Čats
English
Niks:
Parole:
Reģistrācija

Palasīsim...  Liecības

"Skaista ir Tava žēlsirdība, Kungs!"
12.07.2022 pl. 19:42
Liepājas Svētā Dominika baznīcā no 27. jūnija līdz 2. jūlijam jau piekto reizi notika Liturģiskās mūzikas darbnīcas „Jēzu, uzticos Tev!”, kuras vadīja poļu komponists un diriģents Pāvels Bembeneks (Paweł Bębenek). Pateicoties Vācijas katoļu labdarības organizācijas “Renovabis” atbalstam un Kristīnes Locikas organizēšanai, kā arī Dominikāņu tēva Oskara Jabloņska OP uzņēmībai un atbalstam, šogad mūzikas darbnīcās piedalījās rekordliels cilvēku skaits.

Kopā mūzikas darbnīcās piedalījās 86 cilvēki: komponists, 63 dziedātāji, 11 orķestranti un 11 bērni. No tiem 35 cilvēki mūzikas darbnīcās piedalījās pirmo reizi. Šogad mūzikas darbnīcu moto bija izvēlēts no Sīraha grāmatas - „Speciosa misericordia Tua, Domine!”, kas tulkojumā nozīmē – „Skaista ir Tava žēlsirdība, Kungs!”. Mūzikas darbnīcas mērķis jau sākotnēji bija parādīt Svētās Mises laikā izpildīto mūzikas skaņdarbu skaistumu un dziesmu vārdu saturu un dziļumu.

Dalībnieki uz mūzikas darbnīcām bija atbraukuši no 15 dažādām Latvijas pilsētām, kā arī no Lietuvas. No tiem, pašsaprotami, viskuplākā skaitā bija viesmīlīgie liepājnieki (28 cilvēki), bet citi mūzikas darbnīcas dalībnieki ceļu mēroja no tuvākām un tālākām Latvijas pilsētām un novadiem, piemēram, no Rīgas, Kuldīgas, Siguldas, Salaspils, Madonas. Dalībniekiem no Rēzeknes ceļš līdz Liepājai bija 452 km, dalībniecei Janetai no Lietuvas pilsētas Elektrenai bija jānobrauc 354 km, bet vislielākais ceļa posms bija mūsu mūzikas darbnīcas vadītājam Pāvelam ar ģimeni, kuriem bija jāmēro vairāk par 1120 km garš ceļš.

Mūzikas darbnīcas iesākās 27. jūnija vakarā ar Svēto Misi, kuru celebrēja dominikāņu tēvs Oskars OP mūzikas darbnīcas dalībnieku nodomā. Pēc Sv. Mises t. Oskars OP mūzikas darbnīcas dalībniekiem bija sagatavojis nelielu, bet ļoti uzrunājošu un atmiņā paliekošu konferenci. T. Oskars OP pieminēja, ka mūzikas darbnīcas mums visiem būs kā sava veida rekolekcijas, dienas plāns mums būs ļoti aizņemts, dziedot Dievam par godu, un pieteica, ka gribas cerēt uz to, ka vismaz tajā laikā grēkosim mazāk. Tāpat t. Oskars OP stāstīja mums par zinātnieku un filozofu Aristoteli un par tā laika pētniekiem, kuri pētīja dabu, bet visvairāk pētīja dzīvniekus, īpaši tika pētīts tas, kā dzīvnieki funkcionē. Pirmo reizi ieraugot žirafi, kāds no pētniekiem teica: „Tas nav iespējams, lai viņa pastāvētu! Viņa nevar pastāvēt! Viņas kakls ir tik garš, ka tas ir pret jebkuriem funkcionēšanas likumiem!” T.Oskars OP dalījās savās pārdomās, attiecinot šo pētnieku atziņu uz mūzikas darbnīcas dalībniekiem, proti, „ka mēs arī centīsimies paveikt neiespējamo, un redzēsim - vai mums izdosies vai neizdosies izdziedāt Pāvela Bembeneka dziesmas tieši tā, kā to gribēs un vēlēsies pats komponists un diriģents.”. Pēc paša komponista un diriģenta Pāvela sacītā, mums, mūzikas darbnīcas dalībniekiem, tas izdevās pat vairāk, nekā viņš uz to bija cerējis.

Mūzikas darbnīcas pirmajās dienās, Pāvels intensīvi strādāja tieši pie dalībnieku balsīm un dikcijas, lai mācītos skaidri izdziedāt dziesmu vārdus un vienlaicīgi arī ar šiem izdziedātiem vārdiem lūgtos. Jāatzīst, ka mēģinājumos komponista izteiktie komentāri visus iedvesmoja un ieveda dziļākā rekolekciju noskaņā, jo katrs ļoti izjuta Pāvela komentāru jēgu un nozīmi. Ikviens dalībnieks iedvesmojās un pacēla savu sirdi tuvāk Dievam caur diriģenta sniegtā prieka pārpilnību, dievbijību, smalkjūtību un citām pozitīvajām emocijām, kas no viņa plūda Dieva mīlestībā un bijāšanā. Pāvels mēģinājumos neatlaidīgi atgādināja, cik svarīgi ir izdziedāt dziesmu vārdus saprotami, un tāpēc sajutām tos līdz pat sirds dziļumiem - sajūtot Dieva mīlestību, un katrā izdziedātā dziesmā mēs sadzirdējām vārdus, ko paši izdziedam, kas maigi atvēra mūsu sirdis Dieva žēlsirdībai. Un šie izdziedātie vārdi turpināja skanēt pat tad, kad mēs beidzām dziedāt, - šī mūzikas vibrācija atbalsojās līdz pat baznīcas augstajiem griestiem. Komponists itin bieži dalījās ar mums stāstos par citu komponistu sarakstītajām dziesmām, izstāstot mums par to, kā tās ir tapušas un kādos apstākļos. Jāpiemin tas, ka izsniegtajās dziesmu grāmatās bija ne tikai poļu komponista Pāvela Bembeneka dziesmas, bet izdziedājām arī citu komponistu sarakstītās dziesmas, piemēram, mūzikas darbnīcu organizatores Kristīnes Locikas, latviešu komponista Riharda Dubras, dominikāņu brāļa Tomaša Samuļnika OP (Tomasz Samulnik), poļu komponistu Mihaela Klosa (Michał Kłos) un Pētera Palkas (Piotr Pałka), kā arī vācu komponista Henriha Šutca (Heinrich Schütz 1585-1672) dziesmas.

Jāatzīst, ka daudzas mūzikas darbnīcā izdziedātās Pāvela Bembeneka dziesmas cilvēkiem paliks atmiņā, taču viena dziesma uzrunāja īpaši un to brīvajos brīžos dungoja daudzi mūzikas darbnīcas dalībnieki, un tā ir dziesma: „Tavas rokas, Jēzu” ar svētās Terēzes no Lizjē (daudziem labi zināma kā mazā Terēzīte un grāmatas „Kādas dvēseles stāsts” autore) vārdiem: „Tavas rokas, Jēzu, ir lifts, kuram mani jāpaceļ debesīs. Nav lielai man jābūt, bet jāpaliek arvien mazai”. Tāpat daudziem mūzikas darbnīcas dalībniekiem atmiņā paliks poļu komponista Pētera Palkas dziesma ar tekstu: „Tevi godinām, Tevi cildinām, žēlsirdīgais Kungs un Dievs!”. Šo dziesmu komponists sarakstīja īpaši dramatiskos apstākļos, kad kādā no lidostām viņš tika arestēts (beigās viss nokārtojās). Nevaru nepieminēt poļu dominikāņu brāļa Tomaša Samuļņika OP (šobrīd kalpo Kijevā) dziesmu „Kungs, es neesmu cienīgs” ar vārdiem: „Kungs, es neesmu cienīgs, ka Tu nāktu pie manis, bet saki tikai vārdu un būšu dziedināts”. Ļoti dziļa un sirdī paliekoša ne tikai kā dziesma, bet arī kā vārdi, ko ikdienā varam iekļaut savās lūgšanās.

Trešdien, 29. jūnijā, svinējām Svēto apustuļu Pētera un Pāvila svētkus un šajā dienā vārda diena bija arī mūsu komponistam un diriģentam Pāvelam. Pāvelu apsveicām jau no paša rīta, pirms uzsākām rīta pirmo mēģinājumu. Kā dāvinu Pāvels saņēma ziedus un T-kreklu ar Mūzikas darbnīcu simboliku. Vakarā svinējām Svēto Misi, kuras laikā dziedājām mūzikas darbnīcās jau iemācītās dziesmas.

Ceturtdien, 30. jūnija pēcpusdienā, notika pirmais mēģinājums orķestrim. Šajā orķestrī piedalījās tādi pieredzes bagāti mūziķi, kā: Linda Ločmane, Āris Burkins, Ingars Ģirnis un Inga Aizstrauts-Zirka; orķestrī spēlēja arī Sv. Dominika draudzes jaunieši - Marianna Runde, Anastasija Pasternaka, Elīza Grantiņa, Elza Buša, kā arī Lāsma Zirka un Līga Miķelsone. Viss orķestris izpelnījās atzinības pilnus vārdus no komponista. Pēc orķestra mēģinājuma kora dalībnieki pulcējās Liepājas Svētās Trīsvienības katedrālē, kur ir lielākās nepārbūvētās mehāniskās ērģeles pasaulē un uz kurām spēlēja mūzikas pavadījumu Sv. Trīsvienības draudzes ērģelniece Ilze Tomsone. Jāpiemin, ka Sv. Trīsvienības katedrāles ērģelēm ir 131 reģistrs, 4 manuāļi un vairāk nekā 7000 stabuļu. Tās būvētas 1758. gadā. Ērģeļu mūzikas pavadībā dziedājām vairākas mūzikas darbnīcā apgūtās dziesmas, tai skaitā Riharda Dubras „Ar ilgām Tevi gaidu”. Dažiem mūzikas darbnīcu dalībniekiem bija lieliska iespēja nospēlēt kādu skaņdarbu uz ērģelēm, piemēram, Rūdolfs Stikuts ar savu spēli pārsteidza klātesošos. Viņš ir talantīgs jaunietis, kurš nesen Eiropas jauno ērģelnieku festivālā ieguvis 2. vietu, un varēja redzēt, ka viņš ir prieka pārpilns no iespējas spēlēt uz pasaulē lielākajām ērģelēm. Arī citi dalībnieki izmantoja iespēju parādīt savus apslēptos talantus. Pēc tam mēs varējām aplūkot skaisto katedrāli, kā arī mums tika dota iespēja uzkāpt katedrāles tornī un paraudzīties uz Liepāju no cita skatu punkta. Tornī esot, koris nodziedāja Pētera Palkas dziesmu „Tevi godinām”, kas pieskandināja Liepājas centru ar Dieva slavēšanas dziesmu uz visām debesspusēm.

Piektdien, 1. jūlija rītā, mūzikas darbnīcas korim bija īpašs notikums – iespēja dziedāt Valsts sociālās aprūpes centra „Kurzeme” Liepājas filiāles dārzā. Šajā centrā uzturas personas ar īpašām vajadzībām, pārsvarā jaunieši. Kora dziedājumā klausījās gan šā centra iedzīvotāji, gan viņu aprūpētāji un citi darbinieki, kuriem tobrīd bija laiks baudīt mūsu nelielo garīgās mūzikas koncertu. Daudziem no mums dziedāšana šā centra skaistajā dārzā raisīja īpašas emocijas - piedzīvotais dabiskums no jauniešu puses, viņu atvērtība mūs aizskāra līdz pat sirds dziļumiem, jo šie cilvēki ir tik īsti un patiesi, un, viņu patiesās prieka emocijas redzot, arī mums pašiem, koristiem, dziedot bija jāsmaida. Kādā brīdī mūsu korim pievienojās otrs “diriģents”, un nu jau mūs diriģēja divi diriģenti: viens bija mūsu diriģents Pāvels, bet otrs bija kāds no centra jauniešiem - jaunietis bija tik priecīgs, ka var atveidot diriģentu Pāvelu, ka viņa prieka izpausmes radīja prieku ne tikai mums, bet arī pārējiem klātesošajiem. Un cik jauki, ka šā jaunieša asistents ļāva šim jaunietim izpausties šādā veidā - izpaust savas šābrīža prieka pārpilnības emocijas. Tāpat izjutām jauniešu prieka emocijas pēc katras nodziedātās dziesmas, viņi tik sirsnīgi priekā aplaudēja… Varu teikt, ka tur piedzīvotās prieka emocijas, mūs, dziedātājus, neatstāja vienaldzīgus arī pēc tam, kad devāmies prom no centra savās gaitās. Centra direktore Lita Bērziņa, pateicībā par sniegto koncertu, pasniedza mums aprūpes centra jauniešu darināto mozaīku-gleznu. Pēc koncerta mums bija sagatavots pateicības cienasts, kura baudīšanas laikā sarunājāmies ar centra darbiniekiem, kuri bija ienākuši pie mums pateikties par jauko koncertu.

Pēc kopīgām pusdienām Dominikāņu klosterī, tie, kas vēlējās devās uz koncertzāli „Lielais dzintars” mazā ekskursijā. Mums bija iespēja uzbraukt ar liftu līdz 7. stāvam un aplūkot, kā izskatās koncertzāle no iekšpuses, kā arī paraudzīties uz Liepāju atkal no cita skata punkta, nekā tas bija Sv. Trīsvienības katedrāles tornī. Netīšām sanāca tā, ka vairums no mums bijām jau nogājuši uz 4. stāvu un pēkšņi Pāvels mums māja no 7. stāva trepju platformas. Mums uzreiz gribējās kaut ko skaistu nodziedāt. Pāvelam diriģējot no 7.stāva, nodziedājām pāris dziesmas, prieks sejā un sirdīs par skanējumu bija kā Pāvelam, tā mums pašiem. Pēc skaistā dziedājuma, fotografējoties un izbaudot interesantos skatus uz pilsētas un kanāla pusi, pamazām izklīdām. Dodoties lejā, trešajā stāvā satikām mūzikas darbnīcas dalībnieces Kates Gāliņas tēti Egmontu, kurš strādā Liepājas simfoniskajā orķestrī. Tas bija brīnums no Dieva, ka viņš tobrīd tur atradās un piekrita mūs pavadīt ekskursijā pa koncertzāli. Bet vislielākais prieks visiem bija nokļūt koncertzāles Lielajā zālē, kur mums tika dota iespēja nodziedāt dziesmu.

Pēcpusdienā Svētā Jāzepa katedrālē notika pirmais kopmēģinājums orķestrim kopā ar kori, lai pēc tam varētu kopīgi piedalīties Sv. Mises svinēšanā un papildinātu to ar īpašu liturģiski muzikālo pavadījumu, dziedot Dievam par godu. Varētu teikt, ka šī Sv. Mise mums bija kā rezumējums mūzikas darbnīcai, tam, ko visas nedēļas garumā mēs bijām iemācījušies. Pēc Sv. Mises svinēšanas un kopbildēšanās visi bija aicināti uz draudzes telpām, kur Liepājas diecēzes bīskaps Viktors Stulpins mums visiem bija sagatavojis maltīti. Visiem mūzikas darbnīcas dalībniekiem tika pasniegti arī piemiņas diplomi, ko parakstīja un pasniedza 5. mūzikas darbnīcu vadītājs komponists un diriģents Pāvels Bembeneks. Pēc tam, baudot maltīti, mūzikas darbnīcu dalībnieki sarunājās un dalījās savā priekā un savstarpējā mīlestībā par mūzikas darbnīcā piedzīvoto, pārdzīvoto un saņemtajām žēlastības dāvanām.

Sestdien, 2. jūlija rītā, mūzikas darbnīcas dalībnieki tikās, lai iesildītu balsis pirms pēdējās kopīgās Sv. Mises Sv. Dominika baznīcā un lai, svinot Sv. Misi, no visas sirds izdziedātos Dievam par godu, slavētu Viņa brīnišķīgos darbus un pateiktos par prieku un kopābūšanu mūzikā un savstarpējā mīlestībā.

Manuprāt, ikviens mūzikas darbnīcas dalībnieks mājup devās Dieva piepildīts un Dieva mīlestībā apskauts, un pieredzē bagātāks, lai, iedvesmojoties no mūzikas darbnīcā iegūtās pieredzes, kalpotu Dievam un cilvēkiem.

Es, personīgi, pirmo reizi piedalījos mūzikas darbnīcās. Caur izdziedātajām dziesmām un tekstu izpildījumu izpratu dziļāk Dieva varenos darbus un piedzīvoju Dieva mīlestību un pieskārienu manai dvēselei; varētu pat teikt, ka es atjaunojos ticībā un mīlestībā, iemācījos pacietību, sadzīvojot kopā ar tik daudziem un dažādiem cilvēkiem, bet ar vienu un to pašu ticību – ticību patiesam Dievam Jēzum Kristum. No sirds esmu pateicīga par svētīgo laiku, kuru Kungs mums deva kopā būt un dziedāt Dieva godam.

Nobeigumā gribas pateikties Kristīnes Locikas neizmērojamai uzņēmībai, ka mēs varam tikties šādās mūzikas darbnīcās, un nenovērtējamo viņas ieguldījumu, tulkojot dziesmu tekstus no poļu valodas. Tas ir liels darbs, ko Kristīne ir paveikusi, lai komponista Pāvela Bembeneka (un ne tikai) dziesmas skanētu daudzās Latvijas baznīcās. Novēlu Kristīnei daudz Dieva žēlastību un lai ieguldītais darbs nes bagātīgus augļus! Lai Dievs svētī Kristīni un viņas ģimeni un lai dāvā nepieciešamās žēlastības, tik lielu un svētīgu darbu darot!

Cerams, ka labais darbs mūzikas darbnīcu organizēšanā, kas labi iesācies, turpināsies arī citus gadus!

Laila Dūna