«Dārgie brāļi un māsas, labdien! Mūsu ticība un mūsu cerība ir dziļi iesakņojusies Kristus augšāmcelšanās noslēpumā. Uzmanīgi lasot Evaņģēlija tekstus, mēs saprotam, ka šis noslēpums ir pārsteidzošs ne tikai tāpēc, ka cilvēks – Dieva Dēls – ir augšāmcēlies no mirušajiem, bet arī tāpēc, kādā veidā Viņš to izdarīja. Jēzus augšāmcelšanās nav ne triumfējošs pārākums, ne arī atriebība ienaidniekiem. Tā ir brīnišķīga liecība par to, kā mīlestība spēj atdzīvoties pēc lielas sakāves, lai turpinātu savu neapturamo ceļu. Kad mēs atgūstamies pēc traumas, ko mums ir nodarījuši citi, mūsu pirmā reakcija bieži vien ir dusmas, vēlme kādam atriebties par to, ko esam pārcietuši. Augšāmceltais tā nereaģē. Izgājis no nāves valstības, Jēzus neatriebjas. Viņš nāk nevis lai parādītu savu varenību, bet gan apliecinātu prieku par mīlestību, kas ir lielāka par jebkuru ievainojumu un spēcīgāka par jebkuru nodevību. Jēzus parādās saviem draugiem – mācekļiem – un dara to ārkārtīgi diskrēti, neuzspiežot viņiem pieņemt sevi. Viņa vienīgā vēlēšanās ir atgriezties kopībā ar viņiem, palīdzot pārvarēt vainas apziņu. To mēs ļoti labi redzam Pēdējo vakariņu laikā, kad Kungs parādās saviem draugiem, kuri bija noslēgušies bailēs. Šis brīdis izsaka neparastu spēku: Jēzus, pēc tam, kad bija nokāpis nāves bezdibenī, lai atbrīvotu tos, kas tur bija ieslodzīti, ienāk telpā, kurā ieslēgušies no bailēm paralizētie mācekļi, lai nestu tiem dāvanu, uz kuru neviens nebūtu uzdrošinājies cerēt: savu mieru. Viņa sveiciens ir vienkāršs, gandrīz parasts: «Miers jums!» (Jņ 20,19). Taču to pavada tik skaists žests, ka tas šķiet gandrīz nepiedienīgs: Jēzus parāda saviem mācekļiem rokas un sānu, ko iezīmējušas Viņa ciešanu pēdas. Kāpēc gan rādīt savas brūces tieši tiem, kuri tajās dramatiskajās stundās Viņu noliedza un pameta? Kāpēc slēpt šīs sāpju zīmes un izvairīties no kauna brūces atvēršanas? Tomēr Evaņģēlijs saka, ka mācekļi, redzot Kungu, priecājās (sal. Jņ 20,20). Tam ir dziļš iemesls: Jēzus ir pilnībā pieņēmis visu, ko izcieta. Viņā nav ne miņas no aizvainojuma. Brūces nav domātas kā pārmetums, bet gan kā apstiprinājums tai mīlestībai, kas ir stiprāka par jebkuru neuzticību. Šīs brūces ir pierādījums tam, ka tieši sakāves brīdī Dievs nav atkāpies. Viņš nav attiecies no mums. Tādējādi Kungs parāda sevi kailu un neaizsargātu. Viņš nepieprasa, neuzspiež. Viņa mīlestība neapkauno; tā ir miera mīlestība, kas cietusi mīlestības dēļ un tagad beidzot var apgalvot, ka tas ir bijis tā vērts. Mēs, savukārt, bieži slēpjam savas rētas lepnības dēļ, baidoties izskatīties vāji. Mēs sakām "tas nav svarīgi", "tas viss ir pagātnē", bet patiesībā mēs neesam samierinājušies ar nodarītajām sāpēm. Dažkārt slēpjam savu cīņu piedot, lai citu acīs neizskatītos neaizsargāti un neriskētu atkal ciest. Taču Jēzus tā nedara. Viņš piedāvā savas brūces kā piedošanas garantiju. Un parāda, ka augšāmcelšanās nav pagātnes pārsvītrošana, bet gan tās pārveidošana par cerību uz žēlsirdību. Kungs atkārto: "Miers jums!" Un piebilst: "Kā Tēvs mani sūtījis, tā arī es jūs sūtu" (21). Ar šiem vārdiem Viņš uztic apustuļiem uzdevumu, kas nav tik daudz spēks un vara, cik atbildība būt par piedošanas un izlīguma instrumentiem pasaulē. It kā Viņš teiktu: "Kas gan varētu sludināt Tēva žēlsirdīgo vaigu, ja ne jūs, kas esat piedzīvojuši neveiksmes un piedošanu?" Jēzus dveš uz viņiem un dod tiem Svēto Garu (22). Tas ir tas pats Gars, kas Viņu atbalstīja paklausībā Tēvam un mīlestībā līdz pat krusta nāvei. No tā brīža apustuļi vairs nevarēs klusēt par to, ko ir redzējuši un dzirdējuši: ka Dievs piedod, pieceļ, atjauno uzticību. Tā ir Baznīcas misijas būtība: nevis īstenot varu pār citiem, bet gan dalīties ar prieku, ko izjūt tie, kuri ir mīlēti, pat ja viņi to nav pelnījuši. Tas ir spēks, kas radīja un lika augt kristiešu kopienām: vīriešiem un sievietēm, kas atklāja, cik skaisti ir atgriezties dzīvē, lai to varētu dāvāt citiem. Dārgie brāļi un māsas, arī mēs esam sūtīti. Arī mums Kungs rāda savas brūces un saka: "Miers jums!" Nebaidieties parādīt savas brūces, kuras izdziedinājusi žēlsirdība! Nebaidieties tuvoties tiem, kuri ir ieslēgti bailēs vai vainas apziņā! Lai Svētā Gara elpa padara arī mūs par šī miera un šīs mīlestības lieciniekiem, kas ir spēcīgāka par jebkuru sakāvi», - noslēdzot katehēzi, teica pāvests. Svētais tēvs apsveica atsevišķas svētceļnieku grupas, kā arī jauniešus, slimniekus un jaunlaulāto pārus, atgādinot, ka šodien Baznīca atzīmē svētās Terēzes no Bērna Jēzus – jaunavas, Baznīcas doktores un misiju aizbildnes – piemiņas dienu. Lai viņas piemērs iedrošina ikvienu sekot Jēzum savas dzīves ceļā, liecinot par Evaņģēliju prieku, - sacīja Romas bīskaps. Vaticannews.va
Foto: Vatican Media | 
