Pāvests Francisks norādīja, ka šajā svētdienā evaņģēlists Lūkass stāda priekšā Jēzu Nācaretes pilsētā, kurā bija uzaudzis. Viņš sinagogā lasa fragmentu no pravieša Isaja grāmatas, kurā vēstīts par Mesijas evaņģelizējošo un atbrīvojošo misiju, un pēc tam vispārējā klusumā svinīgi paziņo: "Šodien šie Raksti ir piepildījušieLk 4, 21). Cik liels bija Jēzus līdzcilvēku pārsteigums un izbrīns, kuri pazina Viņu kā galdnieka Jāzepa dēlu un nekad nebija iedomājušies, ka Viņš varētu būt Mesija. Tomēr tā tas arī ir: Jēzus ar savu klātbūtni pasludina, ka ir pienācis "Kunga žēlsirdības gads" (19). Tā ir prieka vēsts visiem, īpaši nabagiem, ieslodzītajiem, aklajiem, apspiestajiem (18). Tajā dienā, Nācaretē, Jēzus savus sarunu biedrus nolika izvēles priekšā attiecībā uz savu identitāti un misiju. Sinagogā neviens nevarēja neuzdot jautājumu: vai Jēzus ir tikai namdara dēls, kurš sev piedēvē lomu, kas viņam nepienākas, vai arī Viņš patiesi ir Mesija, Dieva sūtīts, lai glābtu cilvēkus no grēka un visa ļaunā? Evaņģēlists Lūkass stāsta, ka Nācaretes iedzīvotāji nespēja Jēzū atpazīt Kunga svaidīto. Viņi domāja, ka ļoti labi pazīst Viņu, un tieši tas, tā vietā, lai veicinātu viņu prāta un sirds atvēršanu, bloķēja kā smags plīvurs, kas aizsedz gaismu. Māsas un brāļi, šodien šis notikums attiecas arī uz mums. Arī mūs izaicina Jēzus klātbūtne un vārdi; arī mēs esam aicināti atpazīt Viņā Dieva Dēlu, mūsu Glābēju. Bet mums var gadīties, tāpat kā Viņa tautiešiem, domāt, ka mēs Viņu jau pazīstam, ka mēs jau visu par Viņu zinām, ka esam ar Viņu uzauguši skolā, draudzē, katehisma lekcijās, valstī ar katoļu kultūru... Un tādēļ arī mums Viņš ir Persona, kas ir tuvu, "pārāk" tuvu. Jautāsim sev: vai mēs apjaušam unikālo autoritāti, ar kādu Jēzus no Nācaretes mūs uzrunā? Vai mēs apzināmies, ka Viņš ir pestīšanas vēsts nesējs, ko mums nevar sniegt neviens cits? Vai es apzinos, ka arī man ir vajadzīga šī pestīšana, ka arī es kaut kādā veidā esmu nabags, ieslodzīts, akls, apspiests? Tikai tad "žēlastības gads" būs arī man! Droši vērsīsimies pie Marijas, Dieva Mātes un mūsu Mātes, lūdzot, lai viņa palīdz mums atpazīt Dieva Dēla vaigu, lai mēs neieļaunotos par Viņa cilvēcību un Viņa mīlestību pret mazajiem un nabagajiem. Lūgsim Vissvētāko Jaunavu Mariju, lai šajā Jubilejas gadā mēs ar apbrīnu no jauna atklātu Jēzu un stiprinātu savā sirdī priecīgu pārliecību: "Jā, tas ir Viņš, Viņš ir mūsu Pestītājs!" Vaticannews.va |