Čats
English
Niks:
Parole:
Reģistrācija

Palasīsim...  Mieram tuvu

Svētie zīmē Dieva portretu šajā pasaulē
01.11.2020 pl. 11:09

Priesteris Ernests Jansons

Priestera komentārs Visu svēto dienas svētkos (01.11.2020.)

Vārds svētums ir pazīstams jebkuram cilvēkam, tomēr nav iespējams ignorēt arī cilvēcisko gudrību, kuru atspoguļo šis izteiciens: “Cik cilvēku, tik viedokļu.” Protams, katram cilvēkam ir tiesības uz savu viedokli, tomēr nevar neievērot, ka jēdziens svētums mēdz pārāk izplūst un kļūst neskaidrs, tieši pateicoties tik daudzajiem vairāk vai mazāk subjektīvajiem viedokļiem par to, ko tad īsti nozīmē būt svētam.

Tāpēc ir nepieciešams uzreiz pasvītrot, ka mūs interesē tā šī vārda nozīme, kādā to saprot Baznīca, balstoties, protams, uz Kristus mācību un dievišķo Atklāsmi vispār.

Uzdrīkstēšos apgalvot, ka visstiprāko pozīciju cilvēku prātos ieņem pasaulīgais šī vārda skaidrojums, kas arī nav viendabīgs jau minētās subjektivitātes dēļ un arī tādēļ, ka vidusmēra cilvēku viņa dzīves mutulī svētuma jēdziens mēdz interesēt visai maz (jo ir tik daudz citu problēmu, par ko domāt un uztraukties). Taču uzreiz atmetīsim uzskatu, saskaņā ar kuru šī jēdziena pamatā tiek liktas emocijas un ir grūti atšķirt svētumu no mīlīguma, jo tāda pieeja ir acīmredzami infantila. Visbiežāk valda uzskats, ka svēts ir tas cilvēks, kura tikumi ir sasnieguši ļoti augstu pakāpi, kurš ir ārkārtīgi dievbijīgs un pacietīgs (jāatzīmē, ka te var rasties problēma arī ar jēdzienu tikums, tādēļ ka arī tas tiek skaidrots dažādi). Bet nu pāriesim pie Baznīcas skaidrojuma, kura ietvaros es ieteiktu pārlasīt attiecīgus Katoliskās Baznīcas katehisma pantus (it īpaši KBK 2012–2016). Protams, arī kristīgajā svētuma skaidrojumā ļoti svarīgu vietu ieņem cilvēka tikumi, dievbijība utt., taču pirmām kārtām šajā ziņā par pamatu ir jāņem paša Kristus vārdi: “Esiet pilnīgi, kā jūsu Debesu Tēvs ir pilnīgs!” (Mt 5, 48) – un Viņa personiskais dzīves piemērs. Rezumējot iepriekš sacīto, var secināt, ka kristīgās reliģijas sfērā cilvēciskais svētums nepastāv pats par sevi, jo tikai Dievs ir pilnīgi svēts, taču cilvēks ir aicināts smelties no Dieva svētuma, lai tādā veidā paustu Dieva svētumu pasaulē un tādējādi Viņa mīlestība un labestība nonāktu pie visiem cilvēkiem.

Svētuma tēma ir pārāk plaša, lai to varētu vispusīgi iztirzāt īsa komentāra ietvaros, tāpēc atļaušos to ilustrēt ar salīdzinājumu. Svētumu var pielīdzināt vitrāžai, kas sastāv no dažādiem krāsainiem stikliem, kas kopā veido vienu attēlu, piemēram, kādu portretu. Paši par sevi šie stikli nevar spīdēt un, lai ieraudzītu šo portretu, tiem ir nepieciešams gaismas avots otrajā pusē. Lūk, šie dažādie stikli ir svētie šajā pasaulē – katrs ar savu unikālo raksturu –, savukārt gaismas avots simbolizē Dievu, kura darbībai pateicoties rezultātā cilvēks no malas beidzot var ieraudzīt minēto portretu. Būt svētam nozīmē ne tikai saturēt sevī šo dievišķās mīlestības gaismu, bet nodot to arī tālāk. Citiem vārdiem sakot, svētie visi kopā zīmē Dieva portretu šajā pasaulē. Paliek tikai vēl viens jautājums, uz kuru mums jāatbild jau individuāli: cik caurspīdīga ir mana dzīve, lai tai cauri spētu mirdzēt Dieva žēlastība?

Mieramtuvu.lv
Foto: Pixabay.com/publicdomainpicture