Pateicies visiem par ierašanos, pāvests atzīmēja, ka šoreiz lūgšana kļūst par “kliedzienu”, jo miers ir smagi pārkāpts, ievainots, sabradāts, un tas notiek Eiropā, kontinentā, kurš pagājušajā gadsimtā pieredzēja divus pasaules karus. “Kopš tā laika kari nav beiguši slacīt zemi ar asinīm, taču, brīdis, kurā dzīvojam, ir īpaši dramatisks. Tāpēc mēs paceļam lūgšanu pretim Dievam, kurš vienmēr uzklausa savu bērnu izmisīgo kliedzienu,” teica Francisks. Svētais tēvs atzīmēja, ka miers ir reliģiju sirdī, viņu Svētajos Rakstos un vēstī. Diemžēl, tas tiek apslāpēts daudzos pasaules reģionos, tiek daudzo vardarbību pazemots, liegts pat bērniem un veciem ļaudīm, kuri nav pasargāti no kara briesmām. Pāvests teica: “Sauciens pēc miera bieži vien tiek apklusināts – ne tikai kara retorikas, bet arī vienaldzības dēļ. To apklusina ienaids, kurš aug augumā, kamēr norisinās kaujas. Taču, lūgšanas par mieru nevar tikt apklusinātas. Tās izskan no māšu sirdīm un ir ierakstītas bēgļu, mājas atstājušo ģimeņu, ievainoto un mirstošo sejās. Šis klusais kliedzienas paceļas pret debesīm. Tas nepazīst burvju formulas, lai izbeigtu konfliktus, bet tam ir svētas tiesības pieprasīt mieru pieredzēto ciešanu vardā un būt uzklausītam. Tas ir pelnījis, lai valstu vadītāji ar cieņu un respektu noliecas to uzklausīt. Miera kliedziens pauž sāpes un briesmas, ko līdzi nes karš, kas ir visu nabadzību māte.” Citējot encikliku “Fratelli tutti” (261), pāvests atzīmēja, ka ikviens karš pasauli atstāj sliktākā stāvoklī, nekā pirms tam. Karš nozīmē politikas un cilvēcības izgāšanos, tas nozīmē kaunpilnu padošanos, sakāvi iepretim ļaunā spēkiem. Francisks norādīja, ka šodien pierādās tas, no kā visu laiku baidījāmies, proti, atomieroču izmantošana, kas tika ražoti un izmēģināti arī pēc Hirosimas un Nagasaki, un ar kuriem šodien tiek atklāti draudēts. Šai tumsas scenārijā, kurā pasaules vareno plāni diemžēl neatbilst tautu ilgām, nemainās Dieva plāns mūsu pestīšanas labā un tas ir “miera un glābšanas, nevis ļaunuma un ciešanu plāns” (sal. Jer 29,11). “Dievā, kura vārds ir Miers, tiek uzklausīts tas, kuram nav savas balss. Tajā rodama mazo un nabadzīgo cerība,” atgādināja pāvests. Svētais tēvs uzsvēra, ka šo dāvanu pieņemt un uzraudzīt ir aicināti vīrieši un sievietes, jo īpaši ticīgie. “Neļausim sevi aplipināt ar perverso kara loģiku. Nekritīsim naida pret ienaidnieku slazdos. Liksim mieru nākotnes vīzijas sirdī, lai tas būtu mūsu personīgās, sociālās un politiskās darbības centrā visos līmeņos. Risināsim konfliktus ar dialoga ieroci,” aicināja Francisks. Viņš atgādināja, ka smagas starptautiskās krīzes brīdī 1962. gada oktobrī, kad brieda militārais konflikts ar iespējamu atomieroču pielietošanu, pāvests Jānis XXIII ar Vatikāna radio starpniecību teica sekojošu vēstījumu: “Lūdzam visus valstsvīrus nepalikt kurliem pret šo cilvēces kliedzienu. Lai viņi dara visu, kas viņu spēkos, lai saglabātu mieru. Paglābsim pasauli no kara briesmām, kura sekas nav iespējams paredzēt. Veicināt un pieņemt dialogus visos līmeņos un visos laikos, ir gudrības un piesardzības regula, kas piesaista debesu un zemes svētību.” Pāvests Francisks norāda, ka pēc 60 gadiem šie vārdi skan ar iespaidīgu aktualitāti, tāpēc vēlas tos atkārtot mūsdienu pasaules valstu vadītājiem. Uzrunas noslēgumā Svētais tēvs atzīmēja, ka brālīgums starp reliģijām šais gados ir pieredzējis ievērojamu progresu. Reliģiju līderi savā starpā aizvien vairāk jūtas kā brāļi. Pirms gada, arī tiekoties Kolizeja priekšā, tika izdots kopējs aicinājums, kas šodien ir kļuvis vēl aktuālāks. Tajā bija teikts: “Reliģijas nedrīkst izmantot kara dēļ. Tikai miers ir svēts un neviens nedrīkst izmantot Dieva vārdu, lai svētītu teroru un vardarbību. Ja sev apkārt redzat karus, nenolaidiet rokas! Tautas vēlas mieru!” Francisks aicināja reliģiju līderu tikšanās dalībniekus turpināt strādāt izlīgšanas labā un rosināja lūgties šādiem, svētā Jāņa XXIII enciklikā “Pacem in terris” (91) ietvertajiem vārdiem: “Lai par brāļiem kļūst visas zemes tautas un tajās uzzied un vienmēr valda miers, pēc kura tik ļoti ilgojamies!” Vaticannews.va
Foto: VATICAN MEDIA | 
