Katehēzes mācībā pāvests pievērsās Lielās ceturtdienas, Lielās piektdienas un Lielās sestdienas liturģisko svinību galvenajiem aspektiem. Šo triju dienu pamatā ir viens vienīgais – Lieldienu noslēpums, kas ir visa liturģiskā gada centrālais notikums.
Lielajā ceturtdienā katrā diecēzē bīskaps kopā ar visiem priesteriem svin Hrizmas svētīšanas Svēto Misi. Eļļas tiek izmantotas Kristības, Iestiprināšanas, Priesterības un Slimnieku svaidīšanas sakramentiem. Benedikts XVI atgādināja, ka sakramenti ir pestīšanas līdzekļi. Ar savu nāvi un augšāmcelšanos Kristus nopelnīja pestīšanu un dāvā mums to caur šīm redzamajām zīmēm, proti, sakramentiem. Šī dievkalpojuma laikā priesteri atjauno savus priesterības solījumus. Viņi ir aicināti pilnībā līdzināties Kristum un nesavtīgi kalpot cilvēkiem. Svētais tēvs aicināja ticīgos lūgties par saviem priesteriem.
Ceturtdienas vakarā visos dievnamos tiek svinēta Kunga Pēdējo vakariņu piemiņas Svētā Mise. Tā ir pirmā Euharistija, ko svinēja pats Jēzus. „Šī ir mana miesa, kas par jums tiks atdota…. Šis ir manu jaunās un mūžīgās derības asiņu biķeris…”, sacīja Kristus, ņemot maizi un vīnu. Benedikts XVI skaidroja, ka šie vārdi skaidri norāda uz Kunga klātbūtni mūsu vidū. Bez tam, Jēzus izvēlējās apustuļus un viņu pēctečus par šī sakramenta administrētājiem. Euharistija ir Kristus mīlestības uz Baznīcu augstākais apliecinājums. Lielās ceturtdienas Svētās Mises laikā tiek atkārtots kāju mazgāšanas žests. Jēzus, mazgājot apustuļiem kājas, atklāja savu bezgalīgo mīlestību, kas cilvēkam paver iespēju būt komūnijā ar Dievu un dara viņu brīvu.
Pēc šī dievkalpojuma ticīgie paliek Vissvētākā Sakramenta pielūgsmē. Tie vienojas ar Jēzu Ģetzemanes dārzā un lūdzas, lai cilvēki visā pasaulē atbrīvotos no vientulības nastas. Jēzus aicina mācekļus būt nomodā un lūgties. Benedikts XVI pasvītroja, ka šis elements ir svarīgs visai Baznīcai visos laikos. “Šis aicinājums būt nomodā attiecas gan tieši uz šo baiļu un draudu momentu, kurā ieradīsies nodevējs, gan arī uz visu Baznīcas vēsturi. Šī vēsts ir aktuāla visos laikos, jo mācekļu miegainība bija ne tikai tā laika problēma. Tā ir problēma visos laikos”, sacīja Svētais tēvs. Šajā kontekstā pāvests skaidroja, ko nozīmē miegainība un ko nozīmē būt nomodā. Pasvītroja, ka miegainība ir zināms nejūtīgums un vienaldzība attiecībā uz Dievu, attiecībā uz Viņa klātbūtni un, līdz ar to, nejūtīgums pret ļaunumu. Naktī, ko pavadīsim Vissvētākā Sakramenta priekšā, esam aicināti pārdomāt tieši par šo miegainību. Esam aicināti apzināties, ka bieži vien mēs neredzam un negribam saskatīt ļaunuma spēku, ka negribam vienoties ar Jēzu Viņa ciešanās, ka pietiekoši nerūpējamies par to, lai vairotu pasaulē labo, atklātu Dieva klātbūtni un ienestu tajā vairāk mīlestības. Benedikts XVI norādīja, ka mūsdienu cilvēces lielā problēma ir pretošanās Dieva gribai. Taču, īstenībā, Dieva gribas pieņemšana nepadara mūs par vergiem, tieši pretēji, tādā veidā mēs atklājam patiesību un piedzīvojam mīlestību.
Lielajā Piektdienā pieminam Kunga ciešanas un nāvi Golgātā – atgādināja pāvests. Jēzus atdeva savu dzīvību uz krusta koka, lai mūs atpestītu. Tas ir Viņa mīlestības visspožākais akts, kas atklāj Trīsvienīgā Dieva bezgalīgo mīlestību. Kristus nāvē atklājas mīlestības uzvara pār katru grēku un ļaunumu. Šajā dienā esam aicināti ņemt dalību Kristus ciešanās ar gavēni un gandarīšanu, kā arī iet pie grēksūdzes, lai tādā veidā saņemtu Dieva mīlestības lielo dāvanu.
Lielā sestdiena ir klusuma diena. Taču vigīlijas naktī lielais klusums tiek pārtraukts ar svinīgo „Alleluja” dziedājumu. Tiek pasludināta Kunga augšāmcelšanās un gaismas uzvara pār tumsu un dzīvības uzvara pār nāvi. Baznīca priecāsies, uzaustot Lieldienu rītam un piedzīvojot tikšanos ar augšāmcēlušos Kungu. Benedikts XVI aicināja audiences dalībniekus un visas pasaules ticīgos ar visu sirdi izdzīvot šīs svētās dienas un pieņemt Dieva gribu, jo tas ir mūsu patiesās laimes un dzīvības ceļš. Vaticannews.va
Foto: Unsplash.com/Wim van 't Einde | 
