Svētais Augustīns – Hiponas bīskaps, ir augustīniešu ordeņa, kuram pieder jaunais pāvests, garīgais tēvs. Ar saviem rakstiem un Regulu viņš ir iedvesmojis ordeņa brāļus, klostermāsas, kā arī lajus, kuri ir vēlējušies kopt viņa atstāto ticības mantojumu, sekojot Evaņģēlijam, būdami vienotības veicinātāji un kopīgā labuma vairotāji. Pāvesta Leona XIV pektorāla centrā atrodas svētā Augustīna relikvija, augšējā daļā svētās Monikas relikvija, kreisajā pusē svētā Toma no Villanovas relikvija, labajā pusē svētīgā Anzelma Polanko relikvija un apakšējā daļā godājamā Džuzepes Bartolomeo Menokjo relikvija. Visas relikvijas ir augustīniešu ordeņa ģenerālkūrijas dāvana savam brālim ordenī Robertam Frensisam Prevostam 2023. gada 30. septembrī – dienā, kad viņš tika iecelts kardināla kārtā. Relikvijas ir izvēlējies augustīniešu postulators Jozefs Šiberass (Josef Sciberras). Tās visas atgādina par svētuma piemēriem, kas saistīti ar augustīniešu reliģisko saimi un iemieso uzticību, reformu, kalpojumu un moceklību. Pāvests Leons XIV Vatikāna medijiem atklāj, ka brīdī, kad viņam tika pasniegts pektorāls, izjutis lielu aizkustinājumu, apzinoties, ka uz krūtīm nēsās svētā Augustīna un viņa mātes, svētās Monikas relikvijas. Tas noticis Svētās Monikas vārdā nosauktās starptautiskās kolēģijas reflektorijā, kur ordeņa locekļi par godu jaunajam kardinālam bija sarīkojuši svētkus. Tēvs Šiberass stāsta, ka dienā pirms Konklāva, viņš nosūtījis ziņu kardinālam Robertam Frensisam Prevostam un ieteicis viņam nēsāt krustu, ko uzdāvinājuši augustīnieši, lai ordeņa brālis Konklāva laikā varētu just svēto Augustīna un Monikas aizsardzību. “Nebiju pārliecināts, vai viņš patiešām sekos manam ieteikumam, taču, kad redzēju, ka tieši šis pektorāls ir viņa kaklā nododot zvērestu, kā arī brīdī, kad viņš parādījās uz Vatikāna bazilikas balkona, biju ļoti iepriecināts,” stāsta tēvs Jozefs Šiberass. Hiponas bīskapa, svētā Augustīna kaulu fragments Leona XIV pektorālā ir atgādinājums arī par augustīniešu ordeni, kurš pēc savas nodibināšanas 1244. gadā, gadsimtu gaitā ir nesis svētuma augļus, dzīvojot kopienas dzīvi, veicot intensīvu apustulisko darbību, studējot, kopjot garīgumu. Savukārt, svētās Monikas relikvija kalpo par zīmi svētā Augustīna saiknei ar savu māti, stipru un uzcītīgu sievieti, kura ar savām asarām un savu nenogurstošo lūgšanu panāca dēla atgriešanos. Savās “Konfesijās” svētais Augustīns izceļ viņas tikumus kā Dieva dāvanas. Augustīniešu ordenim svētās Monikas personība nav atdalāma no viņas dēla atgriešanās pieredzes, kas ir augustīniešu garīguma pamatā. Svētais Toms no Villanovas, kura relikvijas arī ir iestrādātas pektorālā, bija Valensijas arhibīskaps, kurš dzīvoja laikā starp XV un XVI gadsimtiem. Viņš ir pazīstams kā reliģiskās dzīves reformators, gans, kurš visu dzīvi veltī savam ganāmpulkam. Īpašu uzmanību viņš veltīja nabadzīgajiem un veicināja misijas tā dēvētās “Jaunās pasaules” zemēs. Toms no Villanovas bija izcils teologs, 1550. gadā Valensijā viņš nodibināja garīgo semināru, kas darbojas joprojām. Svētīgais Anzelms Polanko, savukārt, bija Teruelas bīskaps, miris mocekļa nāvē reliģisko vajāšanu laikā XX gadsimtā Spānijā. Savu dzīvību viņš atdeva par sev uzticētajiem ļaudīm. “Kamēr manā diecēzē paliks kaut viena dvēsele, arī es palikšu,” viņš teica. Bīskaps Polanko tika nošauts par savu ticības liecību un par Evaņģēlijā balstītā vārda spēku. Godājamais Džuzepe Bartolomeo Menokjo – arī viņa relikvijas ir iestrādātas pektorālā, bija Porfīras bīskaps un no 1800. gada Apustuliskā Sakrārija prefekts. Viņš drosmīgi kalpoja Baznīcai Napoleona karagājienu laikā, paliekot nelokāms ticībā un uzticīgs pāvestam pat vissmagākajos brīžos. Menokjo bija vienīgais kūrijas bīskaps, kurš atteicās zvērēt uzticību Napoleonam. 1991. gadā pāvests Jānis Pāvils II atzina viņa tikumu varonību. Svēto Augustīna, Monikas, Toma no Villanovas, svētīgā Anzelma Polanko un godājamā Džuzepes Bartolomeo Menokjo relikvijas tika uzglabātas augustīniešu ordeņa ģenerālpostulatūras lipsanotēkā un tēvs Jozefs Šiberass tās uzticēja relikvuāristam Antonino Kotonem (Antonino Cottone), lai tās tiktu iestrādātas ordeņa brāļa, kardināla Roberta Frensisa Prevosta, tagad pāvesta Leona XIV pektorālā. Vaticannews.va 
| 
