Šis princips atspoguļojas arī Itālijas Bīskapu konferences sadarbībā ar civilajām autoritātēm. Neraugoties uz to, ka kristīgajām tradīcijām Itālijā joprojām ir dziļas saknes, kristīgajai kopienai šajā zemē jau ilgāku laiku ir jāstājas pretim jauniem, ar sekularizāciju saistītiem izaicinājumiem, jāsastopas ar zināmu atsalumu ticībā un demogrāfisko krīzi. Pāvests aplūkoja dažus pastorālos aspektus, kuriem būtu jāpievērš uzmanība. Vispirms ar atjaunotu sparu viņš aicināja sludināt un tālāk nodot ticību, centrā liekot Jēzu Kristu un palīdzot cilvēkiem dzīvot ar Viņu personīgās attiecībās, lai atklātu Evaņģēlija prieku. “Sadrumstalotības laikā ir nepieciešams atgriezties pie mūsu ticības pamatiem, pie kerigmas. Ir jāspēj noteikt vidi, lai Labā vēsts spētu sasniegt visus. Tāpēc ir vajadzīga pastorālā darbība, kas spēj aizsniegt tos, kuri ir tālu un ar atbilstošiem līdzekļiem jāatjauno katehēze un sludināšanas valoda,” skanēja Svētā tēva pamudinājums. “Attiecības ar Kristu mūs aicina attīstīt pastorālo uzmanību pret miera tematu,” turpināja Leons XIV. Viņš norādīja, ka Kungs sūta bīskapus pasaulē nest Viņa dāvanu, kas izteikta frāzē “Miers lai ir ar jums!” un kļūt par miera kaldinātājiem ikdienas dzīves vietās. Pāvests šajā sakarā pieminēja draudzes, kvartālus, veselas valsts teritorijas, pilsētu un eksistenciālās perifērijas. Baznīcai, kas spēj būt par izlīgšanas instrumentu, ir jākļūst redzamai tur, kur cilvēciskās un sociālās attiecības ir kļuvušas sarežģītas un briest konflikts. Apustulis Pāvils vēstulē romiešiem saka: “Ja iespējams, ieturiet mieru ar visiem cilvēkiem, cik tas no jums atkarīgs” (12,18). Pāvests paskaidroja, ka tas ir aicinājums katram uzņemties konkrētu atbildības daļu. Svētais tēvs novēlēja, lai katra diecēze varētu veicināt izglītību nevardarbībai, vidutājības iniciatīvas vietējos konfliktos, pieņemšanas projektus, kas bailes no otra pārvērš tikšanās iespējās. “Lai katra kopiena kļūst par “miera namu”, kurā mācās kliedēt ienaidu ar dialogu, kur tiek praktizēta taisnība un piedošana. Miers nav garīga utopija. Tas ir pazemīgs ceļš, ko veido ikdienas žesti, kas savijas ar pacietību un drosmi, uzklausīšanu un rīcību, un kas šodien, vairāk nekā jebkad agrāk, no mums prasa modru un radošu klātbūtni,” teica Leons XIV Itālijas bīskapiem. Uzrunas turpinājumā pāvests pievērsās izaicinājumiem, kas attiecas uz cilvēka personas cieņu. Viņš atzīmēja, ka mākslīgais intelekts, biotehnoloģijas, datu ekonomija un sociālie mediji dziļi pārveido mūsu uztveri un mūsu dzīves pieredzi. Šādā scenārijā cilvēka cieņa riskē tikt nonivelēta un aizmirsta, aizvietota ar funkcijām, automātismiem, simulācijām. Taču cilvēka persona nav algoritmu sistēma. Tā ir radība, attiecības, noslēpums. Romas bīskaps novēlēja, lai Itālijas Baznīca savā gājumā iekļauj Jēzus centralitāti, antropoloģisko vīziju kā būtisku pastorālās izvēles instrumentu. “Bez cilvēciskā ievērības – miesīguma, trausluma, alkām pēc bezgalīgā un saikņu veidošanas spējas, ētika sarūk līdz kodam un ticība riskē zaudēt iemiesojumu,” norādīja Leons XIV. Svētais tēvs īpaši uzsvēra dialoga kultūras attīstīšanu, lai visas ekleziālās realitātes – draudzes, apvienības un kustības kļūtu par uzklausīšanas telpu starp paaudzēm, par satikšanās telpu starp dažādām pasaulēm, par vārdu un attiecību kopšanas telpu. “Tikai tur, kur ir uzklausīšana, var dzimt kopība un tur, kur ir kopība, var kļūt ticama patiesība,” teica pāvests. Rezumējot, viņš vēlreiz izcēla koordinātes, pēc kurām vadīties bīskapiem. Tātad, tās ir Evaņģēlija sludināšana, miers, cilvēciskā cieņa, dialogs. Noslēgumā Leons XIV Itālijas bīskapiem izteica dažus ieteikumus tuvākajai nākotnei. Vispirms – turpināt vienotības ceļu, jo īpaši domājot par sinodālo gājumu. “Palieciet vienoti un nepretojieties Gara izaicinājumiem! Lai sinodalitāte kļūst par mentalitāti sirdī, lēmumu pieņemšanas procesos un rīcības veidos,” aicināja pāvests. Otrkārt, viņš iedrošināja raudzīties rītdienā un nebaidīties no drosmīgām izvēlēm, atrasties tuvu cilvēkiem, dalīties ar viņiem savā dzīvē, iet kopā ar pēdējiem, kalpot nabadzīgajiem. “Neviens jums nevar liegt sludināt Evaņģēliju un Evaņģēlijs ir tas, ko esam aicināti nest, jo tas ir tas, kas visiem un vispirms jau mums pašiem, ir nepieciešams, lai labi dzīvotu un būtu laimīgi,” teica Romas bīskaps. Viņš aicināja rūpēties par ticīgajiem lajiem, lai viņi dzīvotu no Dieva Vārda un saskaņā ar Baznīcas sociālo mācību, lai būtu evaņģelizācijas virzošais spēks darba vietās, skolās, slimnīcās, sociālajā un kultūras vidē, ekonomikā un politikā. “Iesim kopā ar prieku sirdī un dziesmu uz lūpām! Dievs ir lielāks par mūsu viduvējību. Ļausim, lai Viņš mūs sev pievelk! Paļausimies uz Viņa apredzību,” uzrunas noslēgumā pāvests pamudināja Itālijas bīskapus. Viņš tos novēlēja Vissvētākās Jaunavas Marijas, Loreto, Pompejos un neskaitāmās citās Itālijas svētnīcās godinātās Dievmātes aizbildniecībai, un deva tiem savu apustulisko svētību. Vaticannews.va
Foto: Vatican Media |
