Pirmo reizi Siksta kapelā būs pārstāvētas 12 valstis ar vēlētājiem no vietējo iedzīvotāju vidus, tostarp no Haiti, Kaboverdes, Papua-Jaungvinejas, Zviedrijas.
135 balsstiesīgie kardināli, kas piedalīsies konklāvā, lai izvēlētos 267. pāvestu, ir no 71 dažādas valsts piecos kontinentos. Pārstāvētas ir 17 Āfrikas valstis, 15 Amerikas valstis, 17 Āzijas valstis, 18 Eiropas valstis un 4 Okeānijas valstis. Pirmo reizi ir balsstiesīgie vietējie kardināli. Viņi ir no 12 valstīm: no Haiti – kardināls Šiblī Langluā, no Kaboverdes – Arlindo Furtado Gomess, no Centrālāfrikas Republikas Djēdonē Nzapalenga, no Papua-Jaungvinejas Džons Ribats, no Malaizijas Sebastians Francis, no Zviedrijas Anderss Arborelius, no Luksemburgas Žans Klods Holerihs, no Austrumtimoras Virgilio di Karmu da Silva, no Singapūras Viljams Sengs Čiē Gohs, no Paragvajas Adalberto Martinezs Floress, no Dienvidsudānas Stīvens Amejs Martins Mulla un no Serbijas Ladislavs Nemets. Kopumā Siksta kapelā pulcēsies 53 Eiropas kardināli, 37 Amerikas kardināli (16 no Ziemeļamerikas, 4 no Centrālamerikas, 17 no Dienvidamerikas), 23 Āzijas kardināli, 18 Āfrikas kardināli un 4 Okeānijas kardināli. Pēdējo trīs pāvestu ieceltie balsstiesīgie kardināli Jaunākais ir Austrālijā dzīvojošais kardināls Mikola Bičoks. Viņam ir 45 gadi, viņš ir dzimis Ukrainā un ir Melburnas ukraiņu eparhijas bīskaps, bet vecākais ir spānis Karloss Osoro Sierra. Viņam ir 79 gadi. Visvairāk ir 1947. gadā dzimušo kardinālu. Viņu skaits ir 13. Vienīgais 1970. gadā dzimušais ir kardināls Baldassare Reina, kuram 26. novembrī apritēs 55 gadi. Vienaudžu nav arī kardināliem Leo Frankam, dzimušam 1971. gadā, un Rolandam Makrickam, dzimušam 1972. gadā. Konklāva “veterāni” ir pieci kardināli, kurus iecēla pāvests Jānis Pāvils II: francūzis Filips Barbarēns, horvāts Josips Bozaničs, ungārs Peters Erdo, bosnieties-hercegovinietis Vinko Puličs un ganietis Peters Turksons. Savukārt 22 vēlētāji ir saņēmuši kardināla bereti no Benedikta XVI, bet 108 to valkā pēc Franciska gribas. Reliģiskajām kopienām piederīgie kardināli Vēlētāju vidū ir 33 kardināli, kuri pieder 17 reliģiskām kopienām: 5 saleziāņi, 4 kapucīni, 4 jezuīti un 3 franciskāņi. Siksta kapelā zvērestu nodos arī 2 redemptoristi, no kuriem viens ir Mikola Bičoks, un citām konkgregācijām piederīgie kardināli. Ko nosaka Kanonisko tiesību kodekss Kanonisko tiesību kodeksa 349. kanons nosaka, ka kardināli “veido īpašu kolēģiju, kuras uzdevums ir nodrošināt Romas pāvesta ievēlēšanu”, un piebilst, ka kardināli atbalsta pāvestu “gan kopīgi, kad tiek sasaukti, lai risinātu svarīgākos jautājumus, gan atsevišķi, proti, dažādos amatos, sniedzot viņam palīdzību, galvenokārt ikdienas rūpēs par universālo Baznīcu”. Apustuliskā konstitūcija Universi Dominici Gregis arī nosaka, ka par apustuļa Pētera pēcteci var tikt ievēlēti tie kardināli, kuri pirms pāvesta nāves dienas “vai dienas, kad Apustuliskais Krēsls paliek vakants”, nav sasnieguši 80 gadu vecumu. Tāpēc kardinālus iedala balsstiesīgajos un tādos, kuriem nav šādu tiesību. Šobrīd kardinālu kolēģija sastāv no 252 kardināliem, no kuriem 135 ir balsstiesīgi un 117 vecāki par 80 gadiem. Vaticannews.va | 
