Cerība ir tikums, kas vispirms jāiegūst Dieva žēlastībā un Viņa žēlsirdības pilnībā. Tas no jauna jāatklāj laika zīmēs, kuras ietver “cilvēka sirds ilgas nepieciešamībā pēc Dieva pestījošās klātbūtnes, kam jākļūst par cerības zīmi” (“Spes non confundit”, 7). Jubilejas gads ir atbrīvošanas laiks (Lev 25,10), un tādēļ Baznīca aicina visus izmantot iespēju atbrīvoties no grēka seku saitēm, iemantojot atlaidas. Tālākajā rakstā lasītāji var iepazīties ar iespējām, ko pavērs Jubilejas gads, kas sācies 2024. gada 24. decembrī un ilgs līdz 2026. gada 6. janvārim. Jubilejas gada laikā visas citas piešķirtās atlaidas paliek spēkā. Visi ticīgie, kas patiesi būs nožēlojuši grēkus, izslēdzot jebkādu pieķeršanos grēkam un žēlsirdības gara mudināti, svētā gada laikā šķīstījušies Grēksūdzes sakramentā, atjaunojušies Svētajā komūnijā un lūgušies pāvesta nodomos, varēs iegūt sev pilnas atlaidas no Baznīcas garīgo labumu krātuves. Atlaidas iegūstamas arī šķīstītavā esošajām dvēselēm, veicot kādu no turpmāk minētajiem žēlsirdības darbiem. 1. Svētceļojumi Ticīgie, “cerības svētceļnieki”, varēs saņemt Svētā tēva piešķirtās jubilejas atlaidas, ja veiks dievbijīgu svētceļojumu: - uz jebkuru jubilejas svētvietu: tur dievbijīgi piedaloties Svētajā Misē; Misē, kurā tiek piešķirti kristīgās iniciācijas sakramenti (kristība, iestiprināšana) vai Slimnieku sakraments; Dieva vārda liturģijā; Stundu liturģijā (lasījumu stunda, laudes, vesperes); krusta ceļā; rožukronī; gandarīšanas dievkalpojumā, kas beidzas ar grēku nožēlotāju individuālu atzīšanos grēksūdzē; - Romā: apmeklējot vismaz vienu no četrām galvenajām pāvesta bazilikām: Sv. Pētera baziliku Vatikānā, Sv. Jāņa Laterāna baziliku, Sv. Marijas Madžores baziliku un Sv. Pāvila baziliku ārpus Romas pilsētas mūriem; - Svētajā zemē: apmeklējot vismaz vienu no trim bazilikām: Svētā kapa baziliku Jeruzalemē, Piedzimšanas svētnīcu Betlēmē vai Pasludināšanas baziliku Nācaretē; - citos baznīcas apgabalos: apmeklējot katedrāli vai citas baznīcas jeb svētvietas, kuras norādījis vietējais ordinārijs. Liepājas diecēzē tās būs: Sv. Jāzepa katedrāle un Kuldīgas Svētās Trīsvienības baznīca – Dzīvības Dievmātēs svētvieta. 2. Dievbijīgi svētvietu apmeklējumi Līdzīgā veidā ticīgie varēs iegūt jubilejas atlaidas, ja individuāli vai grupā dievbijīgi apmeklēs jebkuru Jubilejas gada svētvietu un tur, veltot piemērotu laiku Euharistiskajai adorācijai un meditācijai, to noslēgs ar lūgšanu “Tēvs mūsu”, ticības apliecinājumu “Es ticu” un lūgšanu Marijai, Dieva Mātei, lai šajā svētajā gadā ikviens “varētu piedzīvot vismaigākās Mātes tuvumu, kura nekad nepamet savus bērnus” (“Spes non confundit”, 24). Jubilejas gadā bez minētajām nozīmīgajām svētceļojumu vietām būs iespējams apmeklēt arī citas svētvietas, ar tādiem pašiem nosacījumiem: - Romā: Svētā Jeruzalemes Krusta baziliku, Sv. Laurencija baziliku ārpus mūriem, Sv. Sebastiana baziliku ārpus mūriem, Dievišķās žēlsirdības svētnīcu – Svētā Gara baznīcu Sasijā, Sv. Pāvila pie Trim avotiem baznīcu (apustuļa mocekļa nāves vieta), Romas katakombas; “Iter Europaeum” jubilejas maršruta baznīcas (28 Eiropas Savienības baziliku maršruts, kurā Latvijai ir nozīmēta Santi Quattro Coronati (Četri svētie kronētie), kas bijusi kardināla Julijana Vaivoda kā titulārbīskapa bazilika Romā). Baziliku nosaukumi atrodami interneta vietnē www.iubilaeum2025. va. Kā arī baznīcas, kas veltītas Eiropas aizbildņiem un Baznīcas doktoriem: Santa Maria sopra Minerva bazilika, Sv. Brigitas baznīca Campo de’ Fiori, Uzvaras Dievmātes baznīca, Trinità dei Monti baznīca, Sv. Cecīlijas bazilika Trasteverē, arī Sv. Augustīna bazilika Campo Marzio; - citur pasaulē: divas mazās pontifikālās bazilikas Asīzē: Sv. Franciska un Eņģeļu Jaunavas Marijas bazilikas; pontifikālās bazilikas Loreto, Pompejā un Padujā, kā arī jebkura neliela bazilika, katedrāle, līdzkatedrāle, Dievmātes svētnīca un jebkurš diecēzes bīskapa ticīgo labā speciāli nozīmēts dievnams ticīgo, kā arī nacionālās vai starptautiskās svētnīcas, “svētās viesmīlības vietas un svētnīcas”, privileģētas telpas cerības atmodināšanai” (“Spes non confundit”, 24), ko norādījušas bīskapu konferences. Ticīgie, kuri patiesi nožēlo grēkus, bet nopietnu iemeslu dēļ nevar piedalīties svinīgos dievkalpojumos, svētceļojumos un dievbijīgos svētvietu apmeklējumos (galvenokārt klostera māsas un mūki, veci cilvēki, slimie, cietumā esošie, kā arī tie, kas atrodas slimnīcā vai citās aprūpes vietās, kā arī tie, kas nepārtraukti kalpo slimajiem), var iegūt jubilejas atlaidas ar tādiem pašiem nosacījumiem, ja, garīgi vienosies ar klātesošajiem ticīgajiem, īpaši brīžos, kad Svētā tēva vai diecēzes bīskapa vārdi tiks pārraidīti, izmantojot plašsaziņas līdzekļus, savās mājās vai jebkur, kur viņi atrodas (piemēram, klosteros, slimnīcās, pansionātos, cietumos). Viņiem jālūdzas “Tēvs mūsu”, ticības apliecinājums “Es ticu” un citas lūgšanas saskaņā ar svētā gada nodomiem, upurējot savas ciešanas vai dzīves grūtības. 3. Žēlsirdības un gandarīšanas darbi Papildus ticīgie varēs saņemt jubilejas atlaidas, ja dievbijības garā piedalīsies Vatikāna II koncila tekstiem un Katoļu Baznīcas katehismam veltītās tautas misijās, rekolekcijās vai formācijas sanāksmēs, kas tiks rīkotas baznīcās vai citās piemērotās vietās saskaņā ar Svētā tēva nodomu. Neskatoties uz noteikumu, ka pilnas atlaidas dienā var iemantot tikai vienu reizi, ticīgie, kuri veikuši žēlsirdības darbu, to veltot par dvēselēm šķīstītavā, ja tajā pašā dienā vēlreiz saņems Svēto komūniju, varēs saņemt pilnas atlaidas, kuras var veltīt tikai mirušajiem. Ar šo dubulto žēlsirdības upuri tiek veikta slavējama pārdabiska tuvākmīlestība. Tā ir saikne, kas vieno ticīgos, kuri joprojām atrodas šīszemes svētceļojumā, ar tiem, kuri jau ir pabeiguši savu ceļojumu, “jo Jubilejas gada atlaidas, pateicoties lūgšanas spēkam, ir īpaši paredzētas tiem, kas ir gājuši pirms mums, lai viņi varētu saņemt žēlsirdības pilnību” (“Spes non confundit”, 22). Īpašā veidā “Jubilejas gadā mēs esam aicināti būt par pamanāmām cerības zīmēm tiem mūsu brāļiem un māsām, kas dzīvo grūtos apstākļos” (“Spes non confundit”, 10): Tāpēc atlaidas tiek piešķirtas arī par žēlsirdības un gandarīšanas darbiem, kuri liecina par iesākto atgriešanos. Ticīgie, sekojot Kristus piemēram un pavēlei, tiek mudināti biežāk veikt mīlestības un žēlsirdības darbus, galvenokārt, lai kalpotu saviem brāļiem un māsām, kas piedzīvo jebkāda veida grūtības. Jo īpaši no jauna atklājot “žēlsirdības darbus miesai: paēdināt izsalkušos, padzirdīt izslāpušos, apģērbt kailos, uzņemt svešiniekus savās mājās, apmeklēt slimos, apmeklēt ieslodzītos, apglabāt mirušos”, kā arī “žēlsirdības darbus dvēselei: dot labu padomu šaubīgajiem, pamācīt nezinošos, vest grēciniekus uz laba ceļa, iepriecināt noskumušos, labprātīgi piedot pāridarītājiem, pacietīgi panest netaisnības, lūgties par dzīvajiem un mirušajiem” (“Misericordiae vultus”, 15). Tāpat ticīgie varēs saņemt jubilejas atlaidas, ja dosies apmeklēt un veltīs laiku saviem brāļiem un māsām, kas nonākuši grūtībās vai trūkumā (slimajiem, ieslodzītajiem, vientuļajiem veciem cilvēkiem, invalīdiem…) tādā veidā svētceļojot pie viņos klātesošā Kristus (sal. Mt 25,34– 36 ) un izpildot parastos garīgos, sakramentālos un lūgšanu nosacījumus. Ticīgie neapšaubāmi varēs atkārtot šīs vizītes svētā gada laikā, katru reizi, pat katru dienu, saņemot pilnas atlaidas. Jubilejas gada pilnās atlaidas var iemantot ar darbiem, kas konkrēti un pašaizliedzīgi pauž gandarīšanas garu, kas ir Jubilejas gada dvēsele, no jauna atklājot īpaši piektdienas grēku nožēlas vērtību: atturoties nožēlas garā vismaz vienu dienu no triviālām izklaidēm (reālām, bet arī virtuālām, ko izraisa, piemēram, mediji un sociālie tīkli) un no nevajadzīga patēriņa (piemēram, ievērojot atturēšanos vai gavēni saskaņā ar vispārējām Baznīcas normām un konkrētiem bīskapu ieteikumiem) apvienojumā ar atbilstošas naudas summas ziedošanu trūcīgajiem; atbalstot reliģiska vai sociāla rakstura darbus, īpaši, lai aizsargātu dzīvību visos tās posmos un pašu dzīves kvalitāti: pamestus bērnus, jauniešus, kas cīnās ar grūtībām, vecāka gadagājuma cilvēkus, kuriem nepieciešama aprūpe, vai vientuļos, migrantus no dažādām valstīm “kuri pamet savu zemi, meklējot labāku dzīvi sev un savai ģimenei” (“Spes non confundit”, 13); būtisku sava brīvā laika daļu atvēlēs brīvprātīgām aktivitātēm, kas kalpo sabiedrības interesēm vai citiem līdzīgiem personīgās iesaistīšanās veidiem.
Sagatavoja Liepājas diecēzes bīskapsViktors Stulpins
"Nāc", Nr.141 |
