Romas bīskapa celebrētajā Svētajā Misē piedalījās 20 tk. katehētu no 115 valstīm. 39 ticīgajiem no Itālijas, Indijas, Anglijas, Dienvidkorejas, Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Filipīnām, ASV, Mozambikas, Brazīlijas un citām zemēm pāvests piešķīra pilnvaras veikt katehēta kalpojumu. Komentējot svētdienas Evaņģēlija fragmentu (Lk 16,19-31), Leons XIV savā homīlijā atgādināja, ka Dievs visos laikos un vietās uzlūko pasauli. Viņa acis redz nabagu un bagātu, to, kas mirst badā, un to, kas viņa priekšā pārēdas; tās redz viena eleganto apģērbu un otra brūces, ko laiza suņi. Taču ne tikai to: Kungs uzlūko cilvēku sirdi. Stāsts par nabaga Lācaru un bagātnieku diemžēl ir ļoti aktuāls – atzina pāvests. Vieni dzīvo pārbagātībā un lielā greznībā, citi – galējā nabadzībā. Veselas tautas piedzīvo trūkumu karu un ļaunprātīgas izmantošanas dēļ. Šķiet, ka gadsimtu gaitā nekas nav mainījies. Leons XIV atgādināja, ka alkatības, peļņas un bagātības dēļ mūsdienās mirst “daudzi Lācari”. Alkatīgie ignorē taisnīgumu, tie, kuri dzenas pēc peļņas, bradā tuvākmīlestību, tiem, kuriem rūp vienīgi bagātība, neredz trūkumcietēju sāpes. Evaņģēlijā teikts, ka nomira gan nabaga Lācars, gan arī bagātnieks. Baznīca nemitējas sludināt šo Kunga vārdu, lai sirdis atgrieztos. Turpinājumā pāvests uzsvēra, ka Dievs atpestī pasauli no visa ļaunā, par mūsu pestīšanu atdodot savu dzīvību. “Viņa rīcība ir mūsu misijas sākums, jo aicina mūs ziedot sevi visu labā,” viņš teica katehētiem. “Evaņģēlijs mums sludina, ka visu dzīve var mainīties, jo Kristus ir augšāmcēlies no mirušajiem. Šis notikums ir patiesība, kas mūs glābj: tādēļ tā ir jāzina un jāsludina, bet ar to nepietiek. Tā ir jāmīl: šī mīlestība liek mums izprast Evaņģēliju, jo tā mūs pārveido, atverot sirdi Dieva vārdam un tuvākajam”. Pēc tam Romas bīskaps sacīja: “Šajā ziņā jūs, katehēti, esat tie Jēzus mācekļi, kas kļūst par Viņa lieciniekiem: jūsu kalpojuma nosaukums cēlies no grieķu vārda ‘katēchein’, kas nozīmē ‘mācīt balsī, likt atskanēt’. Tas nozīmē, ka katehēts ir vārda cilvēks; runa ir par vārdu, ko viņš izrunā ar savu dzīvi. Tāpēc pirmie katehēti ir mūsu vecāki, tie, kuri pirmie mūs uzrunāja un mācīja mūs runāt. Tāpat kā mēs iemācījāmies savu dzimto valodu, arī ticības sludināšanu nevar deleģēt citiem, bet tā notiek tur, kur mēs dzīvojam. Pirmkārt, mūsu mājās, pie galda: kad ir kāda balss, kāds žests, kāds, kurš ved pie Kristus, ģimene piedzīvo Evaņģēlija skaistumu”. Mēs iemācījāmies ticēt, pateicoties to cilvēku liecībai, kuri ticēja pirms mums – turpināja Leons XIV, norādot uz katehētu lomu visos cilvēka dzīves posmos. Katehēti mūs pavada ticībā, un šī dinamika ietekmē visu Baznīcu: kamēr Dieva tauta dzemdina vīriešus un sievietes ticībai, “pieaug izpratne par lietām un nodotajiem vārdiem, pateicoties gan tam, ka ticīgie tos, glabājot savā sirdī, kontemplē un tajos iedziļinās, gan dziļajai izpratnei par garīgo realitāti, ko viņi piedzīvo, gan arī pateicoties to cilvēku veiktajai sludināšanai, kuri līdz ar bīskapa pēctecību saņēmuši drošu patiesības harizmu” (Dei Verbum, 8). Šajā sakarā pāvests norādīja, ka Katehisms ir “ceļojuma instruments”, kas pasargā mūs no individuālisma un nesaskaņām, jo apliecina visas katoliskās Baznīcas ticību. Tā katehēti māca, proti, atstāj iekšēju zīmi – viņš sacīja. Kad mēs audzinām ticībā, mēs nenodarbojamies ar trenēšanu, bet ieliekam sirdī dzīvības vārdu, lai, pateicoties tam, dzīve būtu auglīga. Diakonam Deogratiasam, kurš viņam jautāja, kā būt labam katehētam, svētais Augustīns atbildēja: “Izklāsti visu tā, lai tas, kas tevi klausās, klausoties ticētu, ticot cerētu un cerot mīlētu”. Homīlijas noslēgumā Leons XIV aicināja visus atcerēties, ka neviens nevar dot citiem to, kā nav viņam pašam. Ja bagātais vīrs no Evaņģēlija būtu izrādījis mīlestību pret Lācaru, viņš būtu darījis labu ne tikai nabagam, bet arī sev. Ja šis vīrs bez vārda būtu ticējis, Dievs būtu viņu izglābis no visām mokām: tieši pieķeršanās pasaulīgajām bagātībām atņēma viņam cerību uz patieso un mūžīgo labumu. Kad arī mūs piemeklē mantkārības un vienaldzības kārdinājumi, daudzie šodienas Lācari mums atgādina Jēzus vārdus. Pāvests piebilda, ka šis Jubilejas gads ir visiem atgriešanās un piedošanas, centienu pēc taisnīguma un patiesas miera meklēšanas laiks. Vaticannews.va
Foto: pāvests pasniedz katehētiem krucifiksu |
