Francisks atzīst, ka pagājušajā gadā pandēmijas izraisītie ierobežojumi, kuru rezultātā vairāk nekā divus mēnešus Itālijā nenotika publiskie dievkalpojumi, var palīdzēt Baznīcai no jauna atklāt svētdienas Euharistijas lielo nozīmi. Vatikāna valsts sekretāra, kardināla Pjetro Parolina parakstītajā telegrammā Svētais tēvs pateicas Dievam, ka šogad pasākums atkal var notikt klātienē. “Sāpīgais lēmums [atlikt tikšanos],” raksta pāvests, “tomēr ļāva jaunā gaismā apstiprināt izvēlēto tēmu, lai padziļināti pārdomātu dažus [liturģijas] svinēšanas aspektus un situācijas”. Viņš atgādina, ka Covid-19 izplatība pagājušajā gadā un ar to saistītie noteiktie ierobežojumi bija liels pārbaudījums. Šī gada liturģiskās nedēļas temats ir sekojošs: “Kur divi vai trīs sapulcējušies manā vārdā… (Mt 18, 20). Kopiena, liturģijas un teritorijas”. Francisks atgādina, ka kristieši kopš pirmsākumiem ik nedēļu pulcējas kopā “Kunga vārdā” un ka bez tā viņi nevar iztikt, jo tas ir viņu identitātes jautājums. Taču pagājušajā gadā mēs piedzīvojām pandēmijas ierobežojumus, un tika smagi skarta iespēja piedalīties svētdienas Svētajā Misē. “Protams, mīlestība uz Kungu un pastorālais radošums mudināja dvēseļu ganus un ticīgos lajus meklēt citus ceļus, kā uzturēt ticības un mīlestības ar Kungu un brāļiem vienotību, gaidot, kad atkal varēs mierīgi un droši visā pilnībā izdzīvot Euharistijas svinības,” raksta pāvests. Viņš atzīst, ka tās bija smagas un ciešanu pilnas gaidas, ko izgaismoja Kunga Krusta noslēpums. Un šīs gaidas bija arī auglīgas ar daudziem tuvākmīlestības un žēlsirdības darbiem. Pāvests norāda, ka šis liturģiskais “gavēnis” ļāva labāk apzināties to, cik liturģija ir svarīga kristiešu dzīvē. Jēzus Kristus nav nekāda ideja vai kaut kas sentimentāls, bet ir dzīva Persona un Viņa Noslēpums – vēsturisks notikums. Tāpēc liturģija ir notikums, klātbūtne, tikšanās. Tā ir tikšanās ar Kristu. Kristus Svētajā Garā ienāk mūsu vidū caur sakramentālajām zīmēm. Kristieši lūdzas ar konkrētu “līdzekļu” starpniecību. Tie ir Svētie Raksti, sakramenti, liturģiskie riti. “Kristīgajā dzīvē mēs nevaram ignorēt miesīgo un materiālo sfēru,” uzsver Francisks, “jo Jēzū Kristū tā kļuva par pestīšanas ceļu. Jā, mēs varētu teikt, ka mums ir jālūdzas arī ar ķermeni. Lūgšanā iesaistās ķermenis”. Vēstījumā lasām, ka baznīcu slēgšana apstiprināja to, kas jau līdz šim tika Itālijā novērots attiecībā uz dievkalpojumu apmeklējumu, proti, ka notiek laikmeta maiņa. Un tas ir “trauksmes zvans”. “Mēs novērojam,” raksta pāvests, “kā cilvēku reālajā dzīvē ir izmainījusies pati laika uztvere un līdz ar to arī izpratne par svētdienu un telpu”. Notikušais nelabvēlīgi ietekmēja to, kas mēs esam un kā jūtamies “kā kopiena, tauta, ģimene”, un mūsu “attiecības ar teritoriju”. Francisks norāda, ka svētdienas svētsapulce tādējādi ir zaudējusi līdzsvaru. Noslēgumā viņš izsaka cerību, ka šī Liturģiskā nedēļa ar tās konferencēm un dievkalpojumiem nesīs jaunas idejas un nāks klajā ar pastorālām vadlīnijām, kas tiks sniegtas draudzēm visā Itālijā. Svētais tēvs novēl, lai notiktu izeja no šī brīža “marginālās situācijas” un svētdienas Svētā Mise atkal atgūtu centrālo vietu ticīgo ticības un garīgajā dzīvē. Kā labu zīmi viņš min nesen notikušo Romas Misāles trešā izdevuma iznākšanu un itāļu bīskapu gatavību atkal izglītot Dieva tautu liturģijas jautājumos. Vaticannews.va
Foto: Vatican Media | 
