Jubilejas gads ir atbrīvošanas laiks (3 Moz. 25, 10), un tādēļ Baznīca aicina visus izmantot iespēju atbrīvoties no grēka seku saitēm, iemantojot atlaidas.
Kas jādara, lai iemantotu atlaidas?
Vispirms ir jāizpilda parastie atlaidu iemantošanas noteikumi:
jābūt svētdarošās žēlastības stāvoklī – brīvam no grēka. Svētdarošās žēlastības stāvokli var atjaunot Grēksūdzes sakramentā,
jāpieņem Svētā komūnija,
jālūdzas pāvesta nodomā,
jāapņemas sargāties no vismazākā grēka.
Kam var iemantot atlaidas?
Atlaidas ticīgais var iemantot sev un arī mirušajiem.
Kur var iemantot atlaidas?
Atlaidu iemantošanas vietas ir dažādas, un tās ir pieejamas visā pasaulē konkrētos nozīmētos dievnamos un svētvietās.
Liepājas diecēzes teritorijā tās ir Liepājas Sv. Jāzepa katedrālē un Kuldīgas Vissvētās Trīsvienības – Dzīvības Dievmātes – svētvietā.
Rīgas arhidiecēzē:
Rīgas Sv. Jēkaba katedrāle,
Kauguru Dieva Žēlsirdības baznīca,
Valmieras Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas baznīca,
Ogres Sv. Meinarda baznīca,
Madonas Kristus Karaļa baznīca.
Rēzeknes-Aglonas diecēzē:
Rēzeknes Jēzus Sirds katedrāle,
Aglonas Dievmātes starptautiskā svētvieta,
Daugavpils Sv. Pētera Ķēdēs baznīca,
Ludzas Jaunavas Marijas Debesīs Uzņemšanas baznīca,
Līvānu Sv. Erceņģeļa Miķeļa baznīca,
Preiļu Jaunavas Marijas Debesīs Uzņemšanas baznīca,
Dagdas Vissvētās Trīsvienības baznīca,
Nautrēnu Jaunavas Marijas Bezvainīgās ieņemšanas baznīca,
Krustpils Vissvētās Trīsvienības baznīca,
Viļakas Vissv. Jēzus Sirds baznīca,
Varakļānu Sv. Viktora svētvieta,
Krāslavas Sv. Ludviga svētvieta,
Viļānu Svētā Krusta svētvieta,
Pasienes Dievmātes svētvieta,
Sarkaņu Dievmātes svētvieta.
Jelgavas diecēzē:
Jelgavas Bezvainīgās Jaunavas Marijas katedrāle,
Skaistkalnes Vissv. Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētvieta.
Pasaulē:
Ticīgie, cerības svētceļnieki, varēs saņemt Svētā tēva piešķirtās jubilejas atlaidas, ja veiks dievbijīgu svētceļojumu:
apmeklējot katedrāles baznīcu vai citas baznīcas un svētvietas, ko norādījis vietējais bīskaps,
Romā: apmeklējot vismaz vienu no četrām galvenajām pontifikālajām bazilikām: Sv. Pētera Vatikānā, Vissvētākā Pestītāja Laterānā, Dievmātes Lielās, Sv. Pāvila ārpus mūriem, kā arī Svētā Jeruzalemes Krusta baziliku, Sv. Laurencija baziliku ārpus mūriem, Sv. Sebastjana baziliku ārpus mūriem, Dievišķās žēlsirdības svētnīcu – Svētā Gara baznīcu Sasijā, Sv. Pāvils pie Trim avotiem, kristiešu katakombas; Iter Europaeum jubilejas maršruta baznīcas (28 Eiropas Savienības baziliku maršruts: Latvijai ir Santi Quattro Coronati (Četri svētie kronētie), kas bija kardināla Julijana Vaivoda bazilika Romā). Baziliku nosaukumi atrodami: https://www.iubilaeum2025.va/en/notizie/comunicati/2023/Iter-Europaeum-nuovo-cammino-chiese-Unione-Europea.html un baznīcas, kas veltītas Eiropas aizbildnēm un Baznīcas doktorēm (Santa Maria sopra Minerva bazilika, Sv. Brigita baznīca Campo de' Fiori, Uzvaras Dievmātes baznīca, Trinità dei Monti baznīca, Sv. Cecīlijas bazilika Trasteverē, Svētā Augustīna bazilika Marsa laukā).
Itālijā: divas mazās pontifikālās bazilikas Asīzes pilsētā: Sv. Franciska un Eņģeļu Jaunavas Marijas bazilikas; pontifikālās bazilikas: Santa Casa, Loreto, Rožukroņa Dievmātes Pompejā, Sv. Antonija Padujā.
Svētajā zemē: apmeklēs vismaz vienu no trim bazilikām: Svētā kapa Jeruzalemē, Piedzimšanas svētnīcu Betlēmē, Pasludināšanas Nācaretē.
Apmeklējot šīs jubilejas vietas, ticīgie ir aicināti pievienot parastajiem atlaidu iemantošanas nosacījumiem arī citas garīgās prakses: dievbijīgi piedalīties Svētajā Misē; Misē, kurā tiks piešķirti kristīgās iniciācijas sakramenti (kristības, iestiprināšanas) vai Slimnieku svaidīšanas sakramentā; Dieva Vārda liturģijā; stundu liturģijā (lasījumu stunda, laudes, vesperes); krusta ceļā; rožukronī; gandarīšanas dievkalpojumā, kas beidzas ar grēku nožēlotāju individuālu atzīšanos grēksūdzē. Līdzīgas jubilejas atlaidas ticīgie varēs iegūt, ja individuāli vai grupā dievbijīgi apmeklēs jebkuru jubilejas vietu un tur piemērotu laiku adorēs Euharistiju un meditēs, beidzot ar lūgšanu "Tēvs mūsu", ticības apliecinājumu “Es ticu” un lūgšanu Marijai, Dieva Mātei, lai šajā svētajā gadā ikviens "varētu piedzīvot vismaigākās Mātes tuvumu, kura nekad nepamet savus bērnus" (Spes non confundit, 24).
Turklāt ticīgie varēs saņemt jubilejas atlaidas, ja viņi dievbijības garā piedalīsies tautas misijās, rekolekcijās vai formācijas sanāksmēs, kas veltītas Vatikāna II koncila tekstiem un Katoļu Baznīcas Katehismam un notiks baznīcās vai citās piemērotās vietās saskaņā ar Svētā tēva nodomu.
Atlaidu iemantošana, veicot žēlsirdības darbus
Īpašā veidā "Jubilejas gadā mēs tiksim aicināti būt redzama cerības zīme daudziem brāļiem un māsām, kas dzīvo grūtos apstākļos" (Spes non confundit, 10). Tāpēc atlaidas tiek piešķirtas arī par žēlsirdības un gandarīšanas darbiem, kuri liecina par iesākto atgriešanos. Ticīgie, sekojot Kristus piemēram un pavēlei, tiek mudināti biežāk veikt mīlestības un žēlsirdības darbus, galvenokārt, lai kalpotu saviem brāļiem un māsām, kas nomākti ar dažādām vajadzībām. Precīzāk, no jauna atklājot "žēlsirdības darbus miesai: pabarot izsalkušos, padzirdīt izslāpušos, apģērbt kailos, uzņemt svešiniekus savās mājās, apmeklēt slimos, mierināt ieslodzītos, apglabāt mirušos" un no jauna atklāt arī “žēlsirdības darbus dvēslei: dot labu padomu tiem, kas šaubās, pamācīt tos, kas neprot, pamācīt grēciniekus, mierināt tos, kas cieš bēdas, labprātīgi piedot ievainojumus, pacietīgi panest ciešanas, lūdzoties par dzīvajiem un mirušajiem” (Misericordiae vultus, 15).
Tāpat ticīgie varēs saņemt jubilejas atlaidas, ja dosies apmeklēt un veltīs laiku saviem brāļiem, kas nonākuši nespēkā vai grūtībās (slimajiem, ieslodzītajiem, vientuļajiem veciem cilvēkiem, invalīdiem...), tādā veidā it kā svētceļojot pie viņos klātesošā Kristus (sal. Mt 25:34-36 ) un izpildot parastos garīgos, sakramentālos un lūgšanu nosacījumus. Ticīgie neapšaubāmi varēs atkārtot šīs vizītes Svētā gada laikā, katru reizi, pat katru dienu, saņemot pilnas atlaidas.
Atlaidu iemantošana, veicot gandarīšanas darbus
Jubilejas gada pilnās atlaidas var panākt arī ar darbībām, kas konkrēti un pašaizliedzīgi pauž gandarīšanas garu, kas ir Jubilejas gada dvēsele, no jauna atklājot īpaši piektdienas grēku nožēlas vērtību: atturoties nožēlas garā vismaz vienu dienu no triviālām izklaidēm (reālām, bet arī virtuālām, ko izraisa, piemēram, mediji un sociālie tīkli) un no nevajadzīga patēriņa (piemēram, ievērojot atturēšanos vai gavēni saskaņā ar vispārējām Baznīcas normām un konkrētiem bīskapu ieteikumiem) apvienojumā ar atbilstošas naudas summas ziedošanu trūcīgajiem; atbalstot reliģiska vai sociāla rakstura darbus, īpaši, lai aizsargātu dzīvību visos tās posmos un pašu dzīves kvalitāti: pamestus bērnus, jauniešus, kas cīnās ar grūtībām, vecāka gadagājuma cilvēkus, kuriem nepieciešama aprūpe, vai vientuļos, migrantus no dažādām valstīm, "kuri pamet savu zemi, meklējot labāku dzīvi sev un savai ģimenei" (Spes non confundit, 13); būtisku sava brīvā laika daļu atvēlēs brīvprātīgām aktivitātēm, kas kalpo sabiedrības interesēm vai citiem līdzīgiem personīgās iesaistīšanās veidiem.
Atlaidu iemantošana mirušajiem
Neskatoties uz noteikumu, ka pilnas atlaidas dienā var iemantot tikai vienu reizi, ticīgie saņems žēlsirdības aktu dvēselēm šķīstītavā, ja viņi likumīgi saņems Svēto komūniju otro reizi tajā pašā dienā. Tad viņi varēs saņemt pilnas atlaidas divas reizes tajā pašā dienā, kuras var veltīt tikai mirušajiem. Ar šo dubulto upuri tiek panākta slavējama pārdabiskās mīlestības izpausme, jo saikne, kas vieno ticīgos, kuri joprojām atrodas šīszemes svētceļojumā, ar tiem, kuri jau ir pabeiguši savu ceļojumu, "jubilejas atlaidas, caur lūgšanu, ir īpaši paredzētas tiem, kas ir gājuši pirms mums, lai viņi varētu saņemt žēlsirdības pilnību” (Spes non confundit, 22).
Lai žēlsirdīgais Dievs šajā Jubilejas gadā ļauj mums visiem piedzīvot Viņa nemitīgo vēlēšanos mūs atpestīt.
