Pasākums sākās agrā pēcpusdienā pie Nacionālās bibliotēkas, pulcējot daudzveidīgu cilvēku loku – ģimenes, studentus, aktīvistus, māksliniekus un garīdzniekus. Šo gājienu, kura mērķis bija apstiprināt katras cilvēka dzīvības vērtību, atbalstīja virkne pilsonisko un reliģisko organizāciju. Atbalstu šai iniciatīvai pauda arī reliģiskie līderi ārpus Lietuvas, tostarp Rīgas Romas katoļu arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs un Latvijas luterāņu bīskaps Rinalds Grants, kuri izteica solidaritāti ar gājiena mērķiem. Pasākumā personīgi piedalījās arī Kauņas palīgbīskaps Saulius Bužauskas. Dalībnieki pulcējās pie Lietuvas Nacionālās bibliotēkas uz atklāšanas ceremoniju, kur runātāji dalījās ar atziņām no personīgās, medicīniskās, sociālās un filozofiskās perspektīvas. Viņu vidū bija arī Dr. Lina Šulcienė, kura uzsvēra morālo un garīgo nepieciešamību pēc līdzjūtīgākas sabiedrības. “Mūsu sirdsapziņas dziļumi sauc pēc cita ceļa, nevis nāves kultūras,” viņa teica. “Mūsu iekšējā cilvēcība aicina pēc dzīvības kultūras, ko raksturo solidaritāte, patiesa līdzjūtība un iejūtība pret cilvēkiem, respektējot viņu dzīvību.” Polijas organizācijas Centrum Życia i Rodziny (Dzīvības un ģimenes centrs) koordinatore Agņeška Grača stāstīja par savu pieredzi gājienu rīkošanā. Varšavā bāzētā organizācija darbojas jau vairāk nekā divas desmitgades, aizstāvot dzīvības, ģimenes un vecāku lomu. Viņa norādīja, ka pirms COVID-19 pandēmijas Polijā tika organizēti vidēji 150 šādi gājieni gadā, kas palīdzēja veicināt sabiedrības atbalstu nedzimušu bērnu aizsardzībai, īpaši to, kuriem diagnosticētas invaliditātes. Šie pasākumi veicinājuši sabiedrisko domu, kas noveda pie Polijas Konstitucionālās tiesas 2020. gada sprieduma, kas stiprināja juridisko aizsardzību bērniem ar diagnozi vēl pirms dzimšanas. Pēc atklāšanas ceremonijas dalībieki devās miermīlīgā gājienā uz Viļņas katedrāles laukumu pa Ģedimina prospektu, nesot plakātus un karogus ar cerības un atbalsta vēstījumiem ģimenēm. Sekoja piemiņas koncerts un virkne personisku liecību. Viens no pasākuma spilgtākajiem mirkļiem bija nacionālais zīmēšanas konkurss skolēniem ar nosaukumu “Aš esu dovana” (“Esmu dāvana”), kurā tika iesniegti vairāk nekā 300 darbi no visas valsts. Muzikālajā programmā bija iekļautas pazīstamu mākslinieku uzstāšanās, bet priekšnesumus papildināja personīgi stāsti par dzīvi un ar ģimeni saistītu tematiku. Klātesošos uzrunāja arī runātāji no Latvijas un Igaunijas, piedāvājot kultūras un morāles perspektīvas no visa Baltijas reģiona. Starp runātājiem Katedrāles laukumā bija juriste un sociālā aktīviste dr. Salomeja Fernandesa Montojo, kura pievērsās sabiedrības valdošajai attieksmei pret vecāku lomu, norādot: "Šodien es redzu, cik dziļi iesakņojusies ir ideja, ka bērnu audzināšana nozīmē zaudēšanu — naudas, laika, karjeras, iespēju un labas figūras zaudēšanu. Es nepiekrītu. Bērnu audzināšana nav zaudēšana, bet gan jēgas piešķiršana naudai, laikam, enerģijai, iespējām un skaistumam." Markuss Jervi, Igaunijas medija Objektiiv galvenais redaktors un viens no runātājiem, pauda pateicību par Viļņas gājienu un cerību, ka tas iedvesmos līdzīgas iniciatīvas visā Baltijā. Vēlāk intervijā viņš raksturoja ierobežoto sabiedrisko diskusiju par abortiem Igaunijā kā padomju laikmeta sekas, kad aborti bija legāli un plaši izplatīti. Laika gaitā procedūras izplatība veicināja tās pārveidošanu par sociālu tabu. "Neskatoties uz to, daudzi igauņi augstu vērtē laulību un ģimenes dzīvi," viņš teica. "Mums ir jāpārtrauc sabiedrības klusēšana šajā jautājumā, lai varētu godīgi runāt par dzīvību." Pasākumā uzstājās Vitauta Magnusa universitātes Katoļu teoloģijas fakultātes dekāns profesors Benass Ulevičus, un vēlāk īsā intervijā viņš pārdomāja mainīgās sabiedrības vērtības postpadomju Lietuvā.
“Lietuva padomju okupācijas laikā bija diezgan izolēta,” viņš teica. “Pēc neatkarības iegūšanas valsts piedzīvoja pakāpeniskas pārmaiņas, kļūstot pieejamākai ārzemju produkcijai, augstākām algām un lielākam komfortam.”
Atzīstot ekonomiskās izaugsmes priekšrocības, viņš atzīmēja, ka tā novedusi pie tā, ka cilvēki karjeru un bagātību izvirzīja prioritārā secībā, nevis ģimenes dzīvi, un norādīja, ka šī maiņa dažiem atstājusi tukšuma sajūtu. Viņš mudināja jauniešus meklēt dziļāku piepildījumu ģimenē, kas piedāvā unikālu prieku un laimi, ko materiālie panākumi vien nevar nodrošināt. Pasākums noslēdzās ar īpašu Misi Viļņas katedrālē, ko celebrēja tēvs Deividas Stankevičius. Catholicnewsagency.com
Foto: Gyvybe.lt//Erlendas Bartulis | 
