Homīlijā pāvests skaidroja Svēto Rakstu lasījumus par spitalību un atstumšanu – sociālām nelaimēm, no kurām Jēzus vēlas atbrīvot cilvēku. Tajos laikos spitalīgie bija spiesti dzīvot ārpus pilsētas, tālu no sabiedrības, kas tos atstūma, izraidīja, baidoties no inficēšanās un aizspriedumiem, atgādināja Francisks. Tomēr Kungs atmet stereotipus un izdara divus žestus: Viņš pieskaras lepras slimniekam un dziedina viņu. Svētais tēvs uzsvēra, ka Dievs Jēzū Kristū tapa cilvēks, lai varētu pieskarties mūsu vājumam un mūsu grēkam. Kristus mācekļiem ir jāuzmanās no egoisma un aizspriedumiem, kas tos atsvešina no brāļiem un ieslēdz savas labklājības sienās. Zāles pret šādu "dvēseles slimību" ir mīlestība un līdzcietība, norādīja pāvests. Lai tiktu dziedināts, cilvēkam ir nepieciešams Kunga pieskāriens. Caur lūgšanu, slavēšanu, vārdu un sakramentiem mēs ļaujam Jēzum darboties mūsos, atbrīvot mūs no grēka un izolācijas. Kristus pieskāriena rezultātā mūsos atdzimst labākais, sirds tiek atjaunota, pagātnes kļūdu brūces tiek dziedinātas, attiecības kļūst veselīgas un mēs atgūstam spēju mīlēt bez bailēm un aizspriedumiem. Atdzimšanas brīnums, uzsvēra Svētais tēvs, var notikt katru dienu. Tas var notikt ģimenē, darbavietā, sabiedrībā, kad mēs darām labu, kalpojam citiem, negaidot uzslavu. Šādas mīlestības paraugs ir arī svētā Marija Antonija de Pazu Figueroja, kura, neskatoties uz dažādām grūtībām, pašaizliedzīgi palīdzēja citiem piedzīvot Kristus pieskārienu. "Lai jaunās svētās piemērs un aizlūgšana palīdz arī mums augt mīlestībā, atdarinot Dieva sirdi," homīlijas noslēgumā sacīja pāvests Francisks. Vaticannews.va | 
