Pāvests savā uzrunā atgādināja, ka attiecības starp paaudzēm mūsdienās nereti iezīmē plaisas un pretrunas. Viena paaudze tiek nostādīta pret otru paaudzi. Piemēram, veciem cilvēkiem pārmet, ka viņi aizņem jauniešu vietu darba tirgū vai patērē pārāk daudz ekonomisko un sociālo resursu uz citu paaudžu rēķina. Tomēr vecie ļaudis ir dāvana un svētība, un ilgmūžība ir mūsu laika cerības zīme – uzsvēra Leons XIV. Labi ir apzināties, ka novecošana ir “daļa no brīnuma, kas mēs esam”. Ja mēs atzīstam un pieņemam ar vecumdienām saistīto trauslumu, tad tas kļūst “par tiltu uz debesīm”. Par cilvēcisko trauslumu nav jākaunas – norādīja pāvests. Vecie ļaudis mums māca, ka glābšana slēpjas nevis autonomijā, bet savas nevarības pazemīgā atzīšanā. Mūsu cilvēcības mēru nosaka nevis tas, ko varam iegūt, bet spēja ļaut sevi mīlēt un, kad tas ir vajadzīgs, pieņemt palīdzību. Tikšanās laikā Leons XIV atzina, ka aizvien biežāk vecumdienas pārsteidz cilvēkus nesagatavotus. Tāpēc Baznīca, smeļoties no Svētajiem Rakstiem, Baznīcas tēvu mācības un svēto pieredzes, ir aicināta veltīt laiku un līdzekļus vecumdienu atšifrēšanai, lai tādējādi cilvēks varētu tās izdzīvot kristīgi, nepretendējot palikt vienmēr jauns, un izvairīties no neapmierinātības šajā sakarā. Īpašu uzmanību pāvests pievērsa tā saucamajiem “jauniem veciem cilvēkiem” – tiem, kuri pēc darba gadiem vēl ir ar labu veselību, aktīvi piedalās liturģijā un draudzes dzīvē: viņiem ir svarīgi atrast atbilstošu valodu un pieeju, lai viņi būtu aktīvi evaņģelizācijas veicēji. “Gados veco cilvēku pastorālajai aprūpei jābūt visiem evaņģelizējošai un misionārai”, sacīja Leons XIV, “jo Baznīca vienmēr ir aicināta sludināt Jēzu, Kristu Glābēju, visiem vīriešiem un sievietēm, visos vecumos un dzīves posmos’. Tur, kur vecie cilvēki ir vieni un atstumti, viņiem jānes priecīgā vēsts par Kunga maigumu un kopā ar viņiem jāuzvar vientulības tumsība, kas ir sirmgalvju lielais ienaidnieks. Ir svarīgi, lai neviens nejustos nevajadzīgs un pat vecumā varētu apzināties savu aicinājumu uz svētumu. Uzrunas noslēgumā pāvests piebilda, ka, iesaistot vecos cilvēkus misijas darbā, mēs paveram viņiem iespēju būt ar savu gudrību, lūgšanām un dzīves pieredzi par cerības lieciniekiem. Vaticannews.va | 
