Apstājies uz mirkli un pasaki sev – Dievs saka: “Tu (pasaki savu vārdu) esi mans mīļotais dēls/mīļotā meita!” Dievs neliekuļo – tik tiešām, tu patīc Dievam! Viņš mīl tevi, gan redzot tevi tagad ar visām tavām gara slimībām (grēkiem), gan redzot tevi jau pilnīgu Debesīs.
Dievs tevi redz kā savu bērnu. Kā tu sevi redzi? Kas tu esi?
Varbūt tu jūties kā bārenis? Viens pats ar visām problēmām. Tev pašam viss jāatrisina. Pašam viss jāizdomā, jāsarunā, jāizdara… Varbūt tev Dievs ir tikai tāds onkulis, kas iet garām un pa retam iedod kādu cepumu? Bet vispār tu jūties viens. Tikai brīžos, kad esi ar kaut ko bagāts, tu jūties cienīgs aiziet pie citiem, ar kaut ko viņus pacienāt. Tikai tad tu jūties vērtīgs. Bet varbūt tu jūties kā algotnis? Tu lūdzies, gavē, dari labus darbus utt., lai izpelnītos Dieva mīlestību, atzinību, svētību. Un, ja tev nesanāk, ja tu kļūdies, ja nespēj, tad tev šķiet, ka Dievs tevi nemīl un Viņš tevi nesvētīs.
Bet Dievs grib, lai tu sevi apzinies kā Viņa bērnu. Patieso, īsto bērnu, kam vienmēr ir pieejams tēvs un māte. Pat ja viņš nav pelnījis vai ir niķojies, vecāki savu bērnu nepametīs, bet rūpēsies par viņu. Mēs pazīstam daudz tādu vecāku, kuri ir gatavi uz visu savu bērnu labad! Dievs ir vēl vairāk gatavs Tevis dēļ. Viņš jau to ir pierādījis uz krusta.
Lai to labāk saprastu, iedomājies mazu bērnu, kuram ir, sacīsim, gadi pieci. Ja viņš ir bārenis, viņš jūtas vājš un neaizsargāts, cenšas izcīnīt savu vietu zem saules, cerot, ka varbūt paveiksies un kāds viņam palīdzēs. Ja viņš ir kā algotnis, viņš skrien un izdabā cilvēkiem, mēģinot kaut ko sev “nopelnīt”. Ja viņš ir īstais bērns, viņš jūtas mīlēts, aprūpēts, apgādāts, aizsargāts, svētīts, labs, vērtīgs, vajadzīgs un ar prieku sadarbojas ar saviem vecākiem, tic, ka vecāki viņam grib pašu labāko. Un, ja kādas problēmas pārsniegs šī bērna iespējas, viņš nesatrauksies, jo viņam vienmēr ir iespēja vērsties pie saviem vecākiem.
Kā ir ar tevi? Kurš no šiem variantiem attiecas uz tevi? Varbūt visi trīs?
Ja tu tici, ka esi Dieva mīļotais dēls/mīļotā meita, tātad tu tici Dievam. Ja tu dzīvo saskaņā ar šo ticību, tad tu dzīvo ar Dievu un ļauj Dievam darboties tavā dzīvē. Bet, ja tu sevi redzi kā bāreni vai algotni, ja tu tam piekrīti savā sirdī, tad kam tu tici? Melu tēvam. Ļaunajam garam. Tātad tu sadarbojies ar viņu. Tu notici viņam un ļauj viņam darboties tavā dzīvē. Ko sēsi, to pļausi.
Lai tiktu ar šo problēmu galā, ir jāsaprot, kā tā ir radusies. Tā ir tava bērnība, tavas dzīves pirmie gadi. Ja tu tā juties toreiz, tad tāpēc tā jūties arī tagad. Tātad, pirmkārt, ir jāpiedod saviem vecākiem (ideālu vecāku nav). Otrkārt, ir jāatsakās no meliem un jāpieņem patiesība, ko Kungs mums ir atklājis. Kā to praktiski izdarīt?
“Jēzus Kristus vārdā es piedodu savam tēvam/savai mātei par sāpēm brīžos, kad es bērnībā jutos vientuļš, nesaprasts, neuzklausīts, neatbalstīts, atstumts, nesvarīgs, nemīlēts, nesamīļots… Piedodu un atlaižu. Tu man vairs neko neesi parādā, tu esi brīvs. Es tevi svētīju un lūdzu, lai Dievs tevi svētī. (Nesteidzies, pacenties to izdzīvot emocionāli, dziļi. Dari to, kamēr varēsi visu atcerēties ar prieku.)
Jēzus Kristus vārdā es atsakos no meliem, ka esmu bārenis, algotnis, vientuļš, neaizsargāts, nepietiekami labs, nevērtīgs, nevajadzīgs, vājš, neglīts, necienīgs… Es sacērtu visas saites ar šiem meliem un nododu šos melus Jēzus Kristus autoritātei uz mūžīgiem laikiem bez tiesībām atgriezties. Un izvēlos ticēt Dieva atklātajai patiesībai, ka es esmu (izsaki pretstatu tiem meliem) īstais Dieva bērns, Dievs mani mīl nepelnīti; es esmu pieņemts, aizsargāts, pietiekami labs, vērtīgs, vajadzīgs, stiprs, skaists, cienīgs…”
Ieteicams sarakstīt vienā stabiņā melus un uzreiz pretī rakstīt pretstatu – patiesību. Šo patiesību apliecini tik ilgi un tik daudz, kamēr tu tai pilnīgi ticēsi.
Tas ir it īpaši svarīgi tieši tagad, kad viss pasaulīgais tik ātri mainās, sabrūk ierastā pasaules kārtība, viss cilvēciskais ir nestabils. Varam dzīvot tikai pilnīgā paļāvībā uz Dievu. Kā Noasa laikā – vai nu mēs ieejam Dieva patiesības šķirstā, vai… Mieramtuvu.lv
Foto:Thomas B. / Pixabay |
