latvijas sabiedrību, balstītu uz mūžīgām ētiskām vērtībām, kuras atklāja un mācīja Dievs.

Katra pāvesta vizīte ir īpaša zīme viņa pastorālajām rūpēm par visas pasaules Baznīcas ģimeni. Pastāvīgā Svētā Tēva gādība par Baznīcu parādās arī caur apustulisko nunciju nozīmēšanu, kuri pārstāv pāvestu vietējās Baznīcās un ir aicināti veicināt attiecības starp valsti un Apustulisko Krēslu. Tādēļ esmu pateicīgs pāvestam Franciskam par to, ka viņš man uzticēja šo jauno sūtību Latvijā un citās Baltijas valstīs, Baznīcā, kurai ir sena un grūta kristietības vēsture, bet kura ir palikusi uzticīga Dievam un Baznīcai, neskatoties uz dažādām vajāšanām un bēdām. Pateiksimies un slavēsim Dievu par savu žēlsirdību, uzticēsim Viņam savas slavas dziesmas par neskaitāmām žēlastībām, kuras Viņš ir dāvājis Baznīcai Latvijā. Lai Kungs svētī šo vietējo Baznīcu, bīskapus, priesterus, konsekrētos un konsekrētās un visus ticīgos ar bagātīgām Svētā Gara dāvanām!

Līdz ar pāvesta Franciska ievēlēšanu, domāju, ka daudzi katoļiem kopā ar citām kristiešu kopienām un arī nekristiešiem, kuri tic Dievam, ir izdevies sajust Dieva mīlestību uz pasauli. Līdz šim daudzi ticīgie visā pasaulē ir iedvesmojušies un bijuši saviļņoti par vārdiem un žestiem, kurus sniedz pāvests, par viņa mīlestību un rūpēm par nabadzīgajiem, par tiem, kas cieš, atstumtajiem, trimdiniekiem un iebraucējiem, un visiem tiem, kuri tiek uzskatīti kā sabiedrības aizmirstie. Tas viss liek mums domāt par Dieva mīlestību uz cilvēci. Pastorālajās aktivitātēs, kuras pāvests līdz šim ir veicis, un veids, kā viņš ir ticis uzņemts no miljoniem ticīgo puses, kuri ir dziļi saviļņoti no Dieva Vārda un viņa žestiem, viņu dzīves ir mainījušās, pateicoties ticībai Jēzum Kristum, dzīvā Dieva Dēlam. Ar saviem pastorālajiem ceļojumiem un savu mācību Svētais Tēvs atgādina visiem kristiešiem un tiem, kuri tic Dievam, mīlestības svarīgumu un to, kā dāvāt pašiem sevi saviem brāļiem un steigties viņiem palīgā, un kalpot cilvēcei, īpaši vājajiem un visiem, kuru ciešanas un grūtības kļūst īstas. Un tieši šādi pāvests Francisks jūs un visus pasaules kristiešus ir aicinājis: “Arī mēs esam aicināti “pieskarties” citu ciešanām. Iesim pretī cilvēkiem, lai mierinātu un būtu viņiem līdzās; nebaidīsimies pieredzēt maiguma spēku un būt iesaistītiem, nebaidīsimies, palīdzot citiem, sarežģīt savu dzīvi”.

Nesenie pāvesti mums ir parādījuši teologālos tikumus, kuri ir kristietības pamats un balsts. Svētais Jānis Pāvils II bija pāvests, kurš cītīgi strādāja, lai ticīgajiem atjaunotu cerību Dievā. Pāvests Benedikts XVI mums mācīja ticības svarīgumu un nepieciešamību. Un mūsu pašreizējais pāvests Francisks visai pasaulei rāda mīlestības svarīgumu labajos darbos. Ticība, cerība un mīlestība ir vērtības, kuras mūs vieno ar Dievu un mūs tuvina vienu otram. Tādēļ turpināsim lūgties par Svēto Tēvu pāvestu Francisku un viņa nodomos, lai mūsu lūgšana vienotos ar viņa lūgšanu un lai Kungs mums dāvātu dedzīgu vēlmi mīlēt, lai saprastu to, cik svarīgi ir dot un veltīties citu labā.

Dārgie brāļi un māsas! Šajā Svētajā Misē, kurā svinam pirmo pāvesta Franciska vizītes gadadienu, kā dievbijīgi Vissvētās Jaunavas Marijas bērni, kas šeit tiek godāta kā Dieva Māte, esam aicināti piesaukt viņas Mātes aizbildniecību par vietējās Latvijas Baznīcas un pasaules vajadzībām. Lūgsimies par Svēto Tēvu un par vietējās Baznīcas vajadzībām, un jūs lūdzu aizlūgt arī par mani, lai es varētu labi veikt nākamo sūtību, kura man ir uzticēta šeit, Latvijā un Baltijā. Lai Dievs jūs svētī, un lai Dievs svētī Latviju! Āmen.

Foto: Katedrāle.lv