Svētais tēvs pievērsās arī attiecībām ar Ķīnu, sinodālajam gājumam Vācijas Katoliskajā Baznīcā, jezuīta Marka Rupnika lietai, savai personīgajai veselībai un aplūkoja arī vairākus citus tematus. Intervija notika Svētās Martas namā un ar pāvestu sarunājās korespondente Nikole Vinfīlda.
Šaubu brīžos gāju pie Benedikta XVI Francisks ar dziļu cieņu pieminēja Benediktu XVI un apliecināja, ka līdz ar viņa aiziešanu esot “pazaudējis tēvu”. “Viņš man nozīmēja drošību. Šaubu brīžos devos uz klosteri un lūdzu viņa padomu,” teica Horhe Mario Bergoljo. Iztaujāts par savu eventuālo atkāpšanos no Pētera kalpojuma, viņš atbildēja, ka šādā gadījumā, viņš būtu “emeritētais Romas bīskaps” un dotos dzīvot uz Romas Klēra namu – “Casa del Clero”. “Benedikta pieredze,” viņš piebilda, “ļauj rasties pāvestiem, kuri atkāpjas, lai kalpotu brīvākā veidā”. Francisks paskaidroja, ka viņa priekštecis dziļi apzinājās, ko nozīmē būt pāvestam: “Šai ziņā viņš nebija pavisam brīvs, jo, varbūt vēlējās atgriezties savā dzimtajā Vācijā un no turienes turpināt teoloģijas studijas. Taču, viņš darīja visu iespējamo, lai būtu, cik iespējams, tuvs. Un tas bija labs kompromiss, labs risinājums.” Kritika palīdz augt Francisks pakavējās pārdomās par savu pontifikātu, kuram 13. martā apritēs 10 gadi. Viņš atzīmēja, ka sākumā ziņu par pāvestu no Dienvidamerikas daudzi uzņēma ar pārsteigumu gan Baznīcā, gan ārpus tās. “Vēlāk viņi sāka redzēt manus defektus un tie viņiem nepatika,” intervijā sacīja Francisks. Kas attiecas uz kritiku, jo īpaši to, kas saņemta pēdējā laikā gan ar grāmatu starpniecību, gan ar rakstiem, kas ar pseidonīmiem tiek izplatīti kardinālu vidū, pāvests saka, ka viņam un visiem citiem būtu labāk, ka “mentālā miera dēļ” kritikas nebūtu. “Tā ir kā nātre, tā dzeļ, taču atzīstu to, jo tas nozīmē, ka pastāv vārda brīvība,” teica pāvests. Viņš norādīja, ka svarīgi ir, lai kritika tiktu “izteikta sejā, jo tādā veidā augam”. Sliktāk ir, kad kritika ir nepatiesa. Pāvests stāsta, ka daži kritiķi ir nākuši pie viņa, lai aprunātos kā runā nobrieduši cilvēki. “Neesmu strīdējies ne ar vienu, bet izteicu savus ieskatus un viņi izteica savējos,” atklāja Francisks, paskaidrojot, ka “pretējā gadījumā rodas “distancētības diktatūra”, kā to sauc viņš. Tas ir gluži tāpat kā tad, kad “neviens nedrīkst iebilst pret imperatoru”. “Nē, ļaujiet teikt kritiku, jo tā palīdz augt un lietas ievirzīt labā gultnē,” sacīja pāvests. Prast atšķirt grēku no nozieguma Sarunas turpinājumā aģentūras “Associated Press” korespondente pievērsās kādai mūsdienās sarežģītai tēmai, proti, “homoseksuālisma kriminalizēšanai”. Tas ir jautājums, kas tiek aizvien vairāk apspriests. Vairākās valstīs par to draud kriminālatbildība, dažās tiek domāts pat par nāvessodu. Pat tad, ja šādi sodi netiek piemēroti, tur, kur homoseksuālisms tiek ar likumu uzskatīts par kriminālnoziegumu, geji un transpersonas tiek vairāk diskriminētas. Šādi likumi veicina vardarbību. Kāda ir Baznīcas nostāja? Kas Baznīcai būtu jādara? Atbildot, Francisks vispirms atsaucās uz Katoliskās Baznīcas katehisma mācību, norādot, ka “personas ar homoseksuālām tendencēm ir jāpieņem, tās nedrīkst marģinalizēt, bet ir garīgi jāpavada (…)”. (Jāpiebilst, ka katehismā tiek runāts 3 paragrāfos par šo tematu. Vispirms tiek atgādināts, ka Svētie Raksti “homoseksuālismu rāda kā smagu izvirtību”, līdz ar to Baznīca vienmēr ir sludinājusi, ka šādas darbības “ir pretrunā ar morālisko kārtību”, “pretrunā ar dabisko likumu” (sal. 2357). Taču tālāk tiek atzīts, ka ir diezgan daudz cilvēku ar tendenci uz homoseksuālismu. Katehismā lasām: “Šī tieksme, kas pēc savas būtības ir pretrunā ar morālisko kārtību, lielākajai daļai no tiem ir pārbaudījums. Pret viņiem jāizturas ar cieņu, līdzjūtību un iejūtību. Jāatturas no jebkādām netaisnīgas diskriminācijas izpausmēm pret šiem cilvēkiem” (2358). – Red. piez.). Atgriežoties pie intervijas ar pāvestu, viņš apgalvoja, ka homoseksuālisms “nav noziegums”, bet gan “cilvēcisks stāvoklis”. “Ja cilvēks vaļsirdīgi meklē Dievu, tad, kas es esmu, lai viņu tiesātu. Tas ir Kunga ziņā”, sacīja pāvests. Kā piemēru, viņš minēja ģimeni, kurā varbūt ir dēls vai meita ar homoseksuālu tieksmi. Vecākiem viņus nav jāizslēdz no ģimenes, bet jārada tāda gaisotne, lai varētu dzīvot mierā. “Visi esam Dieva bērni un Dievs mūs grib tādus, kādi esam, un lai mums katram būtu spēks cīnīties par savu cieņu. Būt homoseksuāliem nav noziegums,” atkārtoja pāvests. “«Jā, bet tas ir grēks». Labi, vispirms mēģināsim atšķirt starp grēku un noziegumu”, viņš turpināja. “Grēks ir arī tad, kad trūkst tuvākmīlestības citam pret citu”. Pāvests nosodīja un par “netaisnīgiem” nosauca likumus, kas homoseksuālismu pieskaita noziegumam. “Šķiet, ir vairāk kā 50 valstis, kurās par to paredzēts sods, un to vidū, kādas 10 valstis, kurās paredzēts nāvessods. Viņi to nesauc tieši, bet saka “tie, kuriem ir nedabiskas attiecības,” atgādināja Francisks. “Nevienu nedrīkst diskriminēt,” uzsvēra Romas bīskaps. Tas neattiecas tikai uz homoseksuāliem cilvēkiem vien: “Pat vislielāko slepkavu, vislielāko grēcinieku nevajadzētu diskriminēt. Katram vīrietim un katrai sievietei savā dzīvē ir jābūt logam, pret kuru vērst savu cerību un pa kuru varētu redzēt Dieva cieņu,” intervijā teica pāvests. Pārsteigts un ievainots sakarā ar Rupnika lietu Intervijā tika runāts par seksuālajiem noziegumiem no klēra puses. Īpaša uzmanība bija pievērsta pazīstamajam mozaīku meistaram, jezuītam Markam Rupnikam, kurš tiek apsūdzēts par seksuāla, psiholoģiska un sirdsapziņas rakstura pārkāpumiem, kas varētu būt notikuši pirms 30 gadiem Slovēnijā un vēlāk Itālijā. Ar apsūdzību pret viņu ir vērsušās klostermāsas. Francisks teica: “Man tas patiešām bija pārsteigums. Šāda līmeņa persona, šāds mākslinieks… man tas bija liels pārsteigums un ievainojums”. Visu šo lietu vada Jēzus Sadraudzība, bet tiesiskā procesa izskatīšana ir uzticēta dominikāņiem. Francisks apliecināja, ka šīs lietas izskatīšanā viņam nav nekādas lomas, taču pagātnē viņš procedurālā veidā ir piedalījies nelielā procesā Ticības mācības kongregācijā. Francisks paskaidroja, ka viņš ir devis norādes, lai divas apsūdzību sērijas izskatītu tas pats tribunāls, tādējādi izvairoties no sajukuma. Svarīgi ir turpināt dialogu Sarunā tika skarts arī Svētā Krēsla diplomātiskais darbs. Šoreiz īpašā redzeslokā bija attiecības ar Ķīnu. “Ir jāiet pacietīgi,” uzsvēra pāvests. Kas attiecas uz atvērtību no Ķīnas autoritāšu puses, Francisks pastāstīja, ka “dažreiz tās ir aizvērtas, citreiz nē”. “Svarīgi ir, lai dialogs nepārtrūkst,” piebilda pāvests. Savukārt, par Vācijas sinodālo gājumu, kurā izteiktas prasības atcelt priesteru celibātu, ordinēt par priesteriem sievietes, kā arī par citām iespējamām liberalizācijas reformām, Francisks teica, ka šis gājums riskē nodarīt “ideoloģisku” kaitējumu. “Dialogs ir labs”, bet “vācu pieredze nepalīdz”, apgalvoja Svētais tēvs. Viņš paskaidroja, ka sinodālo procesu Vācijā līdz šim ir vadījusi “elite”, kas neiesaista “visu Dieva tautu”. “Pastāv risks, ka var ienākt kaut kas ļoti, ļoti ideoloģisks. Kad ideoloģija tiek iesaistīta ekleziālajos procesos, Svētais Gars atkāpjas, jo ideoloģija Svēto Garu uzvar,” teica Francisks. 6. janvārī pāvests Vatikānā pieņēma kardinālu Zenu, kuru sarunā ar “Associated Press” raksturoja kā “fascinējošu” personu. Šobrīd emeritētais Hongkongas bīskaps “visu dienu atrodas cietumā. Viņš ir komunistisko sargu un cietumnieku draugs. Visi viņu uzņem labi. Viņš ir lielas iejūtības cilvēks,” teica Francisks. “Viņš ir drosmīgs,” turpināja Romas bīskaps, “taču viņam ir arī maiga dvēsele”. Pāvests atceras, ka sirmais kardināls raudājis kā bērns iepretim Šešaņas Dievmātes statujai, ko ieraudzījis viņa dzīvesvietā Svētās Martas namā. Veselība un “humora žēlastība” Intervijā neiztrūka arī norāžu uz pāvesta veselību. Horhe Mario Bergoljo to raksturoja kā “labu”, neraugoties ne uz 86 gadu vecumu, ne arī uz to, ka ir “atgriezies” divertikolīts, kura dēļ bija jāveic operācija pagājušā gada jūlijā. “Viss atrodas zem kontroles”, viņš teica. Pāvests atklāja arī detaļas par nelielu lūzumu ceļgalā, kas noticis kritiena dēļ, taču sadzijis bez ķirurģiskas iejaukšanās. “Ceļgala kauls, pateicoties labai terapijai, lāzeram, ir saaudzēts… . Jau staigāju, piepalīdzu ar ratiņkrēslu, bet staigāju”. Kas attiecas uz vecumu, pāvestam viss šķiet “normāli”. “Varu nomirt arī rīt, bet galu galā, viss ir zem kontroles. Mana veselība ir laba,” viņš saka. “Un vienmēr lūdzu žēlastību, lai Kungs man dod humora izjūtu,” noslēgumā atklāj Francisks. Vaticannews.va |
