Savu sprediķi pāvests balstīja uz Pirmo lasījumu, kurā stāstīts par Dieva vizīti pie Ābrahāma trīs noslēpumainu figūru veidolā, un uz Evaņģēlija fragmentu par Jēzus viesošanos Martas un Marijas mājās. Leons XIV norādīja uz konkrētiem viesmīlības žestiem, ko Ābrahāms izrāda saviem viesiem, atpazīstot viņos Dieva klātbūtni. "Dievs izvēlas viesmīlības ceļu, lai satiktos ar Sāru un Ābrahāmu un nestu viņiem vēsti par auglības dāvanu, pēc kuras viņi tik ļoti ilgojās un uz kuru vairs necerēja. Pēc daudziem žēlastības brīžiem, kuros Kungs jau ir viņus apmeklējis, Viņš atkal klauvē pie viņu durvīm, lūdzot pieņemšanu un uzticēšanos. Un abi vecāka gadagājuma cilvēki atbild pozitīvi, vēl nezinot, kas notiks tālāk. Šajos noslēpumainajos viesos viņi atpazīst Dieva svētību, Viņa klātbūtni." Šodienas Evaņģēlijs atklāj divas atšķirtīgas, bet ne pretrunīgas attieksmes pret Jēzu, kurš tuvojas. Tās personificē divas māsas. Marta atbild uz Viņa apmeklējumu ar kalpošanu, bet Marija ar klausīšanos. Pāvests norādīja, ka šīm divām attieksmēm vajadzētu izpaust arī mūsu attiecības ar Dievu. "Patiešām ir svarīgi, lai mēs izdzīvotu savu ticību konkrētā darbībā un uzticīgi pildītu savus pienākumus atbilstoši katra stāvoklim un aicinājumam, taču tikpat svarīgi ir arī, lai mēs to darītu, sākot ar meditāciju par Dieva Vārdu, ieklausoties tajā, ko Svētais Gars saka mūsu sirdīm, veltot tam klusuma un lūgšanas brīžus – laiku, kurā mēs apklusinām troksni un uzmanības novēršanu, sapulcējamies Kunga priekšā un atrodam iekšēju mieru un vienotību. Tieši šī kristīgās dzīves dimensija mums ir jāatklāj no jauna, īpaši šodien – gan kā personīga un kopienas vērtība, gan kā pravietiska zīme mūsu laikmetam: dot vietu klusumam, ieklausīties Tēva balsī, kas runā un 'redz slepenībā'" (Mt 6,6). Leons XIV uzsvēra, ka vasaras periods ir laba iespēja, no vienas puses, veltīt vairāk laika lūgšanai un, no otras puses, vairāk rūpēties vienam par otru, dalīties ticībā ar citiem. Pāvests atzina, ka tas nav viegli. Gan kalpošana, gan ieklausīšanās prasa pūles, apņemšanos un zināmus upurus. "Taču tikai šādā veidā – caur šiem centieniem – dzīvē tiek uzcelts kaut kas labs," sacīja Svētais tēvs. "Tikai šādā veidā starp cilvēkiem rodas un nostiprinās autentiskas un stipras attiecības, un tikai šādā veidā – no apakšas uz augšu, ikdienas dzīvē – attīstās, paplašinās un kļūst taustāma klātesošā Dieva valstība". Leons XIV atsaucās uz sava garīgā skolotāja, svētā Augustīna, mācību. Citējot vienu no viņa sprediķiem par Martu un Mariju, viņš norādīja, ka "šīs divas sievietes simbolizē divas dzīves: tagadni un nākotni; viena nodzīvota darbā, otra – atpūtā; viena ir pilna raižu, otra - laimīga; viena ir pārejoša, otra - mūžīga" (Sermo 104, 4). Domājot par Martas darbu, viņš teica: "Kas ir atbrīvots no pienākuma rūpēties par citiem? Kas var atpūsties no šiem pienākumiem? Centīsimies tos veikt nevainojami un ar mīlestību (...) Grūtības paies, un atpūta pienāks, bet atpūtu mēs sasniegsim tikai caur grūtībām. Kuģis peldēs un sasniegs dzimteni, bet mēs sasniegsim savu dzimteni tikai ar kuģi" (turpat, 6-7). Noslēgumā pāvests teica, ka Ābrahāma, Martas un Marijas tēli mums atgādina, ka klausīšanās un kalpošana ir divas savstarpēji papildinošas attieksmes, kas mūs atver Kunga Dieva klātbūtnei. "Viņu piemērs," viņš piebilda, "mudina mūs katru dienu apvienot kontemplāciju un darbību, atpūtu un pūles, klusumu un aktivitāti – ar gudrību un līdzsvaru – vienmēr ar Jēzus mīlestību kā mūsu sprieduma standartu, Viņa vārdu kā mūsu gaismu un Viņa žēlastību kā mūsu spēka avotu, kas mūs uztur pāri mūsu pašu iespējām," – sacīja Svētais tēvs. Vaticannews.va | 
