Čats
English
Niks:
Parole:
Reģistrācija

Palasīsim...  Raksti

Baznīca svin Vissvētākās Jaunavas Marijas dzimšanu
07.09.2022 pl. 09:12

Priesteris Arnis Suleimanovs

Vissvētākās Jaunavas Marijas dzimšanas svētki, kas tiek svinēti 8. septembrī, īpašā veidā mudina mūs pateikties par šo lielo Dieva mīlestības dāvanu kristiešiem. Jo ir dzimusi viņa, kas “pirms mūžiem bija izredzēta kā Jēzus Kristus Māte, Bezvainīga”.

Baznīca sauc Mariju arī par Rīta Zvaigzni, kas vēsta par jau tuvo saullēktu, tas ir, par apsolījuma piepildījumu. Ne tikai Vissvētākās Jaunavas Marijas dzimšanas brīdī Dievs nolēma pasargāt viņu no jebkāda grēka un padarīt par Bezvainīgo Ieņemšanu. Marija Dieva nodomā bija pirms mūžiem, vēl pirms pasaules radīšanas. Uzreiz pēc Ādama un Ievas grēkā krišanas Dievs teica čūskai: “Tādēļ, ka tu to esi darījusi, tu esi nolādēta visu lopu un lauku zvēru vidū! Uz sava vēdera tev būs līst un pīšļus ēst visas tavas mūža dienas. Un Es celšu ienaidu starp tevi un sievu, starp tavu dzimumu un sievas dzimumu. Tas tev sadragās galvu, bet tu viņam iekodīsi papēdī.” (Rad 3,14–15) Jau tad Jaunava Marija bija klātesoša Dieva paredzētajā cilvēces pestīšanas plānā.

Dažu Vecās derības svēto sieviešu personībās mēs atpazīstam Vissvētākās Jaunavas Marijas prototipus. Tā, piemēram, stāsts par Judīti liecina par to, kas būs Marija. Judīte uzrunāja Israēļa tautu, nogriežot Holofernam galvu (sal. Jud 13,9–10). Līdzīgi arī Marija, it kā “nogriežot” sātanam galvu, līdzdarbojās Dieva tautuas atbrīvošanā.

Visā cilvēces pestīšanas vēsturē Dievs mums stāsta par Vissvētāko Jaunavu Mariju. Viņa bija piepildīta ar Svēto Garu jau no savas ieņemšanas brīža un vēl vairāk, ja tas iespējams, bija piepildīta ar Viņu brīdī, kad erceņģelis Gabriēls pasludināja priecīgo vēsti, ka viņa kļūs par Pestītāja Māti, uzrunājot ar vārdiem: “Esi sveicināta, žēlastības pilnā.” (Lk 1,28)

Kāpēc 8. septembrī svinam Marijas dzimšanas dienu?

Kaut arī Evaņģēlijā nav nekas teikts par Marijas piedzimšanu, viņa pirmo reizi tiek pieminēta sv. Mateja evaņģēlijā – Jēzus ģenealoģijā, un uzreiz kā Pestītāja Māte.

Baznīca atceras daudzus notikumus, kas nav dokumentēti Svētajos Rakstos, piemēram, Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanu. Tradīcija, kas ir viens no Atklāsmes avotiem, sniedz pamatu tam, lai mēs svinētu Pestītāja Mātes piedzimšanu.

Tomēr Tradīcija vēsta, ka Vissvētākās Jaunavas Marijas vecāki bija sv. Anna un sv. Joahims. Abi gados veci un bez bērniem, tāpēc Anna un Joahims dedzīgi lūdza Dievu par bērna ieņemšanu. Dievs uzklausīja viņu lūgumus un deva Annai žēlastību kļūt par Jaunavas Marijas māti.

Anna tolaik vēl nezināja, ka Marija ir bezvainīga, t.i., pasargāta no ikviena grēka, lai vēlāk, paklausot Dieva gribai, kļūtu par Dieva Māti. Evaņģēlijos nav minēti ne Marijas vecāku vārdi, ne arī viņas dzimšanas vieta. Šos trūkumus aizpilda apokrifi, kas ir nozīmīgs pirmajos gadsimtos dzīvojošo kristiešu ticības tālāknodošanas avots. Pastāv daudz neskaidrību un pretrunu par pareizo Dievmātes dzimšanas datumu. Ja pieņemam, ka Jēzus piedzima pirmajā gadā, tad Marija bija dzimusi 20 līdz 16 gadus pirms Kristus dzimšanas.

Pastāv arī daudzas hipotēzes par viņas dzimšanas vietu. Viena no hipotēzēm runā par Bētlemi, cita norāda uz Nācareti, bet vēl viena austrumu hipotēze, kas atsaucas uz svēto Jāni no Damaskas, norāda uz Jeruzalemi – pilsētu, kur tagadējās Svētās Annas baznīcas vietā esot atradusies Marijas vecāku māja.

No apokrifiskajiem rakstiem, kas runā par Mariju, īpaši jāpiemin: Jēkaba protoevaņģēlijs, Pseidomateja evaņģēlijs, Marijas dzimšanas evaņģēlijs, arābu evaņģēlijs par Kristus bērnību, kā arī stāsts par Jāzepu namdari. Jēkaba protoevaņģēlijam ir bijusi vislielākā ietekme uz Baznīcas tradīciju. Tas ir tāpēc, ka tas ir datēts ap 150. gadu un tāpēc ļoti tuvs sv. Jāņa evaņģēlijam, no kura uzzinām par Marijas vecākiem un to, ka Mariju, tikai dažus gadus vecu, viņas vecāki upurēja svētnīcā, kur viņa arī dzīvoja.

Pirmās liecības par Vissvētākās Jaunavas Marijas dzimšanas liturģisko svinēšanu datējamas ar 6. gs. Svētki, iespējams, radās Sīrijā, kad pēc Efezas koncila Baznīcā strauji pieauga Marijas godināšana. Svētku ieviešana tiek piedēvēta pāvestam Sergejam I 688. gadā. Austrumos svētki, iespējams, pastāvēja jau agrāk, jo sprediķus par tiem teica sv. Germans (+ 732) un sv. Jānis no Damaskas (+ 749). Romā šajā svētku dienā cilvēki pulcējās Svētā Adriana baznīcā, kas bija pārbūvēta no kādreizējās Romas Senāta zāles.

8. septembri Baznīca pārņēma no Austrumiem – šajā dienā svinības bija atrodamas Gelāzija un Gregora sakramentārijos. Bet paši svētki Baznīcā izplatījās pamazām – daļēji tas bija saistīts ar to, ka visa informācija par Jaunavas Marijas dzimšanas apstākļiem nāca no apokrifi em.

Sv. Pēteris Damiani raksta: “Tāpat kā nebija iespējams glābt cilvēci bez Dieva Dēla piedzimšanas no Jaunavas, tāpat bija nepieciešams, lai dzemdētu Jaunavu, no kuras Vārdam bija jākļūst miesai.” Tātad Marijas dzimšanas diena ir īpaša ar to, ka viņa ir arī mūsu Māte, mūsu aizbildne, mūsu vidutāja. Iemiesotais Vārds izvēlējās Bezvainīgo Jaunavu par savu Māti un līdz ar to arī par mūsu Māti, jo, būdama Jēzus Māte, viņa ir arī visu Viņa Mistiskās Miesas locekļu Māte. Bērns, kurš atgrūž savu māti, sakot: “Tu man neesi vajadzīga,” kļūst par atkritēju un rīkojas pret cilvēka dabu. Tāpēc pievērsties viņai, svinēt viņas svētkus un godināt viņu ir gan mūsu pienākums, gan privilēģija. Mums pastāvīgi jāpateicas Dievam par mūsu Māti. Par to, ka Dievs gribēja mums viņu dot, lai viņa par mums rūpētos.

Mēs svinam Dievmātes piedzimšanu kopā ar visu svēto Katolisko Baznīcu, kas Vissvētāko Jaunavu apveltījusi ar tik daudziem un tik cēliem tituliem. Viņa ir svētā Dieva Māte, Dieva žēlastības Māte, Dārgā Māte, Gudrības sēdeklis, Svētā Gara mājoklis, Derības šķirsts un Debesu vārti, Eņģeļu Karaliene un Visu Svēto Karaliene, Kristus Māte un Baznīcas Māte. Tāpēc Baznīcā Jaunavas Marijas svētki ir izņēmums, jo Dieva svēto “dzimšanas dienu” debesīm vienmēr svin, pieminot viņu laicīgās zemes dzīves nāves dienu. Savukārt viņas “ienākšana” pasaulē kļuva par cerību un pestīšanas rītausmu visai pasaulei. No viņas Dieva Dēls pieņēma cilvēcisko dabu, no viņas uzlēca taisnības saule, Kristus, mūsu Dievs. Marijas piedzimšana pietuvināja pasaules pestīšanu. Baznīcas dzīves centrā ir Kristus noslēpums, Baznīcai Kristus ir viss, un šī iemesla dēļ Baznīca nesamierinās vienīgi ar Saules dzimšanas svinēšanu, bet jau gaida rītausmu. Vai tad mums nevajadzētu svinēt Jaunavas Marijas piedzimšanu pasaulē un debesīs? Priecāsimies par mūsu Māti, jo ar viņas aizbildniecību mums tiek dāvātas visas žēlastības no debesīm.

“Tava piedzimšana, Dieva Māte, pasludināja prieku visai pasaulei:
Jo no tevis uzlēca Taisnības saule, Kristus, mūsu Dievs.
Viņš ir atcēlis lāstu, Viņš ir devis mums svētību, uzvarējis nāvi,
Viņš mums ir devis mūžīgo dzīvību.” (Bizantijas liturģija)

"Nāc", Nr. 127
Foto: Džoto (Giotto) “Vissvētākās Jaunavas Marijas dzimšana”, 1305. g., Itālija