Uzrunas ievadā Leons XIV pieminēja “universālo brālīgumu” kā vienu no spēcīgākajiem punktiem, kuri izcēlās viņa priekšgājēja Franciska pontifikātā un kas aizsākās līdz ar svētā Jāņa XXIII atvērtību. ““Fratelli tutti” autors veicināja gan ekumenisko gājumu, gan starpreliģiju dialogu un darīja to, kopjot attiecības starp personām, tajā pašā laikā ievērojot, lai nekas netiktu atņemts ekleziālajām saiknēm un vienmēr augsti vērtējot cilvēcisku tikšanos,” sacīja Leons XIV. Pāvests atzīmēja, ka viņa ievēlēšana ir notikusi brīdī, kad aprit 1700 gadi kopš Nīkajas pirmā Ekumeniskā koncila. Šis koncils ir nozīmīgs ar “Credo” izstrādāšanu, kurā dalās visas Baznīcas un ekleziālās kopienas. “Kā Romas bīskaps, par vienu no saviem prioritārajiem pienākumiem uzskatu pilnīgas un redzamas kopības atjaunošanu starp visiem, kuri apliecina to pašu ticību Dievam Tēvam, Dēlam un Svētajam Garam,” teica Leons XIV. Viņš pastāstīja, ka šī vienotība vienmēr ir atradusies viņa nemitīgā rūpju lokā un par to liecina arī viņa bīskapa kalpojuma moto “In Illo uno unum” – svētā Augustīna izteiciens, kas atgādina, ka kristieši, būdami daudzi, “ir vieni Tajā Vienīgajā, proti, Kristū”. Svētais tēvs uzsvēra, ka kopība starp kristiešiem īstenojas tik lielā mērā, cik lielā mērā Viņam uzticamies un paklausām. Tāpēc esam aicināti lūgties un kopā darboties, lai sasniegtu šo mērķi, kas ir un paliek Svētā Gara darbs. “Apzinoties, ka sinodalitāte un ekumenisms ir cieši saistīti, vēlos apliecināt savu nodomu turpināt pāvesta Franciska darbu, veicinot Katoliskās Baznīcas sinodālo raksturu un attīstot jaunas un konkrētas aizvien intensīvākas sinodalitātes formas ekumeniskajā jomā,” teica Leons XIV, uzrunājot citu kristīgo konfesiju pārstāvjus. Turpinājumā viņš vērsās pie citu reliģiju piederīgajiem, atzīmēdams, ka kopīgais gājums ir jāuztver arī plašākā nozīmē, kas ietver visus cilvēciskā brālīguma garā. “Šodien ir laiks veikt dialogu un celt tiltus. Tāpēc priecājos un atzinīgi novērtēju citu reliģisko tradīciju pārstāvju klātbūtni, kuri dalās ar mums Dieva un Viņa gribas meklējumos, kas vienmēr ir mīlestības un dzīvības griba uz vīriešiem un sievietēm, un uz visām radībām,” sacīja Svētais tēvs. Leons XIV atzīmēja, ka klātesošie dažādu reliģiju pārstāvji ir liecinieki pāvesta Franciska paveiktajiem ievērojamajiem pūliņiem starpreliģiju dialoga labā. “Ar saviem vārdiem un rīcību viņš ir atvēris jaunas tikšanās perspektīvas, lai veicinātu “dialoga kultūru kā ceļu; kopējo sadarbību kā rīcības veidu; citam cita pazīšanu kā metodi un kritēriju,” citējot Abu Dabi parakstīto “Dokumentu par cilvēces brālīgumu miera pasaulē un savstarpējās sadzīves labā” (04.02.2019), teica pāvests Leons XIV. Viņš pateicās Starpreliģiju dialoga dikastērijam par būtisko lomu, ko tas spēlē šajā pacietīgajā darbā, iedrošinādams uz tikšanos un konkrētu apmaiņu, lai veidotu cilvēciskajā brālīgumā balstītas attiecības. Īpašu sveicienu pāvests veltīja ebrejiem un musulmaņiem. Viņš atzīmēja, ka pateicoties kristietības ebrejiskajām saknēm, visiem kristiešiem ar jūdaismu ir īpaša saikne. Vatikāna II koncila deklarācijā “Nostra aetate” (4) tiek izcelts kopīgā garīgā mantojuma lielums, iedrošinot uz savstarpēju pazīšanos un cieņu. “Teoloģiskais dialogs starp kristiešiem un ebrejiem vienmēr paliek svarīgs un tas ir ļoti tuvs manai sirdij,” sacīja Leons XIV. Viņš atzīmēja, ka šajos sarežģītajos laikos, ko iezīmē konflikti un pārpratumi, šis, tik dārgais dialogs, ir uzcītīgi jāturpina. Vēršoties pie musulmaņiem, Pētera pēctecis atzīmēja, ka attiecības starp Katolisko Baznīcu un islāma reliģijas ticīgajiem raksturo aizvien lielāki pūliņi dialoga un brālīguma labā. “Šāda pieeja, kas ir balstīta uz savstarpēju respektu un sirdsapziņas brīvību, veido stipru pamatu tiltu celtniecībai starp mūsu kopienām,” teica pāvests. Visiem, arī citu reliģisko tradīciju pārstāvjiem, Leons XIV pateicās par klātbūtni šajā tikšanās reizē un par viņu ieguldījumu miera labā. “Pasaulē, ko ievainojusi vardarbība un konflikti, katra kopiena, kuru jūs šeit pārstāvat, dod savu gudrības, iejūtības un darba pienesumu cilvēces labuma vairošanā un kopīgā nama pasargāšanā,” teica Leons XIV. Viņš pauda pārliecību, ka tad, ja reliģijas dzīvos saskaņā un būs brīvas no ideoloģiskajiem un politiskajiem nosacījumiem, tās varēs efektīvi teikt “nē” karam un “jā” mieram, “nē” bruņošanās sacensībai un “jā” atbruņošanās ceļam, “nē” tādai ekonomikai, kas padara nadzīgākās tautas un zemi, un “jā” integrālai attīstībai. Pāvests izteica vēlējumu, lai ar efektīviem žestiem dažādu reliģiju piederīgie varētu liecināt par brālīgumu, līdz ar ko varēs dot ieguldījumu mierīgākas pasaules celtniecībā, kādu to no visas sirds vēlas visi labas gribas vīrieši un sievietes. Noslēgumā Svētais tēvs vēlreiz pateicās visiem par klātbūtni un lūdzās, lai Dieva bezgalīgā labestība un gudrība palīdz dzīvot kā Viņa bērniem un savā starpā kā brāļiem un māsām, lai pasaulē pieaugtu cerība. Vaticannews.va
Foto: Vatican Media | 
