Kastelgandolfo žurnālisti jautāja pāvestam par Francijas varas iestāžu vakardienas lēmumu atzīt Palestīnas valsti un vai tas būtu jādara arī Amerikas Savienotajām Valstīm. Svētais tēvs atbildēja, ka, viņaprāt, ASV būs pēdējās, kas to darīs. Viņš arī atgādināja, ka Apustuliskais Krēsls jau pirms daudziem gadiem atzina divu valstu risinājumu, paturot prātā, ka ir jāatrod veids, kā respektēt visas valstis. Uz jautājumu, vai Palestīnas valsts atzīšana no citu valstu puses varētu palīdzēt palestīniešu lietai, Leons XIV atbildēja, ka tas varētu palīdzēt, taču šobrīd otrai pusei nav gribas uzklausīt, tāpēc dialogs ir pārtraukts. Leons XIV atgādināja, ka Gazas pilsētā notiek militāra kampaņa. Pāvests otrdien sazinājās ar Svētās Ģimenes draudzi Gazā un, kā viņš teica: "Paldies Dievam, draudzei klājas diezgan labi. Tomēr tā jūt karadarbības tuvošanos." Pāvestam tika jautāts arī par nesenajiem Krievijas iebrukumiem vairāku Eiropas valstu gaisa telpā. "Kāds mēģina saasināt situāciju, ar katru reizi kļūst bīstamāk. Es turpinu uzstāt uz nepieciešamību atteikties no ieročiem, atteikties no militāriem līdzekļiem un sēsties pie sarunu galda," sacīja Svētais tēvs. Uz viedokli, ka Eiropa šobrīd, iespējams, ir pārāk vāja, Leons XIV atbildēja: "Ja Eiropa būtu patiesi vienota, es uzskatu, ka tas varētu kaut ko mainīt." Pāvests arī norādīja, ka militāro izdevumu palielināšana ir politisks jautājums, ko ietekmē spiediens no ārpuses. Tomēr viņš atteicās komentēt šo jautājumu. Romas bīskaps piebilda, ka Apustuliskais Krēsls pastāvīgi risina sarunas ar vēstniekiem un valstu vadītājiem par konfliktiem. "Kad viņi ierodas Vatikānā, mēs meklējam risinājumus," sacīja pāvests. Viņš piebilda, ka pats ir apspriedis šos jautājumus arī ar dažu valstu vadītājiem, ar kuriem ir ticies. Vaticannews.va | 
