Uzrunā pirms lūgšanas "Kunga eņģelis" Svētais tēvs skaidroja Marka evaņģēlija fragmentu, kas vēstī par Jēzu, kurš nāk pie katra cilvēka. Kristus, pabeidzis sludināšanu sinagogā, dodas uz Sīmaņa Pētera mājām, kur dziedina viņa sievasmāti no drudža. Tuvojoties vakaram, Viņš atkal iet uz pilsētu, kur sastop daudzus slimus un ļaunā gara apsēstus cilvēkus un dziedina viņus; nākamās dienas agrā rītā Viņš dodas uz tuksnešanu vietu, lai sarunātos ar Tēvu; un visbeidzot Viņš iet uz apkārtējiem ciemiem, lai sludinātu visā Galilejā (Mk 1, 29-39). Pāvests aicināja pārdomāt par Jēzus atrašanos nepārtrauktā kustībā, kas liek mums aizdomāties par savu ticību, savas kristīgās dzīves dinamismu. Jēzus, izejot pretī ievainotajai cilvēcei, parāda mums Tēva seju. Iespējams, ka mūsos vēl joprojām mīt priekšstats par ļoti tālu, aukstu Dievu, kuram nerūp mūsu liktenis. No otras puses, Evaņģēlijā teikts, ka Jēzus pēc mācīšanas sinagogā dodas ārā, lai Viņa sludinātais Vārds varētu sasniegt, aizskart un dziedināt visus cilvēkus. Šādi rīkojoties, Viņš mums atklāj, ka Dievs nav kaut kāds nesasniedzams valdnieks, kas runā no augšas, gluži otrādi, Viņš ir mīlošs Tēvs, kas ir tuvu ikvienam no mums, kas apmeklē mūsu mājas, vēlas glābt un atbrīvot, dziedināt no visām miesas un gara slimībām. Pēc šādas intensīvas dienas Jēzus aiziet, lai lūgtos, lai visu un visus ieliktu Tēva sirdī; un lūgšana dod Viņam spēku atkal atgriezties pie saviem brāļiem. Jēzus nepārtrauktā kustība ir izaicinājums mums visiem. Varam jautāt: vai mēs esam atklājuši Dieva – žēlsirdībā bagātā Tēva seju, vai arī ticam un sludinām aukstu un tālu Dievu? Vai ticība mūsos izraisa ceļojuma nemieru, vai arī tā ir tikai iekšējs mierinājums, kas padara mūs apātiskus? Vai mēs lūdzamies tikai tādēļ, lai justos mierīgi un pārliecināti, ka ar mums viss ir kārtībā, vai Vārds, ko dzirdam un sludinām, liek mums tāpat kā Jēzum doties pie citiem, lai nestu tiem Dieva mierinājumu? Raudzīsimies uz Jēzus ceļu un atcerēsimies, ka mūsu pirmais garīgais darbs ir atteikties no izdomāta Dieva tēla, lai katru dienu tuvotos tam Dievam, kuru Jēzus mums ir atklājis Evaņģēlijā – mīlestības un līdzcietības Tēvam. Un, kad mēs atklājam Tēva patieso seju, mūsu ticība nobriest, jo mēs vairs nepaliekam "sakristejas kristieši" vai "salona kristieši", bet jūtamies aicināti kļūt par Dieva mīlestības, cerības un gaismas nesējiem mūsdienu sabiedrībā. Lai Vissvētākā Jaunava Marija, Sieviete ceļā, palīdz mums iziet no sevis, lai sludinātu un liecinātu par Kungu visiem cilvēkiem, uzrunas noslēgumā sacīja pāvests Francisks. Vaticannews.va
Foto: Pētera sievasmātes dziedināšana, no Codex Egberti, fol. 22v (10. gs.) | 
