Runājot par katoļu Baznīcas Vācijā situāciju saistībā ar bērnu seksuālo izmantošanu, Francisks raksta: “Paldies par tavu kristīgo drosmi un nebaidīšanos pazemoties briesmīgās grēka realitātes priekšā”. Par notikušo mums gan personīgi, gan kā kopienai ir jāuzņemas atbildība – viņš norāda. Bērnu seksuālās izmantošanas skandālu dēļ kardināls Markss lūdza Svēto tēvu atbrīvot viņu no diecēzes vadīšanas. Viņš arī uzskatīja, ka šajā situācijā ir nepietiekoša Vācijas episkopāta atbildes reakcija un rīcība. Pāvests pateicas viņam un paskaidro, kāpēc noraida Marksa demisijas lūgumu. Francisks apliecina, ka ir vienisprātis ar kardināla teikto par situāciju Vācijā, un norāda, ka savas liekulības ticības ceļā apzināšanās ir žēlastība. Tas ir pirmais solis, kas mums jāsper – viņš raksta. Šī nozieguma priekšā mēs nedrīkstam palikt vienaldzīgi. Katram bīskapam ir jāpieņem situācija un jāuzdod sev jautājums: Ko es varu darīt šīs katastrofas priekšā? Svētais tēvs atkārtoti izsaka savu mea culpa un atgādina, ka ir jāveic reforma. Taču reforma nav vārdi, bet drosmīga rīcība, lai stātos pretī krīzei, pieņemtu realitāti neatkarīgi no iespējamajām sekām. Un katra reforma sākas ar sevi – viņš uzsver. Baznīcā reformu veica cilvēki, kuri nebaidījās aci pret aci sastapties ar krīzi un bija atvērti Kunga darbībai. Pāvests atgādina, ka pagātnes aprakšana nekur neaizvedīs. Klusēšana, nolaidības, pārlieku liela rūpēšanās par institūciju prestižu novedīs tikai pie sakāves. Tāpēc ir steidzami jāļauj Svētajam Garam mūs vest uz tuksnesi, pretī krustam un uz augšāmcelšanos. Mums ir jāiet Gara ceļš – lasām vēstulē. Un izejas punkts ir pazemīga savu kļūdu un grēku atzīšana. Mūs neglābs ne aptaujas, ne institūciju spēks. Mūs neglābs Baznīcas prestižs un savu grēku slēpšana. Mūs neglābs ne nauda, ne mediji, no kuriem mēs tik bieži esam atkarīgi. Mēs tiksim izglābti, ja atvērsim savas durvis tam, kurš var mūs izglābt, proti, Kristum, un atzīsimies savos grēkos. To darot, mēs sajutīsim šo dziedinošo kaunu, kas atver mūs Kunga līdzjūtībai un maigumam. Kungs ir vienmēr mums tuvu. “Ja tev ir kārdinājums domāt,” lasām vēstules noslēgumā, “ka apstiprinot tevi tavā misijā un nepieņemot tavu demisiju, šis Romas bīskaps (tavs brālis, kurš tevi mīl) tevi nesaprot, tad padomā, ko sajuta Pēteris Kunga priekšā, kad lūdza viņu atstādināt, sakot: ‘Attālinies no manis, Kungs, jo es esamu grēcīgs cilvēks’, un kad saņēma atbildi: ‘Gani manas avis’”. Pāvests atzīst, ka novērtē kardināla Marksa teikto vēstules beigās un viņa gatavību labprāt turpināt būt par “šīs Baznīcas priesteri un bīskapu”, iestājoties garīgās atdzimšanas labā. “Un, lūk, mana atbilde, dārgo brāli,” piebilst Francisks. “Turpini kā tu to piedāvā, taču kā Minhenes un Freizingas arhibīskaps”. Foto: Pāvests pieņem audiencē kardinālu Marksu (2020. gada marts) Vaticannews.va | 
