Čats
English
Niks:
Parole:
Reģistrācija

Palasīsim...  Raksti

Kopiena “Emmanuel” un Jēzus Sirds godināšana
24.10.2024 pl. 08:07
Šogad aprit 350 gadi, kopš Jēzus parādījās sv. Margaritai Marijai Alakokai. Īpašs jubilejas gads aizsākās 2023. gada 27. decembrī un turpināsies līdz nākamā gada 27. jūnijam.

Pāvests Francisks šī gada 5. jūnija uzrunā informēja, ka izdošanai tiek gatavots jauns dokuments, kas veltīts Vissvētākajai Jēzus Sirdij (dokuments, kurā apkopotas vērtīgas pārdomas no iepriekšējiem maģistērija dokumentiem, kā arī aplūkota senā vēstures gaita, kas aizsākās Svētajos Rakstos, lai šodien atkal piedāvātu visai Baznīcai šo garīgā skaistuma pilno kultu). Vissvētākā Jēzus Sirds ir skaista Dieva mīlestības izpausme cilvēcei. Pāvests Pijs XII enciklikā “Mystici corporis” saka: “Kristus Sirds, caurdurta par mūsu grēkiem un mūsu pestīšanas labā, tiek uzskatīta par galveno tās mīlestības simbolu, ar kuru dievišķais Pestītājs nepārtraukti mīl Tēvu un visus cilvēkus.” Bībele un Baznīcas tradīcija mums liecina, ka Kristum ir sirds. Viņš mīl līdz galam (Jņ 13, 1), līdz pat nāvei pie krusta (Flp 2, 8). Parlemoniāla (Pareyle-Monial) – Jēzus Sirds pilsēta – ir katoļu kopienas “Emmanuel” garīgais centrs ne tikai vēsturiski, bet arī šodien, tur vasarās notiek dažādas plaša mēroga tikšanās dažādām vecuma un interešu grupām.

Kopienas aizsākums

Paši pirmie kopienas “Emmanuel” aizsākumi ir meklējami 1972. gadā. Kādā nedēļas nogalē daži jaunieši harismātiski dalījās par Svētā Gara izliešanos. Jauna medicīnas studente Martēna Katā un kinokritiķis Pjērs Gursā piedzīvoja Svētā Gara izliešanos. Viņi ļoti izjuta viens otru kā brālis un māsa un Svēto Garu kā dzīvu personu, tāpēc izveidoja lūgšanu grupu, kurai pievienojās arvien vairāk cilvēku. Tā strauji auga un lielā dalībnieku skaita dēļ tika sadalīta mazākās grupās, izveidojās kopiena. Bija skaidrs, ka ir nepieciešams vienojošs nosaukums. Brāļi un māsas savās lūgšanās saņēma atbildi no Dieva, ka šo grupu nosaukums būs “Emmanuel”. Pjēru pašu ļoti aizkustināja vārdi no Mateja evaņģēlija: “Un Viņu nosauks vārdā Emmanuels, kas tulkojumā nozīmē “Dievs ar mums”.” Emmanuels ir Dievs, kurš vienmēr ir kopā ar mums, kopā ar mums cīnās un šajā cīņā mūs apsteidz.

Kopienas aicinājums

Kopā pulcējas gan dažādu aicinājumu laji (neprecētie, laulātie, konsekrētie brāļi un māsas), gan priesteri, kas, dzīvojot pasaulē, caur adorāciju, līdzjūtības darbiem un evaņģelizāciju kalpo Katoļu Baznīcas misijai. Kopienas “Emmanuel” aicinājums ir liecināt par Dieva klātbūtni pasaulē, Viņa tuvumu un mīlestību pret visiem cilvēkiem.

Grāmatā “Cerību uguns. Pjērs Gursā, kopienas “Emmanuel” dibinātājs” rakstīts, ka, runājot par kopienas “Emmanuel” žēlastībām, Pjērs pirmajā vietā vienmēr minēja adorāciju, bet, pirms sāka runāt par evaņģelizāciju, viņš uzsvēra līdzjūtību. Pjēra uzskats par šo jautājumu bija šāds: “Baznīcas vēstures gaitā Kristus ikvienai kopienai un garīgajam virzienam dod savu īpašu veidu, kā izdzīvot krusta noslēpumu. Kopienai “Emmanuel” krusts ir saistīts ar kopienas nosaukumu “Dievs ar mums”. Tas nozīmē, ka krusts jeb krusti būtībā ir ikdienišķi – grūti audzināms bērns, slikti darba apstākļi, attiecību samezglojumi laulāto dzīvē, nedziedināma slimība, varbūt tā ir pēkšņa bērna nāve, negadījums, grūtības atrast dzīvesvietu vai nesaprašanās ar piederīgajiem. Ir trīs veidi, kā Dievs mūs šajās grūtībās mierina un iepriecina: pirmkārt, adorācijā, kas atver sirdi Dieva mīlestībai; otrkārt, dāvājot brāļus, kuru konkrētā palīdzība grūtībās atklāj Dieva mīlestību, un visbeidzot slavēšanā, kas ir sirds un gribas lēmums pieņemt Dieva doto cerību.

Adorācijā cilvēks pamazām iemanto Dieva skatienu – uz sevi, uz citiem, uz pasauli un tās vajadzībām. Tas ir veids, kā aizmirst sevi. Cilvēks atsakās no prieka, lai adorētu, lai būtu kopā ar Jēzu. Jēzus atklāj, kāda ir šī pasaule, uz kuru Viņš ir atnācis kā cilvēks. Jēzus dāvā savu līdzjūtības pilno skatienu un atklāj apkārtējās pasaules vajadzības, kuras līdz šim cilvēks varbūt nemaz nebija pamanījis, nebija vēlējies tās pamanīt vai varbūt domāja, ka nespēj neko mainīt. Kopā ar savu skatienu Jēzus dāvā arī līdzekļus, kā rīkoties. Pamazām Jēzus – vai nu pats vai ar brāļu starpniecību – atklāj cilvēkam, ko tas varētu darīt, lai pasaulē kaut kas mainītos. Tā ik dienas ar adorācijas palīdzību cilvēks kļūst par Jēzus kājām, kas dodas apmeklēt citus, par Viņa rokām, kas kalpo, par Viņa muti, kas apliecina cerību, un Viņa Sirdi, kas mīl…” Kopienas aicinājumi ir tikpat daudzveidīgi kā ģeogrāfiskā vide, kurā kopiena izplatījusies. Pjēram šī dažādība bija ļoti būtiska. Dibinot kopienu “Emmanuel”, viņš intuitīvi nojauta, ka kopienā ikvienam ir jābūt iespējai īstenot savu aicinājumu. Šobrīd kopiena ir pārstāvēta 60 valstīs, tajā ir vairāk nekā 11 500 dalībnieku, 275 priesteri un aptuveni simts semināristu, 225 konsekrētie brāļi un māsas, kā arī 10 bīskapi. Kopienas aicinājums evaņģelizēt tiek īstenots dažādām vecuma grupām, dzīves situācijām, atklājot arvien jaunas misiju vajadzības sabiedrībā, kā dažus piemērus var minēt: starptautiskās evaņģelizācijas skolas (Emmanuel school of mission) Itālijā, Vācijā, Ruandā u.c., FIDESCO, “Mīlestību un patiesību” (kurss laulātajiem), Zaheja kursu (programma, kas balstīta uz Baznīcas sociālo doktrīnu, lai panāktu vienotību starp kristīgo ticību un ikdienas dzīvi), misijas draudzēs u. c. Kopiena “Emmanuel” ir klātesoša arī Latvijas Katoļu Baznīcā nu jau 25 gadus. Par kopienas aktivitātēm Latvijā var uzzināt vairāk, sekojot aktualitātēm “Facebook” lapā – kopiena “Emmanuel” Latvijā. Ikdienā mēs esam aicināti atvēlēt laiku lūgšanai – ja vien iespējams, Vissvētākā Sakramenta priekšā. Savu iespēju robežās arī apmeklēt Svēto Misi. Reizi nedēļā vai divās mēs tiekamies mājas kopienā. Tikšanos mēs iesākam ar vienkāršu, priecīgu Dieva slavēšanu. Pēc slavēšanas seko personīga dalīšanās, kurai ir divas daļas: mēs dalāmies par to, kā Dieva Vārds ir uz mums runājis, un to, kādas ir bijušas katra iespējas ikdienā evaņģelizēt vai nest Dieva labo vēsti pasaulē. Mājas kopiena ir arī vieta, kur mēs cits par citu aizlūdzam un stiprinām. Reizi mēnesī mēs tiekamies uz kopienas dienu, kas parasti ir sestdiena vai nedēļas nogale. Kopīgajās tikšanās reizēs veltām laiku slavēšanai, lūgšanai, dalībai Sv. Misē, tāpat ir svarīga arī garīgās dzīves padziļināšana – garīgs impulss vai lekcija, kā arī dalīšanās priekā un kopīgās maltītēs. Kopienas diena ir reize, kad mēs visi esam kopā vienkāršā sadraudzībā. Kopienas nedēļas nogalēs var piedalīties jebkurš interesents, un sazināties ar mums var minētajā “Facebook” lapā.

Kopiena un Vissvētākā Jēzus Sirds

1975. gadā Pjērs Gursā ierosināja organizēt lūgšanu grupu un harismātiskās atjaunošanas kopienu pulcēšanos mazā Francijas pilsētā Parlemoniālā Burgundijā. Šis bija gads, kad apritēja 300. gadadiena kopš Jēzus parādīšanās sv. Margaritai Marijai Alakokai, taču šajā laikā Vissv. Jēzus Sirds kults bija daļēji iznīcis. Tikai daži svētceļnieki atsaucās priesteru aicinājumam ierasties svinēt šo jubileju. Visbeidzot tie bija “harismātiķi”, kuri negaidīti ieradās un pārsteidza priesterus.

1985. gadā bīskaps uzticēja Parlemoniālas svētceļnieku kalpojumu kopienai “Emmanuel”. 1986. gada oktobrī Francijas baznīcai bija prieks sveikt pāvestu Jāni Pāvilu II Parlemoniālā. Kopš šī brīža, iesaistoties kopienas lajiem un priesteriem, visa gada garumā uzņem svētceļniekus. Ļoti ātri vasaras sesijas pieauga un kļuva starptautiskas. Pamazām kopiena saprata, ka tā nav nejauši nokļuvusi Jēzus Sirds pilsētā un ka pastāv ļoti dziļa saikne starp kopienas aicinājumu uz evaņģelizāciju un Kristus Sirdi, šo Sirdi, kas visu atdeva Mīlestībā uz cilvēkiem. Tieši šo bezgalīgo Žēlsirdības Mīlestību mēs kā kopiena esam aicināti paziņot trešās tūkstošgades cilvēkiem. Parlemoniālā visa gada garumā, bet jo īpaši vasaras mēnešos, tiek organizētas ticības padziļināšanas sesijas – tikšanās, kad var atklāt no jauna Katoļu Baznīcu, iepazīt to un tuvoties Jēzus Vissvētajai Sirdij, kas tik ļoti mīlējusi cilvēkus.

Linda Kuzika
"Nāc", Nr.140