Baznīca nav jebkurš darba devējs. Tā no saviem darbiniekiem prasa īpašu lojalitāti – pat viņu privātajā dzīvē. Vācijā no tā būtībā ir palicis tikai darbinieka pienākums piedalīties Baznīcas misijā, nedarīt neko pret Baznīcu un neizstāties no tās. Skats uz guļamistabu ir liegts līdz ar jaunāko Baznīcas kalpojuma regulējumu, kurā teikts: "Privātās dzīves galvenā joma, jo īpaši attiecības un privātums, joprojām ir izslēgta no tiesiskā sprieduma." Savukārt ikvienam, kurš vēlas strādāt Vatikānā, ir jāizpilda daudz stingrākas prasības. Dažiem darbiniekiem pāvests Francisks tagad ir noteicis vēl augstākus kritērijus, pat ļoti detalizētas prasības. Jūnija beigās, Pētera un Pāvila svētkos, pāvests pieņēma vairākus juridiskus tekstus par Svētā Pētera bazilikas darba organizāciju: papildus Svētā Pētera kanoniķu statūtiem un reglamentam tika visaptveroši reglamentēts arī doma celtniecības darbnīcas (Fabbrica di San Pietro in Vaticano) darbs. Noteikts ne tikai tas, kad Svētā Pētera bazilikas strādnieki drīkst valkāt formas tērpu (tikai darba laikā), bet arī darbiniekiem ir jābūt pieklājīgiem un jāizrāda cieņa pret svētajām vietām un vidi. Kamēr citās Vatikāna iestādēs darba noteikumi joprojām ir vispārīgi un pieprasa piemērotu apģērbu un izskatu, katedrāles celtniecības darbnīcā ir noteikts skaidrs aizliegums redzamiem tetovējumiem un pīrsingiem (itāļu oriģinālā ir runa par "ķermeņa pīrsingiem", domājams, lai atšķirtu auskarus no citiem pīrsingiem). Tāpēc plašsaziņas līdzekļi visā pasaulē ir publiskojuši faktu, ka Vatikāna darbiniekiem tagad ir aizliegts tetovēties. Arī konfidencialitāte ir skaidri reglamentēta: darbinieki ir zvērināti ievērot slepenību kopumā un jo īpaši pāvesta noslēpumu, kā arī pastāv aizliegums pēc savas iniciatīvas runāt ar plašsaziņas līdzekļiem par savu darbu. Darba noteikumi Vatikānā nāk no augšas Tas, ka šie noteikumi tagad nonāk uzmanības centrā, ir saistīts ar Baznīcas pilsētvalsts īpatnībām. Vatikānā nav vienotu darba tiesību, kā tas ir Baznīcā Vācijā: visās Vācijas diecēzēs kā katoļu Baznīcas "darba konstitūcija" ir spēkā pamatlikums, uz kura pamata darba nosacījumus un atalgojumu nosaka reģionālās darba tiesību komisijas. Termins "trešais ceļš" tiek lietots attiecībā uz šo īpašo darba apstākļu apspriešanas veidu bez protesta akcijām atšķirībā no "otrā ceļa", kurā darba devēji un darba ņēmēji vienojas par koplīgumu, vajadzības gadījumā izmantojot streikus un lokautus (masveida atlaišana no darba, piemēram, slēdzot uzņēmumu vai lai piespiestu piekrist neizdevīgākiem darba nosacījumiem – red. piez.), un "pirmā ceļa", kurā darba apstākļus vienpusēji nosaka darba devējs. Vatikānā tiek piemērots "pirmais ceļš": darba nosacījumus izdod gan pāvests, gan kardināls valsts sekretārs, gan Vatikāna pilsētas valdības prefekts. 1991. gadā tika oficiāli atzīta "Associazione Dipendenti Laici Vaticano" – Vatikāna Laicīgo darbinieku asociācija. Tomēr tā nav arodbiedrība, kas varētu slēgt koplīgumus, risināt darba strīdus un vadīt sarunas par darba apstākļiem. Tomēr asociācijai ir atļauts nosūtīt savu pārstāvi uz Vatikāna Darba biroja padomi – Ufficio del lavoro della Sede Apostolica (ULSA). Šo biroju bieži vien burtiski tulko kā "darba biroju". Tomēr šī biroja, ko 1989. gadā dibināja pāvests Jānis Pāvils II, galvenais uzdevums ir radīt labus apstākļus strādnieku kopienai Vatikānā. Papildus Vatikāna iestāžu konsultēšanai darba tiesību jautājumos tas ir arī samierināšanas birojs un apkopo daudzos izkaisītos Vatikāna darba tiesību noteikumus: šobrīd ULSA tiesību aktu krājumā ir astoņi dažādi noteikumi ar nosaukumu "Regolamenti per il Personale", kas būtībā ir pielīdzināmi pasaulīgajiem koplīgumiem, kā arī daži noteikumi par darba aizsardzību, pensijām un pabalstiem – ar būtisku atšķirību, ka tos ir vienpusēji pieņēmusi kompetentā Baznīcas iestāde. Bazilikas celtniecības darbnīcā jaunie noteikumi vēl nav ieviesti. Dzīvesveids saskaņā ar Baznīcu, nekādas radu būšanas Nodarbinātības noteikumos var saskatīt to, ko Vatikāns sagaida no saviem darbiniekiem: tiek uzsvērts, ka priekšroka ir kandidātiem, kuri jau ir uzticīgi Baznīcai. Tiek pieņemti darbā tikai tie, kas ir katoļi un dzīvo saskaņā ar Baznīcas principiem; lai pieņemtu darbā, jāuzrāda draudzes priestera ieteikuma vēstule un apliecības par kristību, iestiprināšanu un, ja nepieciešams, Baznīcas laulību. Nevar tikt pieņemts darbā neviens, kuram jau tur ir strādājoši radinieki – laiki, kad Vatikāna amati bija ģimenes mantojums, esot pagājuši. Tāpēc arī Ekonomikas lietu sekretariāts pirms kāda laika padarīja caurskatāmāku pieteikšanās procesu. Vatikāna darba portāls ir pieejams tiešsaistē kopš pagājušā gada. Ikvienam, kas tiek pieņemts darbā, ir ne tikai jādod zvērests par dienesta noslēpumu neizpaušanu, bet arī jāapliecina ticība. Nodarbinātības laikā noteikumi paredz, ka darbiniekiem ir jāizrāda priekšzīmīga reliģiska un morāla uzvedība saskaņā ar Baznīcas doktrīnas normām, nepārprotami arī privātajā un ģimenes dzīvē. Dalība iestādēs vai apvienībās, kuru mērķi nav saderīgi ar Baznīcas doktrīnu un disciplīnu, ir aizliegta. Tāpat ir aizliegts piedalīties "pasākumos, kas neatbilst ar Svēto Krēslu saistītas organizācijas darbinieka raksturam" – itāļu valodas oriģinālā ir skaidri norādīts "manifestazioni", t. i., mītiņos un demonstrācijās. Tas, kas tiek teikts par ierēdņiem, attiecas arī uz Vatikāna iestāžu darbiniekiem: "Svārki ir pašauri, bet silti." (Prūšu ķēniņam Frīdriham II piedēvēts izteiciens attiecībā uz ierēdņu ienākumiem – red. piez.) Salīdzinot ar Vācijas algām, Vatikāns saviem darbiniekiem nemaksā pārāk lielu naudu, taču, raugoties no Itālijas perspektīvas, alga ir samērā saprātīga. Pamatalga ir no 1500 līdz 3000 eiro, vecākajiem darbiniekiem no 2900 līdz 3600 eiro, plus prēmijas un attīstības līmeņi, tiek ieturēta pensija un veselības apdrošināšana, bet netiek maksāts ienākuma nodoklis. Taču citādi nosacījumi ir diezgan dāsni: 36 stundu darba nedēļa, 26 svētku dienas, tostarp pāvesta vārda diena un ievēlēšanas gadadiena, 22 atvaļinājuma dienas un 13 algas ar piecu dienu darba nedēļu, īpašs atvaļinājumu režīms ģimenes pasākumu gadījumos. Tomēr Franciska pontifikāta laikā ierobežotā budžeta dēļ darba apstākļi ir pasliktinājušies. Katholisch.de
Ilustratīvs foto: Unsplash.com | 
