Gaidas ietver sevī gaidīšanu, bet tās piešķir gaidīšanai substanci; tās piepilda gaidīšanu ar virzienu, mērķi un nozīmi. Tās dod mums enerģiju, jo sola atnest mums kaut ko tādu, ko mēs novērtējam, kaut ko tādu, kas sagādās mums prieku. Kad mēs kaut ko paredzam uz priekšu, mēs tam aktīvi gatavojamies, nevis vienkārši sēžam un gaidām, kas notiks. Advents ir liturģiskais laiks, kuru paredzēts izdzīvot ar dziļām garīgām gaidām. Šis ir gada laiks, kad Baznīca aicina mūs sagaidīt garīgās dāvanas ar tādu pašu dedzību un sajūsmu, ar kādu bērni gaida materiālās dāvanas. Bet kā mēs to darām? Nedēļas pirms Ziemassvētkiem un Kunga Epifānijas ir viens no gada noslogotākajiem un saspringtākajiem laikposmiem. Kā izdzīvot šo laiku tā, kā Dievs vēlas, lai mēs to dzīvotu? Kā mēs varam no jauna apgūt bērnišķīgo gaidīšanas mākslu un pielietot to mūsu pieaugušo dzīvē? Pirmā meditācija: Mācīties no ekspertiem Četru Adventa nedēļu garumā Baznīcas liturģija īpašā veidā pievērš mūsu uzmanību divām personām bez paša Kristus: sv. Jānim Kristītājam un Vissvētākajai Jaunavai Marijai. Katram no viņiem ir kaut kas, ko mums iemācīt par gaidīšanas mākslu. Gaidīt ar misiju Sv. Jānis Kristītājs ir pazīstams kā “priekšgājējs”, pārejas posms starp Veco Derību un Jauno Derību. Viņš lieto Vecās Derības valodu, lai aprakstītu savu misiju pasludināt apsolītā Mesijas atnākšanu, sevi dēvējot par saucēja balsi tuksnesī, kas sauc: “Sataisiet Kunga ceļu.” (Jņ 1,23). Viņš bija pirmais pravietis, kurš parādījās Izraēlā pēc simtiem gadu, un viņa vēstījums bija vienkāršs: nožēlojiet grēkus un gatavojieties, jo apsolītais Pestītājs nāk. Viņš dzīvoja askētisku dzīvi, kas viņa vēstījumam piešķīra noteiktu morālu svaru un palīdzēja piesaistīt laikabiedru iztēli. Kā Bībele skaidro: “Tad izgāja pie viņa Jeruzaleme, visa Jūdeja un viss apgabals ap Jordānu; Un viņi, atzinuši savus grēkus, pieņēma no viņa kristību Jordānā.” (Mt 3, 5-6) Svētais Jānis Kristītājs paredzēja Mesijas ierašanos, pildot savu misiju pestīšanas vēsturē. Tā mums ir pirmā mācība par gaidīšanas mākslu. Tāpat kā svētais Jānis Kristītājs paredzēja Jēzus pirmo atnākšanu, mēs gaidām Jēzus Kristus otro atnākšanu. Mēs zinām un ticam uz to, ko publiski apliecinām katru svētdienu, kad izsakām ticības apliecību, - ka vēstures beigās (kas varētu notikt jebkurā dienā) Jēzus “atkal godībā atnāks tiesāt dzīvos un mirušos, un Viņa valdīšanai nebūs gala”. Un tikmēr mums, tāpat kā svētajam Jānim Kristītājam, ir sava misija, kas jāizpilda, misija ar saviem vārdiem un darbiem izplatīt Evaņģēlija vēsti apkārtējiem. Mēs neesam aicināti vienkārši sēdēt un gaidīt, kad Jēzus atkal nāks un vienreiz par visām reizēm pieliks punktu ļaunumam un grēkam. Mēs esam aicināti aktīvi izplatīt Viņa labestību un gaismu; tā ir viena daļa no tā, kā mēs gaidām Viņa Otro atnākšanu; tā ir daļa no kristīgās gaidīšanas mākslas. Vienkāršā iedvesma Ir skaists, patiess stāsts par kādu sievieti, kura no jauna atklāja šo darbīgo kristīgo garu nevis četrās Adventa nedēļās, bet divas dienas pēc Ziemassvētkiem. Viņa bija avīžu kioska-veikaliņa īpašniece mazā pilsētiņā ASV rietumdaļā. Vienu gadu, īsi pirms Ziemassvētkiem, viņa saslima un visas brīvdienas bija spiesta pavadīt gultā. Viņa jutās sadrūmusi un pat sarūgtināta par to, ka viņai izpaliks pusnakts Mise un citas Ziemassvētku svinības. Bet, kad viņa divas dienas pēc Ziemassvētkiem atkal atvēra savu veikalu, viņai radās ideja: "Kāpēc gan šodienu nepārvērst par maniem zaudētajiem Ziemassvētkiem?" Viņa īstenoja savu plānu, ieliekot Ziemassvētku noskaņu visā dienā. Viņa smaidīja biežāk un siltāk nekā parasti. Viņa centās būt īpaši pretimnākoša un draudzīga pret saviem klientiem. Viņa pat sniedza spontānas atlaides klientiem, kuriem bija maz naudas. Dienas beigās pēc veikala slēgšanas viņa aiznesa dažas nelielas dāvaniņas vairākiem kaimiņiem, kuri nevar iziet ārpus dzīvokļa. Un viņa arī apciemoja dažas nabadzīgas ģimenes, lai iedotu bērniem konfektes. Brīdī, kad viņa atgriezās mājās, viņa bija tik priekpilna un Ziemassvētku gara piepildīta kā nekad. Nekad iepriekš savā dzīvē viņa nebija jutusies tik laimīga. Kopš tā laika viņa nolēma Ziemassvētku garu saglabāt un uzturēt dzīvu katru gada dienu. Cik savādāks gan būtu Advents mums pašiem un apkārtējiem, ja ar Dieva žēlastības palīdzību mēs šīs četras nedēļas pavadītu, aktīvi veicinot Ziemassvētku noskaņu. Tieši tāpat, kā svētais Jānis Kristītājs aktīvi vēstīja un sludināja par Mesijas ierašanos! Gaidīšana un kalpošana Otra persona, kurai Adventa liturģiskajā laikā pievērsta īpaša uzmanība, ir Vissvētākā Jaunava Marija. Nesot Jēzu savā klēpī, viņa vairāk nekā jebkurš cits apzinājās Pestītāja gaidāmo dzimšanu. Un kā viņa gatavojās tai dienai? Ko viņa darīja, lai piepildītu gaidīšanas laiku ar jēgu un prieku? Evaņģēlijos ir norādītas trīs lietas: kalpošana, ticībā balstīta draudzība un lūgšana. Uzreiz pēc Pasludināšanas Marija devās palīgā savai radiniecei svētajai Elizabetei, kura arī bija bērna gaidībās. Elizabete bija vecāka gadagājuma, pārsniedzot normālo reproduktīvo vecumu, un viņa nekad agrāk nebija bijusi gaidībās. Un Marija, kā Evaņģēlijs stāsta, „steigšus aizgāja kalnos, jūdu pilsētā”, lai būtu līdzās Elizabetei viņas grūtniecības laikā (Lk 1, 39). Mēs nekad neesam vieni pasaulē. Mēs nekad neesam vieni pat tad, kad gaidām Dieva labās dāvanas. Mums apkārt ir cilvēki, kuriem nepieciešama mūsu mīlestība un kalpošana. Advents ir laiks, lai atjaunotu mūsu izpratni par to un sniegtu palīdzību, lai apmierinātu šīs vajadzības. Gaidīšana kopā Taču Marija devās uz Elizabetes māju ne tikai, lai sniegtu palīdzību un savu kalpojumu. Viņa turp devās arī, lai dalītos ar dārgu draugu savos labajos jaunumos. Evaņģēlijs apraksta Marijas un Elizabetes tikšanos kā sirsnīgu garīgās pieredzes un domu apmaiņu. Arī šī ir daļa no gaidīšanas mākslas. Adventa laikā mēs sagaidām Kristus pirmās atnākšanas svētkus, kā arī dziļi domājam par Viņa otro atnākšanu. Abām šīm atklātajām patiesībām vajadzētu rosināt mūsu sirdīs un prātos vēlmes un domas par to, kā izdzīvot mūsu ticību dziļāk un kā atklāt un labāk piepildīt Dieva gribu mūsu dzīvē. Šīs domas un vēlmes ir jāizsaka un ar tām jādalās, lai tās varētu nest augļus mūsu dzīvē, un tāpēc mums ir tik svarīgi veidot ticībā balstītas draudzības. Advents ir īpaši labvēlīgs laiks, lai atjaunotu, padziļinātu un ieguldītu tajās draudzībās un attiecībās, kas var atjaunot mūsu ticības ceļojumu un barot mūsu mīlestību uz Dievu un Viņa Valstību. To novērtēt un dziļi izdzīvot arī ir daļa no gaidīšanas mākslas. Pārdomāšana sirdī Visbeidzot, Bībele mums paskaidro ne tikai to, ko Marija darīja un ar ko viņa runāja; tā izskaidro arī to, kas notika viņas dvēselē. Svētais Lūkas apraksta Marijas reakciju pašā Kristus dzimšanas naktī, kad gani ieradās apciemot jaundzimušo Pestītāju: “Bet Marija glabāja visus šos vārdus, pārdomādama savā sirdī.” (Lk 2, 19) Marija bija dziļa, lūgšanas piepildīta sieviete, un mums ir jāseko viņas piemēram. Vietas un telpas izbrīvēšana jēgpilnam, lūgšanas pilnam klusumam, lai pārdomātu Dieva vēsti mūsu sirdīs, — arī tā ir svarīga gaidīšanas mākslas dimensija. Tas attur mūs no virspusējiem, trausliem kristiešiem, kuru uzmanību viegli novērš vizuļojoši spožumi un troksnis, bet kuriem nav dzirksts, kas nāk no patiesas gudrības un nesatricināma prieka. Noslēgums: Gaidīšana visu laiku Kristīgā gaidīšanas māksla īpašā veidā ir attiecināma uz Adventa laiku, kad mēs ar nepacietību gaidām gan mūsu Kunga pirmās atnākšanas svinēšanu, gan gatavojamies Viņa Otrās atnākšanas sagaidīšanai. Bet tas attiecas ne tikai uz Adventu. Tas attiecas uz katru mūsu garīgās dzīves gadalaiku, jo Dievs vienmēr darbojas, vienmēr vēlas sūtīt savu žēlastību mūsu individuālajās pasaulēs, tāpat kā viņš Ziemassvētkos sūtīja pasaulē savu Dēlu; un tāpēc mēs vēlamies palikt gatavībā - tāda ir gaidīšanas mākslas būtība. Tagad veltīsim kādu laiku, lai lūgšanā pārdomātu, ko svētais Jānis Kristītājs un Vissvētākā Jaunava Marija mums māca par gaidīšanas mākslu un kā šīs mācības pielietot šī Adventa laikā, tieši šeit un tagad. Jautājumi, kas var palīdzēt jūsu meditācijā, personīgām pārdomām vai pārrunāšanai grupā: Padomājiet par savu skaistāko un bagātāko Adventa un Ziemassvētku pieredzi pagātnē. Kas tos padarīja tik vērtīgus? Saglabājiet šo sajūtu sevī un pateicieties Dievam par tiem. Svētajam Jānim Kristītājam tika dota misija palīdzēt sagatavot sava laika cilvēkus Mesijas atnākšanas sagaidīšanai. Kā kristietis es arī piedalos misijā palīdzēt cilvēkiem uzņemt Kristu savās sirdīs. Ko es daru, lai izpildītu šo misiju? Ko es varu paveikt Adventa laikā, lai īstenotu savu misiju kaut mazliet vairāk, labāk? Vissvētākā Jaunava Marija sagaidīja Jēzus piedzimšanu, kalpojot un veidojot savu garīgo draudzību ar svēto Elizabeti un veltot laiku lūgšanai un pārdomām par Dieva vārdiem un darbiem. Kā es varu sekot viņas piemēram šī Adventa laikā savā dzīvē šeit un tagad?
Regnumchristi.com | 
