Skaidrojot svētdienai paredzēto Evaņģēlija fragmentu, pāvests norādīja, ka Jēzus turpina sludināt ļaudīm, kas bija redzējuši maizes pavairošanas brīnumu. Viņš aicina šos cilvēkus veikt kvalitatīvu lēcienu. Pieminējis mannu, ar kuru Dievs bija barojis viņu tēvus garajā ceļojumā pa tuksnesi, Jēzus saka: "Es esmu dzīvības Maize" (Jņ 6,48). Ko nozīmē dzīvības maize? – jautāja pāvests. Lai dzīvotu ir vajadzīga maize. Kas ir izsalcis, tas nelūdz izsmalcinātus un dārgus ēdienus, bet lūdz maizi. Kam nav darba, tas nelūdz milzīgu samaksu, bet "nopelnītu maizi". Šodienas Evaņģēlijā Jēzus atklāj, ka Viņš ir maize, kas ir būtiski nepieciešama ikdienas dzīvē. Bez Viņa mēs nespējam dzīvot. Un tā ir nevis kaut kāda maize starp daudzām citām, bet dzīvības maize. Citiem vārdiem sakot, bez Jēzus mēs veģetējam, nevis dzīvojam. Tikai Viņš baro mūsu dvēseli, tikai Viņš piedod to ļaunumu, ko pašu spēkiem nespējam uzveikt, tikai Viņš liek mums justies mīlētiem pat tad, ja visi mūs pieviļ, tikai Viņš dod mums spēku mīlēt un piedot grūtībās, tikai Viņš ielej mūsu sirdīs mieru, tikai Viņš dāvā mums mūžīgo dzīvi, kad beidzas mūsu šīs zemes dzīve. Es esmu dzīvības Maize. Padomāsim par šo skaisto Jēzus tēlu, - aicināja Francisks. Jēzus izmanto līdzību. Ar vārdiem Es esmu dzīvības Maize Viņš izceļ savu būtību un savu misiju. Tā nozīme pilnībā atklāsies Pēdējo vakariņu laikā. Jēzus zina, ka Tēvs lūdz Viņu ne tikai dot cilvēkiem barību, bet arī ziedot sevi, atļaut salauzt sevi, dāvāt savu dzīvību, miesu, sirdi, lai mums būtu dzīvība. Kunga vārdi mūsos modina izbrīnu par lielo Euharistijas dāvanu. Neviens šajā pasaulē, lai cik ļoti mīlētu otru cilvēku, nevar kļūt par barību. Dievs to ir veicis, un dara mūsu labā. Atjaunosim savu godbījību un izbrīnu. Darīsim to, godinot dzīvības Maizi, jo pielūgsme piepilda mūsu dzīvi ar izbrīnu, aicināja pāvests. Evaņģelijā redzam, ka ļaudis tā vietā, lai apbrīnotu, kurnē, plēš sev drēbes. Tie domā: "Mēs pazīstam Jēzu, pazīstam Viņa ģimeni, kāpēc Viņš var teikt teikt: Es esmu maize, kas nākusi no debesīm?" (sal Jņ 41-42). Arī mēs nereti ieļaunojamies. Mums būtu ērtāk, ja Dievs būtu Debesīs un neiejauktos mūsu dzīvē, kamēr mēs kārtojam šīs pasaules lietas. Taču Dievs tapa cilvēks, lai ieietu pasaules realitātē, mūsu vēsturē. Dievs tapa cilvēks manis, tevis, mūsu dēļ. Viņš vēlas ienākt mūsu dzīvē. Viņam interesē visa mūsu dzīve. Mēs varam Viņam atklāt savas jūtas, stāstīt par savu darbu, dienas gaitām, par ciešanām, nemieru, bailēm. Jēzus vēlas šo tuvību ar mums. Bet ko Viņš nevēlas? Viņš nevēlas būt par ēdiena piedevu. Jēzus ir dzīvības maize, atkārtoja Svētais tēvs. Es esmu dzīvības Maize. Vismaz vienu reizi dienā ieturam maltīti kopā. Tās varbūt pusdienas vai vakariņas, ģimenes lokā, pēc darba vai studijām. Pāvests atzina, ka būtu skaisti pirms dalīties ar maizi piesaukt Jēzu, dzīvības maizi, ar vienkāršiem vārdiem lūdzot svētīt to, ko esam darījuši un to, ko nespējām izdarīt. Aicināsim Viņu mājās, lūgsimies "mājas" stilā. Jēzus ēdīs kopā ar mums un mēs tiksim stiprināti ar vislielāko mīlestību. "Lai Vissvētākā Jaunava Marija, kurā Vārds tapa Miesa, palīdz mums katru dienu stiprināt draudzību ar Jēzu, kas ir dzīvības Maize," teica pāvests. Vaticannews.va
Foto: Thomas B./Pixabay.com | 
