Čats
English
Niks:
Parole:
Reģistrācija

Palasīsim...  Raksti

Atskats uz kardināla Mario Greha vizīti Latvijā
18.06.2022 pl. 14:41
Kad septembrī priesteris Pauls Kļaviņš tika nominēts par diecēzes sinodālā ceļa norises atbildīgo personu, viņš man zvanīja un teica: “Kardināls Mario Grehs, Bīskapu sinodes ģenerālsekretārs, ir no Maltas, no tavas dzimtenes. Varbūt ar tavu palīdzību varam organizēt viņa vizīti Latvijā?”

Uzreiz piekritu, jo kardināls M. Grehs bija mans bīskaps, kad vēl dzīvoju Maltā. Uz manu vēstuli viņš uzreiz atbildēja, rakstot, ka ierasties var tikai maijā, jo ir ļoti aizņemts saistībā ar sinodi un ir arī Pontifikālās kristiešu vienotības veicināšanas padomes un Apustuliskās Signatūras Augstākā tribunāla (Augstākā tiesu iestāde katoļu Baznīcā) loceklis.

Baznīca kā atvērtas ausis

Kardināls Grehs Latvijā viesojās no 14. līdz 17. maijam. Svētdien, 15. maijā, kardināls celebrēja Sv. Misi Sv. Jēkaba katedrālē kopā ar visiem Latvijas bīskapiem, homīlijā komentējot vārdus no Jāņa Atklāsmes grāmatas 21,1–5: “Lūk, Dieva mājoklis pie cilvēkiem. Un Viņš dzīvos pie tiem, un tie būs Viņa tauta. (..) Viņš noslaucīs ikvienu asaru no viņu acīm.” Kardināls uzsvēra, ka mums jādodas pretī katram cilvēkam, katrai personai šajā laikā, kurā daudzi raud kara, netaisnības, vientulības un citu apsvērumu dēļ. Sinodes uzdevums ir iet perifērijā, pieņemt un mīlēt katru cilvēku tādu, kāds viņš ir.

Pēc Svētās Mises kūrijas dārzā notika agape, kuras laikā kardināls M. Grehs sarunājās ar Sv. Jēkaba draudzes locekļiem: jauniešiem, pieaugušajiem, ģimenēm, bērniem, ārzemniekiem no ASV, Maltas, Vjetnamas. Šajā dienā tikās arī ar vairākām Baznīcas kustībām un lajiem: “Opus Dei”, “Pro Sanctitate”, Latvijas “Dievmātes komandu”, “Laulāto tikšanos”, “Effatu”, “Dzīvības straumēm”, Jeruzalemes Svētā Kapa bruņinieku ordeņa Latvijas nodaļu, slimnīcu kapelāniem, “Marijas leģionu” un citiem.

Šajā tikšanās reizē kardināls atgādināja, ka svētais Pāvils VI atsāka Bīskapu sinodes pēc Vatikāna Otrā koncila, lai turpinātu koncila lēmumu īstenošanu. Tagad Pāvests Francisks ir nolēmis, ka sinode nenotiks tikai bīskapiem, bet visai Dieva tautai. Kardināls skaidroja sinodes nozīmi, uzsverot, ka Baznīca pēc savas būtības ir sinodāla. Atskatoties uz Baznīcas vēsturi pirmajā tās pastāvēšanas gadsimtā, tā bija vairāk sinodāla, vēlāk – vairāk hierarhiska. Pāvests Francisks vēlas, lai Baznīca, turpinot Vatikāna Otrā koncila mācību, atkal būtu sinodāla.

Slimnīcas kapelāne Gunta Strode dalījās savā pieredzē: “Veicot sarunas saistībā ar sinodālo ceļu slimnīcās, pieredzēju, ka cilvēki ir ļoti pozitīvi atvērti tam, lai izteiktu savu viedokli par dažādiem ar Baznīcu un ticību saistītiem jautājumiem. Manuprāt, sava viedokļa paušana ir cieši saistīta ar vēlmi tikt sadzirdētiem.” Klausīšanās aspekta nepieciešamību apstiprināja arī kardināls M. Grehs, savā uzrunā tēlaini izsakoties, ka Baznīca ir kā dzirdīgas ausis.

Sarunās gūtās atziņas

No sarunām ar medicīnas darbiniekiem un viņu atbalsta personālu izkristalizējās piecas galvenās atziņas: 1. Svarīgi ir ļaut cilvēkiem izteikties un tikt uzklausītiem. 2. Baznīca tiek uztverta kā Kristus Miesa, plaša sirds, ticīgās tautas kopums, kurā cilvēki vēlas rast mieru, klusumu, vienlīdzību, sapratni. 3. Cilvēkiem ir priekšstats un gaidas par to, ka Baznīca uztur un rūpējas par kristīgajām un morālajām vērtībām. 4. Būtisks apstāklis ir justies labi un pieņemtiem Baznīcā, svarīga ir gana un draudzes cilvēku vienkāršība, kopīga darbošanās, priestera klātbūtne arī neformālā vidē. Tas tiek uztverts kā ceļš, lai dabiskāk un vienkāršāk veidotu komunikāciju, uzdotu jautājumus. Cilvēkus neuzrunā “vēsa sludināšana”, pamācīšana vai kritizēšana, kā labāk dzīvot. 5. Nozīmīgs aspekts aptaujātajiem šķita arī praktisks piemērs un piemērotas valodas aspekts kristīgās vēsts sludināšanā.

Man pašai tikšanās ar tik dažādiem cilvēkiem bija ļoti bagātinoša un vērtīga. Pārdomājot sinodālā ceļa nozīmi šo konkrēto personu dzīvēs, secināju, ka viens no sarunu augļiem bija impulss it kā “snaudošajām” ticības lietām, liekot tām sakustēties pašā cilvēkā, kā arī iespēja sadzirdēt pašam sevi. Liels bija pārsteigums un prieks par cilvēku atklātību un dalīšanos personīgajā pieredzē par ticības dzīvi. Lai gan sinodālais ceļš var likties kā kaut kas nezināms, uzskatu, ka būtiski ir spert šos pirmos soļus un nebaidīties atvērt savu sirdi Svētā Gara iedvesmai.

Celieties no jauna!

16. maijā kardināls M. Grehs svinēja Sv. Misi Sv. Franciska draudzē kopā ar draudzes jauniešiem, RARZI studentiem, konsekrētajiem un priesteriem. Homīlijas laikā viņš pateicās Dievam, ka var būt kopā ar mums. Euharistija vienmēr ir pateicības lūgšana, dziļa pateicība par kalpošanu un dzīvības dāvanu Baznīcai – gan priesteriem, gan konsekrētajām personām, kas ir Baznīcas sinodalitātes ikona. Viņš komentēja lasījumu no Apustuļu darbu 14. nodaļas, skaidrojot vārdus: “Celies stāvus uz savām kājām!” Viņš uzsvēra, ka šie vārdi nozīmē: “Augšāmcelies!” un tiem ir pashāla nozīme. Tik daudz cilvēku daudzās situācijās gaida šos vārdus: celies, piecelies, nepaliec aizvērts, ej! Šos vārdus gaida ne tikai cilvēki, bet arī tautas, institūcijas, Baznīca. Vatikāna II koncils bija aicinājums un joprojām ir aicinājums uz šo vārdu pildīšanu.

Pāvests Francisks dokumentā “Amoris Laetitiae” ģimenēm saka: “Celieties, celieties no jauna!” Dieva vārds, ar kuru svētais Pāvils dalījās ar cilvēku, kurš nevarēja staigāt, ir skaistākais žests, tā ir evaņģelizācija un sinodes nepieciešamība. Pāvils uzlūkoja šo cilvēku ar ticības skatienu, kas bija meditatīvs un kontemplatīvs. Mums ir vajadzīgs šis kontemplatīvais skatiens. Arī mums ir jāatgriežas no iedomības, jāatļauj Svētajam Garam strādāt mūsos. Sinode patiesi ir augšāmcelšanās pieredze.

Sinodālā ceļa fāzes

Garīgajā seminārā ar priesteriem un konsekrētajām personām pēc Mises notika tikšanās, kuras laikā kardināls M. Grehs runāja par sinodes fāzēm. Viņš skaidroja, ka pirmā fāze jau ir pati sinode, nevis priekšsinode. Sinodes priekšmets ir Dieva tauta, kur neviens nav izslēgts. Tā paredz īstenot Vatikāna II koncila pamattēmas – Dieva tauta, kristības kopums – sensus fidei. Pirmā fāze ir klausīšanās un izšķiršanās laiks, bet tai jāturpinās Baznīcā arī pēc tam, kad tā būs beigusies sinodālajā ceļā.

Turpinājumā vairāki priesteri un konsekrētās personas uzdeva jautājumus, kuros atklājās, ka nevar pastāvēt sinodalitāte, ja nav klausīšanās Svētajā Garā. Ja klausāmies Garā, valda harmonija un zūd spriedze. Kardināls arī skaidroja, ka Baznīca nav demokrātija vai parlaments, kur visu nosaka balsojums, vai monarhija, kur visu nosaka viens cilvēks. Mums vienmēr jāpatur prātā trīs sinodes līmeņi: sinodalitāte – konsultēšanās ar Dieva tautu, koleģialitāte – bīskapu dialogs un Pētera – pāvesta kalpojums, kas ar savu autoritāti visu apstiprina. Šie trīs līmeņi garantē vienotību.

Visi kopā: bīskapi, priesteri, konsekrētās personas, laji, draudzes – visiem jāieklausās citam citā un Svētajā Garā, lai pēc tam strādātu kopā un celtu patiesu kopību – Dieva bērnu komūniju. Mēs esam kopā ar dažādām harizmām, aicinājumiem un kalpojumiem, lai celtu sinodālu, misionāru Baznīcu, kas ir viena, svēta, apustuliska un universāla. Pateicība kardinālam M. Greham par šo vizīti! Varam teikt, ka Baznīca Latvijā tagad ir motivētāka turpināt sinodālo ceļu

 Rita Refalo, Apustuliskā Oblāte, “Pro Sanctitate”
"Nāc", Nr.126