Memento mori – piemini nāvi – tas nav tikai tāds mirkļa trends, bet seno laiku prakse, uz kuru mūs pamudina Svētie Raksti, Jēzus, Baznīcas tēvi un daudzi svētie. Atcerēšanās par nāves neparedzamību un to, ka neviens no tās nav pasargāts, palīdz mums novērtēt dzīvi, mainīt ieradumus un galu galā tuvina mūs svētumam. Kad domājam par nāvi, pārdomājam par mūsu ticības pamatnoslēpumu, ka tieši nāvi pārveidoja Kristus. Kopš seniem laikiem sv. Jāzeps tiek uzskatīts par laimīgas nāves aizbildni. Ja neko daudz no Svētajiem Rakstiem nezinām par sv. Jāzepa dzīvi, tad par nāvi vispār nekas netiek minēts. Varam jautāt: kā nomira sv. Jāzeps? Kādēļ viņš tiek godināts kā laimīgas nāves aizbildnis? Vairākums Bībeles zinātāju uzskata, ka sv. Jāzeps nomira vēl pirms Kristus krustā sišanas. Par labu tam liecina fakts, ka Jāzeps netiek pieminēts starp cilvēkiem, kas bija pie Jēzus krusta un sv. Jāņa evaņģēlijā Jēzus Mariju uztic kādam, kas nav ģimenes loceklis (sal. Jņ 19,27). Ņemot vērā šos vēsturiskos nosacījumus, tiek uzskatīts, ka Jāzeps nomira Jēzus un Marijas klātbūtnē. Šis skaistais tēls pamudināja Baznīcu pasludināt sv. Jāzepu par laimīgas nāves aizbildni. Pastāv vairāki teksti, kuros ir aprakstīta sv. Jāzepa nāve, tomēr visaizkustinošākais ir teksts, ko uzrakstījusi Marija no Jēzus[1]. Teksts, kas saucas “Mistiskā Dieva Pilsēta”, tiek atzīts par privāto atklāsmi, un tajā sv. Jāzepa nāve tiek aprakstīta šādi: “Pēc tam šis Dieva vīrs vērsās pie mūsu Kunga. Gribēja nomesties ceļos, lai tajā stundā ar vislielāko cieņu uzrunātu savu Dievu; tomēr vislabvēlīgākais Jēzus pietuvojās viņam un apskāva. Sv. Jāzeps, noliekot galvu Jēzus rokās, teica: “Mans Kungs, visaugstais Dievs, mūžīgā Tēva Dēls, pasaules Radītājs un Pestītājs, svētī savu kalpu un tavu roku darbu! Apliecinu Tev un slavēju, no visas sirds pateicoties par to, ka savā neizmērojamajā labestībā izvēlējies mani par Tavas patiesās Mātes līgavaini.” Pasaules Pestītājs svētīja viņu un teica: “Mans tēvs, atdusies mierā, Mana debesu Tēva un Manā žēlastībā! Praviešiem un svētajiem, kuri gaida tevi priekšellē, pasludini priecīgo vēsti, ka viņu atbrīvošana ir tuvu.” Pie šiem Jēzus vārdiem svētais Jāzeps Pestītāja rokās atdeva savu garu Dievam. Dieva Dēls aizvēra viņa acis.” Lai kā arī izskatījās Jāzepa nāve, tā bija “laimīga nāve”, kurā viņam līdzās bija vismīļā Līgava un Dēls. Arī mēs varam lūgt sev laimīgu nāvi, piesaucot šo svēto aizbildni. Svētais Jāzep, tu sava Audžudēla Jēzus un savas mīļās Līgavas – Vissvētākās Jaunavas Marijas – rokās esi šķīries no šīs pasaules, svētais tēvs, steidzies man palīgā! Kopā ar savu Audžudēlu Jēzu un vissvētāko Jaunavu Mariju steidzies pie manis, kad nāve mani šķirs no šīs bēdu dzīves. Svētais tēvs, izlūdz man tādu žēlastību, ka arī man būtu laime Jēzus un Marijas rokās atdot savu garu. Jēzu, Marija un Jāzep, jūsu rokās novēlu sevi dzīves gaitās un nāves stundā. Amen. Sagatavoja bīskaps Viktors Stulpins
"Nāc", Nr. 119 ________________________________________ [1] Marija Fernandesa Koronela Arana (dzimusi 1602. gada 2. aprīlī Agredā, Spānijā, mirusi 1665. gada 24. maijā) – spāņu klostermāsa koncepcioniste, mistiķe, vizionāre un askētisko darbu autore. Baznīcā tiek godināta kā Dieva kalpone. Uzauga dievbijīgu vecāku Dona Francisko Koronela un Katalīnas Aranas ģimenē. Kopš bērnības pieredzēja mistiskus pārdzīvojumus. 1619. gadā kopā ar ar savu māti un māsu iestājās Vissvētākās Jaunavas Marijas Bezvainīgās Ieņemšanas Franciskāņu māsu (koncepcionistu) ordenī Agredā. Divdesmit piecu gadu vecumā un līdz nāvei (ar trīs gadu pārtraukumu) pildīja klostera abatises pienākumus. Klosterī pieņēma vārdu Marija no Jēzus. Piedzīvoja vairākas mistiskas vīzijas. Māsa apgalvoja, ka viņai piemita bilokācijas dāvana. Marija no Jēzus ir autore grāmatai “Mistiskā Dieva Pilsēta”, kurā ir bagātīgs Dievmātes dzīves apraksts. Nomira 1665. gada 24. maijā 63 gadu vecumā. Viņa ir apbedīta Agredā, baznīca, kas atrodas blakus konventam. Viņas beatifikācija tika uzsākta 1673. gadā, bet nav pabeigta. | 
