A. Homka dzimis 1917. gada 2. februārī Daugavpils apriņķa Asūnes pagastā Annas un Pētera Homku ģimenē, kurā viņš bija piektais bērns. Skolas gaitas sācis Asūnes pagasta skolā, ar otro mācību gadu pārgājis uz Daugavpili un mācījies Valsts Skolotāju institūta pamatskolā. Pēc pamatskolas beigšanas 1933. gadā iestājies Rēzeknes Valsts komercskolā, kuru beidza 1938. gadā. Uzsācis darbu Daugavpilī Valsts Skolotāju institūtā par grāmatvedi un saimniecības pārzini. 1939. gada sākumā Atis Homka tika iesaukts Latvijas Armijā, kurā ieguva virsnieka vietnieka pakāpi, bet bija spiests dienestā palikt arī pēc padomju okupācijas. 1941. gada decembrī iestājies LU Inženierzinātņu fakultātē, bet 1944. gada 3. februārī iesaukts Latviešu leģionā, kurā paaugstināts par leitnantu un vēlāk kapteini. Cīņās vairākkārt ievainots. Par kauju nopelniem 1944. gadā martā apbalvots ar II šķiras Dzelzs krustu, maijā ar I šķiras Dzelzs krustu, augustā ar Tuvcīņas nozīmi sudrabā, oktobrī ar Ievainojuma nozīmi sudrabā. Ievainojumu dēļ pārvests uz Vāciju, kur sagaidīja kara beigas. A. Homka ilgus gadus darbojās, lai saglabātu Baltijas pētniecības institūtu Kēnigšteinā un nodrošinātu zinātniskā rakstu krājuma "Acta Baltica" izdošanu. Viņš bija klāt, kad Frankfurtē tika izveidota un likvidēta Latviešu katoļu misija. Divus gadu desmitus dažādos amatos, tai skaitā arī priekšsēdētāja, viņš nodrošināja Vācijas latviešu katoļu biedrības "Druva" darbību. Līdztekus viņš bija LKSA "Dzintars" Vācijas vienības seniors un īpaši rūpējās par Eiropas dzintariešu saimes sakaru uzturēšanu ar dzintariešiem aizjūrā. 1961. gada augustā Ņujorkā A. Homka vadījis “Dzintara” sesto kongresu, kurā tika likti pamati pašreizējam darbam – ar lielāku vienību patstāvību un turpmāk ievēlot prezidiju uz diviem gadiem. Neatkarības gaidās viņš iesaistījās LKSAA "Dzintars" prezidija darbā, un 1997. maijā Čikāgā uz diviem gadiem tika ievēlēts par organizācijas prezidentu. Viņa laikā pirmo reizi prezidijā ieplūda lielāks skaits Latvijas dzintariešu. A. Homka sniedza visu iespējamo palīdzību, lai piesaistītu līdzekļus jaunajai Rīgas Katoļu ģimnāzijai. Viņa prezidentūras laikā "Dzintars" ieguva apsaimniekošanā telpas Katoļu ielā Rīgā un veidojās arī vienība Daugavpilī. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Latvijā tika nodibināta starptautiskās organizācijas – Paneiropas Ūnija Latvijas nodaļa, kurā A. Homka darbojas kā viceprezidents. Būtisks bija viņa ieguldījums Kristīgo demokrātu savienības izveidošanā. Vēlāk viņš aktīvi iesaistījies arī kristīgo senioru kustībā. Viņš iestājās arī Rīgas Latviešu biedrībā un 1995. gadā tika ievēlēts tās padomē, kurā darbojās trīs gadus. Pēdējos četrus gadus A. Homka pavadījis savās mājās un bijis fiziski un garīgi možs. Vienīgi pēdējais pusgads kļuvis grūtāks, tāpēc bijusi nepieciešama tuvinieku palīdzība. LKSAA “Dzintars” prezidijs regulāri uzturēja sakarus ar A. Homku un vēl dažas dienas pirms viņa aiziešanas mūžībā telefoniski sazinājās ar vecāko dzintarieti. Vairāk informācijas www.sargs.lv. | 
