Pāvesta apustuliskā ceļojuma uz Turciju logo ir izveidots kā aplis, kas ietver Dardaneļu tiltu, simbolizējot Āzijas un Eiropas satikšanos, un Kristu kā tiltu, kas vieno Dievu un cilvēci. Zem tilta plūst jūras ūdeņi, kas simbolizē kristības ūdeni. Logo labajā pusē redzams 2025. gada Jubilejas krusts, bet augšējā kreisajā stūrī trīs savīti apļi simbolizē Vissvēto Trīsvienību. Kopumā logo vizuāli izsaka apustuliskā ceļojuma moto «Viens Kungs, viena ticība, viena kristība» (Ef 4,5). Aplis simbolizē Dieva vienotību, tilts – ticību, kas vieno tautas, jūras ūdens – kristību, kas atjauno Dieva bērnus, aicinot veidot brālību un dialogu starp Austrumiem un Rietumiem. Pāvesta vizīte notiek Nīkajas koncila 1700. gadadienas ietvaros. 
Ceļojuma uz Turciju logo Pēc nepilnu trīs stundu ilga lidojuma pāvests Leons XIV ieradās Ankarā. Apustuliskais nuncijs un protokola vadītājs iekāpa lidmašīnā, lai sveiktu Svēto tēvu. Lidmašīnas trapa pakājē divi bērni tradicionālajos tērpos pasniedza pāvestam ziedus. Ankara atrodas 850 metrus virs jūras līmeņa. Tā ir Turcijas galvaspilsēta kopš 1923. gada, kad Mustafa Kemals Ataturks to izvēlējās galvenokārt stratēģisku apsvērumu dēļ par politisko un administratīvo centru. Pilsētas paplašināšana sākās 1928. gadā, pamatojoties uz austriešu arhitekta H. Jansena pilsētplānu ar ortogonālu plānojumu, platām un taisnām ielām un plašām zaļajām zonām. Vēlāk pievienotas vienkāršas ministriju ēkas, diplomātiskās pārstāvniecības, bankas un kultūras iestādes. Pilsēta, kuras pirmsākumi meklējami bronzas laikmetā un kura bija nozīmīgs centrs Romas un Bizantijas impērijas laikā, lepojas ar Anatolijas civilizāciju muzeju, kurā atrodas retas kolekcijas, Etnogrāfijas muzeju un romiešu termām (III gadsimts p.m.ē.). Pāvests Leons XIV ierodas Turcijā kā dialoga un miera vēstnesis, - saka Vatikāna valsts sekretārs. Pēc kardināla Parolina teiktā, Svētā tēva apustuliskais ceļojums notiek cerības un miera zīmē. Viņš uzsver kristiešu nozīmīgo lomu sociālajā, ekonomiskajā, kultūras un politiskajā dzīvē Tuvajos Austrumos. "Mēs vēlētos, lai viņi varētu palikt savā zemē". Apustuļa Pētera pēctecis ierodas Tuvo Austrumu reģionā, lai stiprinātu brāļu ticību un nestu visiem Kristus gaismu. Sešu dienu laikā pāvests apmeklēs Turciju un Libānu. Divu vizīšu moto: "Viens Kungs, viena ticība, viena kristība" un "Svētīgi tie, kas nes mieru" izceļ viņa apustuliskā ceļojuma būtību, kas ir cerība, vienotība un brālība. Ceļojums uz Turciju notiek Nīkajas koncila 1700. gadadienas ietvaros, bet Libānā, kas tiek saukta par ciedru zemi, viens no aizkustinošākajiem brīžiem būs "klusā lūgšana" Beirutas ostā, kur pirms pieciem gadiem sprādzienā gāja bojā vairāk nekā 200 cilvēki un 7000 tika ievainoti. Kardināls Parolins pauž pārliecību, ka pāvesta klātbūtne nesīs cerību, mieru un jaunu impulsu kristiešiem Tuvajos Austrumos. Komentējot pāvesta ceļojumu uz Turciju un Libānu, Vatikāna preses biroja direktors Mateo Bruni uzsvēra, ka tas ir nozīmīgs notikums abām valstīm ar ļoti senām tradīcijām. Mūsdienu Turcija ir svētā Pāvila dzimtā vieta, pirmo astoņu koncilu norises vieta, tilts starp dažādām pasaulēm un kontinentiem. Savukārt Libāna ir feniķiešu šūpulis, dažādu reliģiju pārstāvju līdzāspastāvēšanas paraugs un patvērums tautām, kas bēg no kara un terorisma. Vienlaikus tā ir zeme, ko iezīmē dziļa nabadzība, dažādas krīzes, sprādziens Beirūtas ostā 2020. gadā un Izraēlas uzbrukumi dienvidos – pēdējais noticis 23. novembrī, dažas dienas pirms pāvesta ierašanās Libānā. Pāvests abās valstīs veiks daudzus braucienus ar automašīnu. "Vispiemērotākais transportlīdzeklis tiks izvēlēts atkarībā no situācijas," skaidroja Mateo Bruni. Papildus ierastajai delegācijai pāvesta svītā būs kardināli Kurts Kohs, Kristiešu vienotības veicināšanas dikastērija prefekts; Džordžs Koovakads, Starpreliģiju dialoga dikastērija prefekts un Klaudio Gudžeroti, Austrumu Baznīcu dikastērija prefekts. Pāvests Turcijā runās angļu valodā, bet Libānā oficiālos pasākumos - angļu valodā, bet liturģisko svinību laikā – franču valodā. Viņš arī tiksies ar žurnālistiem pāvesta lidmašīnā tradicionālās preses konferences laikā brauciena beigās. Ceturtdien plkst. 11.30 pēc vietējā laikā pāvests ieradās Ataturka mauzolejā, kas ir turku nacionālā svētnīca. Tas celts no 1944. līdz 1953. gadam, tajā atrodas Mustafas Kemala "Ataturka" (Turku tēva), Republikas dibinātāja un pirmā prezidenta (1923.–1938.), mirstīgās atliekas. Plašajā esplanādē mauzoleja priekšā atrodas muzeji, kuros glabājas Ataturka personīgo mantu kolekcijas. Ēkas forma atgādina grieķu templi; kāpnes ir izklātas ar zaļu marmoru; griestus rotā zelta mozaīkas. Mustafa Kemals lika laicīgas valsts pamatus, izmantojot radikālus pasākumus: atceļot noteikumu, kas noteica, ka "valsts reliģija ir islāms", un pieņemot valsts laicīguma principu (1937. gada 5. februāra Konstitūcija), kā arī likvidējot kalifātu, aizstājot Osmaņu Korāna likumus ar Civilkodeksu, ieviešot atsevišķas izglītības un tiesu sistēmas no islāma sistēmām, slēdzot dervišu brālību un citas reliģiskās sektas, mainot nedēļas atpūtas dienu no piektdienas uz svētdienu, pieņemot Rietumu kalendāru, aizliedzot poligāmiju, nodrošinot sievietēm tiesības tikt ievēlētām un nosakot arābu alfabēta aizstāšanu ar latīņu alfabētu turku valodas transkripcijai. Ministrs, Ankaras gubernatora vietnieks, Ankaras garnizona komandieris, Ankaras mēra vietnieks, mauzoleja komandieris un Protokola ģenerāldirektors sagaidīja pāvestu Leonu XIV pie kāpnēm Lauvas ceļa sākumā, alejā, kas ved uz mauzoleju, kur notika vainagu nolikšanas ceremonija. Pēc Turcijas Republikas vēsturei veltītā muzeja apmeklējuma Svētais tēvs devās uz Prezidenta pili, kas atrodas Ankaras pilsētas Beštepes rajonā. 2016. gada jūlijā komplekss cieta neveiksmīgā valsts apvērsuma laikā. Ceturtdienas priekšpusdienā pāvests ieradās vizītē pie Turcijas Republikas prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana. Valsts vadītājs dzimis 1954. gada 26. februārī Stambulā, mācījies medresē (islāma reliģiskajā skolā), absolvējis Marmaras Universitāti. 1994. gadā ievēlēts par Stambulas mēru, 2003. gadā par premjerministru un 2014. gadā par Turcijas prezidentu. Pēc oficiālās sagaidīšanas ceremonijas pāvests ar automašīnu devās uz Turcijas Nacionālo bibliotēku, kas atrodas Ankaras pilsētas Čankajas rajonā. Tur Leons XIV tikās ar valdības, diplomātiskā korpusa un sabiedrības pārstāvjiem. Vizītes nākamais punkts bija tikšanās ar Reliģisko lietu padomes prezidentu Safi Arpagušu, bijušo Stambulas muftiju. Institūcija izveidota 1924. gadā, lai aizstātu Osmaņu reliģisko varu pēc kalifāta likvidēšanas. Tā ir pakļauta Valsts prezidentam un veicina sunnītu islāma mācības un praksi. Pēc īsas atpūtas Turcijas apustuliskās nunciatūras mītnē pāvests ceturtdienas pēcpusdienā ieradās Ankaras lidostā, lai dotus uz Stambulu. Lidojums ilgs vairāk kā stundu. Vaticannews.va | 
