Francisks aicina veidot dialogu ar Kristu, kurš ir klātesošs Euharistijā, ļaujot Viņam runāt uz mūsu sirdi. Ja sirds būs “pārpildīta ar pasaulīgumu, lietām, lai arī tās varētu saukt par “reliģiskām”, Dievs tajā neradīs vietu, nedz arī mēs Viņu sadzirdēsim, kad Viņš klauvēs pie mūsu durvīm,” brīdina pāvests nākamos priesterus. Svētais tēvs citē spāņu bīskapa, svētā Manuela Gonzalesa vārdus, kas rodami viņa rakstā “Pastorālais sapnis”. Tajā bīskaps sapņo par semināru, kurā Euharistija būtu efektīvākais stimuls pedagoģiskā ziņā; pirmais skolotājs un pirmā matērija zinātniskajā jomā; vismodrākais disciplinārais inspektors; visdzīvākais askēzes paraugs; visgaišākā apredzība ekonomikā un stiprākais pamatakmens arhitektūrā. Pāvests aicina pakavēties pie šiem punktiem, lai liktu centrā Dievu, lai Viņš būtu pamats, projekts un arhitekts. Francisks apgalvo, ka to var panākt ar adorāciju. “Tādā veidā Jēzus būs pacietīgs, prasīgs, maigs un neatlaidīgs pedagogs, atkarībā no tā, kas mums būs vajadzīgs, jo Viņš mūs pazīst labāk, nekā mēs sevi pazīstam paši. Viņš mūs gaida, iedrošina un atbalsta visā mūsu gājumā. Viņš ir mūsu vislielākais stimuls, jo sekošanai Viņam esam konsakrējuši savu dzīvi,” raksta pāvests. Viņš piebilst, ka Dievs savai tautai vēlas dāvāt ganus saskaņā ar savu sirdi. Vaticannews.va
Foto:Vatican Media | 
