Ceļojums uz Turciju ir atgriešanās pie ticības avotiem, kristietības saknēm. Leons XIV ir piektais pāvests, kas apmeklē šo valsti. Viņa pontifikāta pirmais apustuliskais ceļojums, kas ietver arī Libānu, sāksies Turcijā, atzīmējot Nīkajas koncila 1700. gadadienu, kas ir aktuāls arī septiņpadsmit gadsimtus vēlāk. Vizītes mērķis ir veicināt brālību un dialogu starp Austrumiem un Rietumiem. Bullā Spes non confundit, pasludinot Jubilejas gadu, pāvests Francisks uzsvēra, ka Nīkajas koncils ir "pagrieziena punkts Baznīcas vēsturē" un reizē arī aicinājums "visām Baznīcām un ekleziālajām kopienām iet ceļu uz redzamu vienotību". Kristīgās ticības apliecinājums tika formulēts Nīkajā. Šī lūgšana iezīmē arī vienu no Leona XIV apustuliskā ceļojuma galvenajiem punktiem - ekumenisko tikšanos Svētā Neofīta bazilikas arheoloģiskajā vietā Iznikas pilsētā, senajā Nīkajā, kas atrodas aptuveni simts kilometru attālumā no Stambulas. Pāvila VI apustuliskais ceļojums 1967. gadā Baznīcas vēsturē pirmo apustulisko ceļojumu uz Turciju veica pāvests Pāvils VI. Viņa vēsturiskā vizīte 1967. gada 25. un 26. jūlijā notika zemē, kas kalpo kā tilts starp Eiropu un Āziju. Stambulā, bijušajā Konstantinopolē un lielajā Austrumu metropolē, kur tika uzrakstītas nozīmīgas lappuses kristietības vēsturē. Neskatoties uz zemestrīci, kas skāra Turciju 1967. gada 22. jūlijā, baznīcas bija pilnas ar ticīgajiem. Tās bija dienas, kad katoļi un citi kristieši, kas bija atvaļinājumā, atgriezās Stambulā, Efesā un Smirnā. Viņi vēlējās būt klāt šajā lielajā notikumā – kā tolaik rakstīja L'Osservatore Romano. Pāvils VI: "Lai viņi būtu viens" Viens no pirmajiem mirkļiem pēc nolaišanās Ješilkējas lidostā, kas mūsdienās nosaukta Mustafa Kemala Ataturka vārdā, bija brālīgais apskāviens starp Romas bīskapu un patriarhu Atenagoru, kuri pirmo reizi tikās Jeruzalemē 1964. gadā. Šos mirkļus papildina vārdi no pāvesta vēstules, kas adresēta viņa "mīļotajam brālim" Atenagoram. Tajā Pāvils VI pauda "kvēlas ilgas pēc Kunga lūgšanas piepildījuma: «lai viņi būtu viens, kā mēs esam viens»". Izpratne par dziļu vienotību Svarīgs notikums bija Svētā Jura pareizticīgo katedrāles apmeklējums. Tur pāvestu Pāvilu VI sirsnīgi uzņēma patriarhs Atenagors. "Mūsu mīlestības pret Kristu un brālīgās mīlestības vienam pret otru gaismā mēs arvien vairāk atklājam savas ticības dziļo identitāti, savukārt daži punkti, kuriem joprojām nepiekrītam, nedrīkst liegt mums atzīt šo dziļo vienotību," sacīja Pāvils VI. Patriarhs Atenagors atgādināja, ka mērķis ir "apvienot to, kas ir sašķelts, izmantojot savstarpēju baznīcas rīcību, kur vien iespējams, atkārtoti apstiprinot kopīgos ticības un pārvaldības aspektus". Jānis Pāvils II 1979. gadā - vienotības centieni Jānis Pāvils II uz Turciju devās 1979. gadā. "Es ierodos šajā valstī," sacīja poļu pāvests, "lai ar atjaunotu apņemšanos turpinātu centienus panākt visu kristiešu vienotību saskaņā ar vienu no svarīgākajiem Vatikāna II koncila mērķiem." Pāvests Vojtila savu ekumenisko ceļojumu sāka Ankarā. "Man kā Pētera pēctecim ir liels prieks," viņš teica vietējai katoļu kopienai, "uzrunāt jūs ar vārdiem, ko svētais Pēteris pirms deviņpadsmit gadsimtiem teica kristiešiem, kuri toreiz, tāpat kā šodien, veidoja minoritāti šajās zemēs." Stambulā norisinājās tikšanās ar Konstantinopoles patriarhu Dimitriju un armēņu patriarhu Šnorku Kalustjanu. Pāvests šai Dieva tautas daļai uzticēja īpašu misiju: "Jūs vairāk nekā citi esat aicināti būt vienotības veidotāji." Viens no Jāņa Pāvila II apustuliskā ceļojuma uz Turciju brīžiem bija Svētā Mise Efesā. Savā sprediķī pāvests uzticēja Baznīcas likteni Dievmātes aizbildniecībai. Viņš arī norādīja ceļu uz pilnīgu vienotību visiem kristiešiem: "Viņas mātišķā skatiena gaismā mēs esam gatavi atzīt savas savstarpējās kļūdas, savu egoismu, savu kūtrumu: viņa dzemdēja vienīgo Dēlu, un diemžēl mēs Viņu parādām dalītu." "Manu ceļojumu uz Turciju iezīmēja divas īpašas "notis": apustulāts un vienotība," - pēc nolaišanās Romas Fjumičīno lidostā teica Jānis Pāvils II. Benedikta XVI apustuliskais ceļojums 2006. gadā Pāvests Benedikts XVI uz Turciju devās 2006. gadā. Svētceļojuma sākumā viņš atgādināja Pāvila VI un Jāņa Pāvila II "neaizmirstamās vizītes". "Kā mēs varam nepieminēt," viņš piebilda, tiekoties ar diplomātiskā korpusa pārstāvjiem Ankarā, "pāvestu Benediktu XV, nenogurstošu miera aizstāvi Pirmā pasaules kara laikā, un svētīgo Jāni XXIII, apustulisko delegātu Turcijā un Latīņu vikariāta apustulisko administratoru Stambulā. Miers starp tautām 2006. gada 29. novembrī Benedikts XVI svinēja Euharistiju Efesā, lūdzoties par mieru Svētajā Zemē un visā pasaulē: "No Efesas, pilsētas, ko svētījusi Vissvētākās Jaunavas Marijas klātbūtne, kuru, kā zināms, mīl un godā arī musulmaņi, mēs paceļam īpašu lūgšanu Kungam par mieru starp tautām," sacīja Benedikts XVI, iesaucoties: "Miers visai cilvēcei!" Šķelšanās starp kristiešiem ir skandāls 2006. gada 30. novembrī, svētā apustuļa Andreja svētkos, Benedikts XVI tikās ar Konstantinopoles patriarhu Bartolomeju. Svētā Jura patriarhālajā baznīcā pāvests uzsvēra, ka "šķelšanās starp kristiešiem ir skandāls pasaulei un šķērslis Evaņģēlija sludināšanai". Lūgšanu brīdis Armēnijas patriarha rezidencē un tikšanās ar patriarhu Mesrobu II ievadīja Benedikta XVI svētceļojuma pēdējo posmu – Euharistiju Svētā Gara katedrālē Stambulā. "Pirms divdesmit septiņiem gadiem šajā pašā katedrālē mans priekšgājējs Jānis Pāvils II pauda cerību, ka jaunās tūkstošgades sākums nesīs Baznīcai pilnīgas vienotības atgūšanu, lai šodienas saspīlētajos apstākļos tā varētu labāk liecināt par Dieva mīlestību, kas atklāta Jēzū Kristū," sacīja Benedikts XVI, atzīstot, ka šī cerība vēl nav piepildījusies. "Tomēr pāvesta vēlme paliek nemainīga un mudina mūs visus, Kristus mācekļus, kuri ar savām vājībām iet pa vienotības ceļu," viņš piebilda. Pāvesta Franciska 2014. gada svētceļojums 2014. gada apustuliskā ceļojuma laikā uz Turciju pāvests Francisks uzslavēja valdības apņemšanos attiecībā uz bēgļu uzņemšanu un uzsvēra tās aicinājumu būt par tiltu starp kontinentiem un tautām. "Turcijai, ņemot vērā tās vēsturi, ģeogrāfisko atrašanās vietu un reģionālo nozīmi, ir liela atbildība: tās izvēles un piemērs ir īpaši vērtīgi un var būtiski veicināt civilizāciju satikšanos." Argentīnā dzimušais pāvests arī atzīmēja, ka "reliģiskā brīvība un vārda brīvība, kas garantēta visiem, veicinās draudzības uzplaukumu, kļūstot par daiļrunīgu miera zīmi." Francisks basām kājām mošejā 29. novembrī pāvests Francisks ieradās Stambulā. Viņš apmeklēja Sultāna Ahmeda mošeju, Svētās Sofijas baznīcu un sveica katoļu kopienu apustuliskās pārstāvniecības nelielajā dārzā. Tas iezīmēja ceļojuma ekumeniskās daļas sākumu. Viens no spēcīgākajiem tēliem bija aina, kurā Francisks basām kājām, saliktām rokām, ilgi klusībā lūdzās blakus lielajam muftijam mošejā. Pēc tam katoļu Svētā Gara katedrālē tika svinēta Euharistija. Savā sprediķī Francisks atgādināja par "harmonizācijas principu", kas ir būtisks, lai panāktu vienotību starp ticīgajiem. Svētais Gars rada Baznīcas vienotību Pāvests Francisks norādīja, ka "Baznīcas ir aicinātas ļaut Svētajam Garam sevi vadīt, pieņemot atvērtības, paklausības un paklausības attieksmi. Tieši Viņš harmonizē Baznīcu." Pēdējais tēls no Franciska ceļojuma uz Turciju bija apskāviens ar bēgļiem no Sīrijas, Irākas, dažādām Tuvo Austrumu valstīm un Āfrikas. Viņu sarežģītā situācija, uzsvēra pāvests, "ir sāpīgas konfliktu un kara sekas". Pāvestu soļi un Turcija Turcija ir daudzu pāvestu sirdīs. Pāvils VI apmeklēja šo valsti nedaudz vairāk kā četrus gadus pēc ievēlēšanas par apustuļa Pētera pēcteci. Jānis Pāvils II apmeklēja Turciju gadu pēc ievēlēšanas par pāvestu. Arī Benedikts XVI un Francisks īsi pēc ievēlēšanas devās savos apustuliskajos ceļojumos uz Turciju. Šķiet, ka pāvesti tūlīt pēc ievēlēšanas vēlas apskaut un noskūpstīt šo zemi. Tagad Turcijas tauta gaida Leonu XIV. Viņa pirmais apustuliskais ceļojums sākas šajā pasaules reģionā, kur kristietības neizdzēšamās lappuses izgaismo jau iezīmētos, bet vēl nepabeigtos ceļus. Leona XIV soļi ir jauni soļi, kas jāskata Nīkajas koncila garā. Soļi, kas jāsper kopā ar brāli Bartolomeju, sekojot Pāvila VI, Jāņa Pāvila II, Benedikta XVI un Franciska, kā arī Benedikta XV un Jāņa XXIII piemēram. Pāvesti apskauj Turciju, zemi, kas ir nesaraujami saistīta ar Baznīcas izcelsmi un vēsturi. Pāvestu soļi pievienojas tautu apustuļa, svētā Pāvila, ebreja no Tarsas, soļiem mūsdienu Turcijā. Šajā koncilu zemē, kurai bija būtiska loma kristietības pirmsākumos, pāvests Leons XIV atjauno Pētera misiju cerībai veltītā Jubilejas gada noslēdzošajā fāzē, kas vērsta uz Ziemassvētku gaismu. Vaticannews.va
Foto: Francisks Turcijā 2014.g. | 
