“Jau trīs gadus Mjanmas iedzīvotājiem raksturīgo smaidu aizvieto sāpju kliedziens un ieroču troksnis”, sacīja Francisks. “Tāpēc es pievienojos dažu Birmas bīskapu aicinājumam «iznīcināšanas ieročus pārvērst par instrumentiem cilvēcības un taisnīguma veicināšanai». Miers ir ceļš, un es aicinu visas iesaistītās puses iet dialoga un sapratnes virzienā, lai Mjanmas zeme varētu sasniegt mērķi, kas ir brālīgs izlīgums. Lai tiek atļauta humanitārās palīdzības piegāde, lai tādējādi nodrošinātu katram cilvēkam nepieciešamo”. Jāatzīmē, ka 2021. gada 1. februārī Mjanmas armija gāza valsts līderi Aungu Sansūkiju un sagrāba varu. Kopš tā laika vairākos reģionos notika bruņotas sadursmes. Šī gada janvāra sākumā ar Ķīnas starpniecību Mjanmā, izņemot Indijas pierobežu, tika panākts pamiers. Uzrunā pāvests aicināja panākt to pašu Tuvajos Austrumos, Ukrainā un visur, kur notiek kari. Viņš pieprasīja respektēt iedzīvotājus. “Es visu laiku daudz domāju par visiem cietušajiem, īpaši civiliedzīvotājiem, kuru ciešanas ir radījis karš Ukrainā”, sacīja pāvests. “Lūdzu, sadzirdēsim viņu saucienu pēc miera – šo cilvēku saucienu, kuri ir noguruši no vardarbības un grib, lai karš, kas ir tautu katastrofa un cilvēces sakāve, tiktu izbeigts!” Turpinājumā Svētais tēvs atzina, ka ar atvieglojumu saņēma ziņu par pagājušajā nedēļā Haiti nolaupīto klostermāsu un citu cilvēku atbrīvošanu. Viņš pieprasīja, lai tiktu palaisti brīvībā arī tie, kuri vēl atrodas gūstā, un lai tiktu izbeigta jebkāda vardarbība. Francisks aicināja visus dot savu ieguldījumu miera attīstībā šajā Karību zemē un atgādināja, ka tam ir vajadzīgs starptautiskās kopienas atbalsts. 19. janvārī Portoprensā nolaupītās sešas Svētās Annas kongregācijas māsas tika atbrīvotas 24. janvārī. Nolaupīšana notika brīdī, kas viņas kopā ar citiem pasažieriem brauca autobusā uz universitāti. Bruņoti vīri apturēja transportlīdzekli un paņēma gūstā visus pasažierus un autobusa šoferi. Pāvests šai ziņai pievērsās jau pagājušajā svētdienā, 21. janvārī, uzrunā pēc lūgšanas “Kunga eņģelis”. “Es ar skumjām saņēmu ziņu par vairāku cilvēku, tostarp sešu klostermāsu, nolaupīšanu Haiti”, viņš sacīja. “Ar visu sirdi prasot viņu atbrīvošanu, es lūdzos par sociālo harmoniju valstī un aicinu visus izbeigt vardarbību, kas sagādā šai dārgajai tautai tik daudz ciešanu”. Cilvēku nolaupīšanas un vardarbība nabadzīgajā Haiti notiek jau vairāku gadu garumā. Vēršoties pie Svētā Pētera laukumā sanākušajiem ticīgajiem, pāvests 28. janvāra pusdienlaikā apliecināja savu garīgo tuvumu Svētās Marijas Draperis draudzes ticīgajiem Stambulā, kur Svētās Mises laikā notika bruņots uzbrukums. Tas notika svētdienas rīta pusē, Euharistijas svinēšanas brīdī. Divi bruņoti vīri maskās ienāca dievnamā, kur pulcējas itāļu ticīgie, un vienu klātesošo nogalināja, bet vairākus ievainoja. Stambulas apustuliskais vikārs un Konstantinopoles apustuliskais administrators, bīskaps Massimiljano Palinuro, Vatikāna Radio pastāstīja, ka ienākušie bruņotie vīri sāka šaut gaisā, izraisot kāda ticīgā, kuram bija mentālās veselības problēmas, reakciju. Šis ticīgais uzdrošinājās stāties pretī teroristiem, kā rezultātā tika nogalināts. Konkrēti uzbrukuma iemesli pagaidām nav zināmi, taču pastāv aizdomas, ka tā iemesls varēja būt tolerances pret kristīgo reliģiju trūkums. Pāvests savā uzrunā arī atgādināja, ka 28. janvārī tiek atzīmēta Vispasaules lepras slimnieku diena. Viņš iedrošināja tos, kuri ir iesaistīti palīdzības sniegšanā šiem cilvēkiem un viņu reintegrācijā sabiedrībā. Pat ja saslimšanas ar lepru apmēri sarūk, tomēr tā ir slimība, no kuras sabiedrība visvairāk baidās un kas visvairāk skar nabadzīgos un atstumtos – atzina Svētais tēvs. Uzrunas noslēgumā pāvests sveica Katoļu akcijas un Romas draudžu un skolu bērnus un pusaudžus. “Jūs esat ieradušies ‘Miera karavānas’ noslēgumā”, viņš sacīja, “kuras laikā pārdomājāt aicinājumu būt radītā, kas ir Dieva dāvana, sargiem. Paldies par jūsu klātbūtni! Un paldies par jūsu ieguldījumu labākas sabiedrības veidošanā!” Vaticannews.va | 
