Jeruzalemē maijā noslēdzās trīs lielo reliģiju nozīmīgāko svētku – kristīgo Lieldienu, jūdu Pashas un ramadāna – laiks bez svētceļniekiem no ārzemēm. Vecpilsētas svētvietas un ielas šajā laikā parasti ir pārpildītas ar tūristiem un svētceļniekiem. Taču Izraēlas un “Hamās” kara dēļ tās pēdējos astoņus mēnešus bija tukšas. Kamēr musulmaņi kārtīgi dodas Al-Aksas mošejas kompleksa ieeju virzienā uz pusdienas lūgšanu, citādi Via Dolorosa ir pilnīgi tukša. Nav neviena svētceļnieka, kas kāptu uz Svēto kapu. Šaustīšanas svētnīca, ko uztur franciskāņi kā Via Crucis iesākuma vietu, ir atvērta, taču tukša. Stāvoklis Ģetzemanē nav uzlabojies. “Šobrīd labā dienā uzņemam divas trīs grupas,” saka brālis Siniša Srebrenovičs, franciskāņu Agonijas (Ģetzemanes) klostera pārstāvis. Svētceļnieki ierodas lielākoties no Āzijas un Dienvidamerikas. Daži – no Austrumeiropas, galvenokārt pareizticīgie. “Svētceļnieku trūkums nozīmē arī ienākumu trūkumu. Svētceļnieku labdarība nosedz gan klostera uzturēšanas izmaksas, gan attīstības projektus,” skaidro S. Srebrenovičs. “Tagad viss ir nonācis dīkstāvē. Strādniekiem no palestīniešu rajoniem nav atļauts šurp nākt, un finansiālo līdzekļu pietiek tikai vajadzīgākajam. Neraugoties uz to, kustodijs (franciskāņu ordeņa struktūrvienība – tulk. piez.) savus darbiniekus turpina finansiāli atbalstīt un nav nevienu atlaidis.” Gaidīšanas laiks, lai piekļūtu pie Jēzus kapa, tagad ir vien dažas minūtes, iepriekšējos gados tas varēja ilgt pat līdz divām stundām. Franciskāņu ikdienas procesijās bazilikā piedalās vien saujiņa ticīgo, lielākoties Jeruzalemes iedzīvotāji. Arī Betlēme ir tukša “Tūrisms Palestīnā praktiski ir apstājies. Katru dienu mēs zaudējam 2,5 miljonus dolāru,” sūdzas Madžids Ishāks, Palestīnas Tūrisma un kultūras mantojuma ministrijas Mārketinga departamenta direktors. “Starptautisko tūrismu Izraēla ir izbeigusi; tā kontrolē mūsu robežas. Esam tādā kā aplenkumā,” turpina M. Ishāks. “Betlēme vēl ir sasniedzama, bet pilsētas ziemeļos, kā Nāblusa vai Dženīna, arī Hebrona tālāk uz dienvidiem, tikpat kā nav pieejamas. Pat iekšējo tūrismu un satiksmi ir smagi skāruši kolonistu uzbrukumi.” Dažas grupas sasniedz valsti caur Jordāniju. Cerams, ka līdz gada beigām kaut kas sakustēsies, sevišķi uz Ziemassvētku brīvdienām. Saskaņā ar Izraēlas Tūrisma ministrijas datiem aprīlī valsti apmeklēja ap 80 000 cilvēku (tūristi un svētceļnieki kopā). Tas ir par 77 % mazāk, salīdzinot ar 2023. gada aprīli, un par 80 % mazāk nekā 2019. gada aprīlī – intensīvākajā pandēmijas gadā. Kopumā no janvāra līdz aprīlim reģistrēts aptuveni 285 000 tūristu, kas ir par aptuveni 78 % mazāk nekā 2023. gada attiecīgajā periodā. Samazinājums ir saistīts ar karu pret “Hamās” Gazas joslā pēc notikumiem 2023. gada 7. oktobrī. Tomēr dažu mēnešu laikā kopš kara sākuma ir pieaudzis Izraēlā ieceļojušo tūristu skaits, kaut gan tendenci nav iespējams noteikt. Dr. Jarons Ergass, Izraēlas Tūrisma ministrijas Pētījumu, statistikas un informācijas departamenta direktors, CNA skaidro, ka Tūrisma ministrija veic ieceļojošo tūristu aptauju, uzdodot viņiem dažādus jautājumus, tostarp par viņu apmeklējuma galveno mērķi. Tūristus, kas izvēlas atbildi: svētceļojums, uzskata par reliģiozajiem tūristiem. Atbilstošais procents 2019. gadā bija 16,6 % no aptuveni 5 miljoniem ieceļojošo. Pēc kara sākšanās 2023. gada oktobrī aptaujas tika pārtrauktas, tāpēc kopš tā laika nav oficiālu datu par reliģisko tūrismu. Citu statistiku par kristiešu svētceļniekiem CNA sniedza Kristīgās informācijas centrs (CIC), ko sponsorē Svētās zemes kustodijs. CIC vairāk nekā 50 gadus informē par kristietību un Svēto zemi, arī svētvietām un liturģiju. Turklāt tas ir vienīgais oficiālais kanāls, lai rezervētu Mises svētvietās. No 2023. gada oktobra līdz decembrim 2800 grupu (107 000 cilvēku) CIC bija rezervējušas vismaz vienu Misi, kuras visas atcēla, tiklīdz sākās karš. Viņu vidū bija 95 procenti katoļu un 4 procenti protestantu. Deviņdesmit procentu bija grupas no ārzemēm. CIC skaitļi par reģistrētajām grupām no šī gada janvāra līdz aprīlim: 100–200 mēnesī (caurmērā 5000–6000 personu mēnesī). Kristīgo svētceļotāju trūkums Svētajā zemē lielā mērā ir saistīts ar daudzu kompāniju nevēlēšanos izsniegt apdrošināšanas polises tiem, kas ceļo uz apgabalu, ko uzskata par bīstamu un riskantu. Izraēlas Tūrisma ministrijas ģenerāldirektora vietnieks un mārketinga vadītājs Pini Šani sarunā ar CNA sacīja, ka aicina ebreju un kristiešu līderus iedrošināt savus ticīgos doties svētceļojumā uz Svēto zemi. Viņš pieļauj domu, ka pastāv vēlēšanās apmeklēt Svēto zemi. Svētās zemes kristiešu vadītāji, īpaši latīņu patriarhs kardināls Pjetro Picabella, vairākkārt ir mudinājuši svētceļniekus doties uz svētvietām. Foto: Via Dolorosa (Sāpju ceļš) 2024. gada 24. maija pēcpusdienā ir pilnībā pamesta. Parasti piektdiena ir diena, kad daudzi kristiešu svētceļnieki iet Via Dolorosa pa Jēzus pēdām uz Svēto kapu. Autore: Marinella Bandini Catholicnewsagency.com | 
