Leons XIV pauž gandarījumu, ka konferences otrā diena notiek Apustuliskajā pilī, Vatikānā, kas ir skaidrs apliecinājums tam, ka Baznīca vēlas piedalīties šajās diskusijās, kas tieši ietekmē mūsu visu tagadni un nākotni. Romas bīskaps atzīst, ka līdz ar savu vienreizējo potenciālu cilvēces labā, mākslīgā intelekta straujā attīstība izraisa arī dziļākus jautājumus par šādas tehnoloģijas pareizu izmantošanu, lai veidotu patiesi taisnīgāku un cilvēcīgāku sabiedrību. Šajā nozīmē MI, lai gan neapšaubāmi ir ģeniāls cilvēka sasniegums, „pirmkārt un galvenokārt ir instruments” – atsaucoties uz pāvesta Franciska teikto, uzsver Leons XIV. Instrumenti jeb rīki, pēc definīcijas, vedina domāt par cilvēka intelektu, kas tos radījis, un lielāko daļu sava ētiskā spēka gūst no to lietotāju nodomiem. Reizēm MI tiek izmantots patiesi cēli, bet citreiz – arī ļaunprātīgi. Tas var tikt izmantots savtīgi, lai gūtu labumu uz citu rēķina vai, vēl ļaunāk, lai veicinātu konfliktus un agresiju. Dokumenta turpinājumā pāvests Leons XIV apliecina, ka Baznīca no savas puses vēlas diskutēt par šiem aktuālajiem jautājumiem un aicina vispirms izvērtēt MI ietekmi, ņemot vērā “cilvēka un sabiedrības integrālo attīstību” (Antiqua et Nova, 6). Tas nozīmē ņemt vērā ne tikai materiālo cilvēka labklājību, bet arī intelektuālo un garīgo labbūtību; tas nozīmē sargāt katra cilvēka neaizskaramo cieņu, kā arī respektēt pasaules tautu kultūras un garīgās bagātības un to daudzveidību. Galu galā, MI priekšrocības vai riski ir jāizvērtē tieši saskaņā ar šo augstāko ētisko kritēriju – uzsver pāvests. Leons XIV, atkal citējot Franciska vārdus, norāda, ka mūsdienu sabiedrības, diemžēl, piedzīvo zināmu „cilvēciskuma izjūtas zudumu vai vismaz tās aptumšošanos”, un tas savukārt liek mums visiem dziļāk pārdomāt cilvēka cieņas, ar ko ir apveltīti pilnīgi visi cilvēki, patieso būtību un unikālumu. Mākslīgais intelekts ir mums pavēris jaunas perspektīvas daudzos dažādos līmeņos, tostarp uzlabojot pētniecību veselības aprūpes un zinātnes atklājumu jomā. Tomēr vienlaikus ir radušies satraucoši jautājumi par tā iespējamo ietekmi uz cilvēces atvērtību patiesībai un skaistumam, par to, kā tas ietekmē mūsu pašu spēju uztvert realitāti. Tāpēc pāvests norāda, ka, lai diskutētu par MI pārvaldības ētisko regulējumu, ir būtiski zināt un ņemt vērā to, kas ir tas unikālais, kas raksturīgs cilvēkam. Vēstījuma turpinājumā Leons XIV pauž pārliecību, ka mēs visi esam nobažījušies par bērniem un jauniešiem un iespējamajām sekām, kādas MI izmantošana var atstāt uz viņu intelektuālo un neiroloģisko attīstību. Mums ir jāpalīdz jauniešiem, nevis jāliek viņiem šķēršļi viņu ceļā uz briedumu un patiesu atbildību – uzsver pāvests. Viņi ir mūsu nākotnes cerība, un sabiedrības labklājība būs atkarīga no tā, vai viņiem tiks dota iespēja attīstīt no Dieva saņemtās dāvanas un spējas, un brīvi un nesavtīgi atbildēt mūsdienu laikmeta prasībām un līdzcilvēku vajadzībām. Nekad agrāk nevienai paaudzei nav bijusi tik ātra piekļuve tik lielam informācijas daudzumam, kāda tā ir mūsdienu paaudzei, pateicoties mākslīgajam intelektam. Tomēr piekļuvi datiem nedrīkst jaukt ar inteliģenci – atgādina pāvests. Galu galā, īstā gudrība ir vairāk saistīta ar dzīves patiesās jēgas atzīšanu nekā ar datu pieejamību. Dokumenta noslēgumā Leons XIV izsaka cerību, ka konferences dalībnieki savās apspriedēs aplūkos MI jautājumu, runājot arī par izglītošanu, jo tas ļaus jauniešiem integrēt patiesību savā morālajā un garīgajā dzīvē, un tādējādi pieņemt nobriedušus lēmumus un pavērt ceļu uz tādu pasauli, kurā valdīs lielāka solidaritāte un vienotība. Vaticannews.va
Foto: Unsplash.com/Nahrizul Kadri | 
