Uz tikšanos ar Francisku Svētā Pētera laukumā bija sanākuši aptuveni 15 tk. cilvēku. Viņš ieteica visiem, pirms pieņemt kādu svarīgu lēmumu, lūgties un piesaukt Svēto Garu, kā arī ieklausīties savos tuvākajos, apzinoties, ka katrs var pateikt kaut ko svarīgu, jo ikviens Baznīcas loceklis ir saņēmis pravieša dāvanu. Uzrunā pirms lūgšanas “Kunga eņģelis” Svētais tēvs komentēja Jēzus vārdus no svētdienas Evaņģēlija fragmenta par pravieša uzņemšanu. Tur lasām: “Kas uzņem pravieti kā pravieti, tas saņems pravieša algu” (Mt 10, 41). Šajā teikumā vārds “pravietis” atkārtojas trīs reizes. Kas ir pravietis? – jautāja Francisks, atzīstot, ka daži domā, ka tas ir nākotnes gaišreģis. Šajā sakarā viņš piekodināja kristiešiem turēties tālu no visādām māņticībām – maģijas, kārtīm, horoskopiem utt. Citi domā, ka pravietis bija pagātnes tēls, kas dzīvoja pirms Kristus un sludināja Viņa atnākšanu. Tomēr Jēzus runā par nepieciešamību uzņemt pravieti. Tātad, pravieši pastāv joprojām. Taču kas viņi ir? Pravietis ir katrs no mums – sacīja pāvests. Pravietis ir tas, kurš Kristības spēkā palīdz citiem “lasīt tagadni” Svētā Gara gaismā. Tas ir ļoti svarīgi – viņš uzsvēra. Lasīt tagadni nevis kā kādu hroniku, bet Svētā Gara darbības iespaidā, jo Svētais Gars palīdz izprast Dieva plānus un tiem pieskaņoties. Citiem vārdiem sakot, pravietis ir tas, kurš norāda citiem uz Jēzu, kurš liecina par Viņu, kurš palīdz izdzīvot šodienu un veidot rītdienu atbilstoši Viņa nodomiem. Tātad mēs visi esam pravieši, Jēzus liecinieki, lai Evaņģēlija spēks izpaustos ikdienas dzīvē, ģimenē un sabiedrībā. Pravietis ir dzīvā zīme, kas atklāj citiem Dievu. Pravietis ir Kristus gaismas atspulgs brāļu ceļā. Turpinājumā Francisks katru no mums aicināja uzdot sev dažus jautājumus: Vai es, kurš Kristībā tiku izvēlēts kā pravietis, runāju, bet, jo īpaši, dzīvoju kā Jēzus liecinieks? Vai es ienesu nedaudz gaismas kāda dzīvē? Vai pārbaudu sevi šajā ziņā? Vai es uzdodu sev jautājumu par to, kā man iet ar liecināšanu, kā man iet ar pravieša sūtības īstenošanu? Pāvests atgādināja, ka Kungs prasa, lai mēs uzņemtu praviešus. Tas nozīmē, ka ir svarīgi citam citu uzņemt kā pravieti, kā Dieva vēstnesi – katru saskaņā ar savu stāvokli un aicinājumu, un darīt to tur, kur mēs dzīvojam, tas ir, ģimenē, draudzē, reliģiskajās kopienās, citās Baznīcas un sabiedrības jomās. Gars katram Dieva tautas loceklim ir devis pravietojuma dāvanas. Tāpēc ir labi citam citā ieklausīties. Piemēram, kad jāpieņem kāds svarīgs lēmums, vispirms ir labi lūgties, piesaukt Svēto Garu – skaidroja Francisks. Pēc tam – ieklausīties citos, sarunāties, ticot, ka ikvienam, tai skaitā, visneievērojamākajiem, ir sakāms kaut kas svarīgs. Tādā veidā tiek meklēta patiesība un izplatās gaisotne, kurā mēs ieklausāmies Dievā un savos brāļos. Uzrunas noslēgumā pāvests aicināja padomāt, ka varētu izvairīties no daudziem konfliktiem un tos atrisināt, ja mēs ieklausītos citos ar patiesu vēlmi izprast citam citu. Viņš mudināja pārdomāt, vai mēs protam uzņemt brāļus un māsas kā praviešus. Vai es apzinos, ka man viņi ir vajadzīgi? – jautāja Svētais tēvs. Vai es ieklausos viņos ar pietāti un vēlmi kaut ko iemācīties? Katram no mums ir kaut kas jāmācās no citiem – viņš piebilda. Vaticannews.va | 
