Romas bīskapam ienākot 12. pontifikāta gadā, Vatikāna Radio atbildīgais par redakciju darbību dalās pārdomās par Pētera pēcteča kalpojumu “tumšajā vēstures stundā”, kad cilvēces likteņi atrodas nespējīgu valsts amatpersonu rokās, kuri neapdomājas par savu lēmumu sekām. Pāvests “skaidri un reālistiski apliecina, ka stiprākais ir tas, kurš redz situāciju un kurš domā par savu tautu, tātad, tas, kuram piemīt drosme veikt sarunas, jo “sarunāties” ir drosmīgs vārds, no kura nevajadzētu kautrēties,” turpina Tornielli. Viņš atzīmē, ka Francisks, stājoties pretim “tuvo un tālo” izaicinājumiem, centrā turpina likt dzīvības svētumu, ir tuvs nevainīgajiem upuriem un nosoda netīrās ekonomiskās intereses, kas “rausta karu diegus”, slēpjoties aiz liekulības maskas. Andrea Tornielli pārlapo pāvesta Franciska izdotos dokumentus, to skaitā enciklikas “Laudato si” un “Fratelli tutti”, kurās izskan brīdinājums par trešo pasaules karu, kas jau ilgāku laiku fragmentārā veidā norisinās dažādās pasaules vietās. Šajos dokumentos, kā arī savās daudzajās uzrunās un intervijās pāvests aicina sargāt radīto, norāda uz dabas nekrietnas izmantošanas sekām, uz klimata izmaiņām, migrāciju, tādu ekonomisko pieeju, kas nogalina. Svētais tēvs, turpretim, māca, kā veidot taisnīgu, visus iekļaujošu sabiedrību, kur cilvēki cits citu uzskatītu par brāļiem un māsām, kādus mūs visus ir radījis Dievs. Franciska mācība ir piesātināta ar nemitīgiem aicinājumiem piedot, izlīgt un būt žēlsirdīgiem. Žēlsirdības liecība ir Dieva pestījošās mīlestības būtisks elements. “Cita pieņemšanas, tuvības, maiguma, spējas apskaut un uzklausīt otru, pamatā ir žēlsirdība,” atgādina pāvests. “Ja ar šādām acīm lasīsim pāvesta žestus, arī tos, kuri ir izraisījuši skandalozas reakcijas, tādas pašas, kā pirms diviem tūkstošiem gadu izraisīja Jēzus žesti, tad atklāsim dziļo evaņģelizējošo un misionāro spēku,” Franciska pontifikāta 11. gadskārtā apliecina žurnālists Tornielli. Vaticannews.va
Foto: Vatican Media | 
