Dievkalpojumā piedalījās LELB Konsistorijas padomnieks Grobiņas iecirkņa prāvests A.Jaunskalže, baptistu Ciānas draudzes mācītājs I.Arājs, evaņģēliski luteriskās Svētās Trīsvienības baznīcas mācītājs P.Kalks un Liepājas Pilsētas domes priekšsēdētājs U.Sesks. Pāvesta personībai un viņa kalpojumam klātesošie garīdznieki un Liepājas domes priekšsēdētājs veltīja daudz siltu un atzinīgu vārdu. Uzrunās bija dzirdami iespaidi no personīgās tikšanās ar pāvestu, kā arī tika novērtēts tas darbs, ko pāvests ieguldīja eukumenisma veicināšanā un Kristus Evaņģēlija sludināšanā. Piedāvājam nelielu ieskatu dažu garīdznieku uzrunās.
 LELB Konsistorijas padomnieks Grobiņas iecirkņa prāvests Ainars Jaunskalže:
"Mēs, latvieši, varam sacīt, ka pāvests Jānis Pāvils II bija īpašs mūsu tautas draugs. Viņš pats savā laikā ir sacījis, ka par Latviju lūdza katru dienu. Jau drūmajos nebrīves gados pāvests lika izskanēt Latvijas vārdam pasaulē, kad politiķi par Latviju nekur nerunāja. Visa kristīgā pasaule viņam būs pateicīga, ka viņš tik droši aizstāvēja evaņģēliskās vērtības: morāli, ģimeni, laulības svētumu un cilvēka dzīvības svētumu. Mums, luterāņiem, ir īpaši nozīmīga kopīgā deklarācija par taisnošanas mācību, ko izstrādāja Romas katoļu Baznīca kopā ar Pasaules luterāņu federāciju, kas ir būtisks solis pretī vienībai un savstarpējam izlīgumam."
 Bīskaps Ā. A. Brumanis minēja, ka ir daudzi darbi, kas plašākam cilvēku lokam nav zināmi:
"Par dažiem varu liecināt no mana darba pieredzes Vatikāna radiofonā. Pāvestam Jānim Pāvilam bija labi pazīstama netaisnība, ko piedzīvoja Latvija un citas zemes, kas cieta no padomju varas. Apmeklējot Vatikāna radio biroju, pāvests jautāja, vai mums, latviešiem, nebūtu kāda jubileja, kas dotu iespēju runāt par Latviju. Tā pāvests 1986.gada jūnijā sarīkoja Latvijas evaņģelizācijas 800 gadu jubileju. Pāvests atbalstīja šīs jubilejas svinības arī materiāli, sedzot vēstures kongresa izdevumus. Visas pasaules prese runāja par šo notikumu, un no šī brīža Itālijas presē sāka pieminēt Latviju. Pāvests pats Klementa zālē vadīja latviešu ekumēnisko dievkalpojumu, kurā piedalījās luterāņu arhibīskaps Arnolds Lūsis kopā ar abu konfesiju garīdzniekiem. Otrs dievkalpojums pāvesta Jāņa Pāvila II vadībā latviešiem bija sv.Pētera bazilikā, koncelebrējot Eiropas bīskapu apvienību pārstāvjiem – kardināliem un bīskapiem. Par to plaši rakstīja pasaules prese. Trimdā dzīvojošie Latvijas diplomāti un vadītāji piedalījās un sasveicinājās ar pāvestu Klementa zālē Vatikānā. No pašas Latvijas neieradās neviens pārstāvis. Bet nebija jāgaida ilgi, kad Vatikānā ieradās padomju līderis Gorbačovs un drīz Latvija kļuva brīva. Jubilejas rīkotājam no Latvijas puses bija jābūt man. Tāpēc varu liecināt par šo svarīgo Jāņa Pāvila II labvēlību Latvijas neatkarības labā. Jānis Pāvils II pieņēma latviešu trimdas personības un korus no Latvijas, izrādot godu audiencēs, tos uzrunājot latviešu valodā. Vienu reizi pāvesta audiencē Latvijas himnu dziedāja koris “Ausma” diriģenta Zirņa vadībā. Jāpiezīmē, ka nekad pāvests nenoraidīja satikšanos ar latviešiem. Katru reizi koristiem bija iespēja sasveicināties ar pāvestu. Pāvests mīlēja Latviju, par to liecina arī sv.Meinarda baznīca un dāvātais zvans Liepājā. Paldies pāvestam par visu, ko viņš darījis Latvijas labā. Personīgi mani viņš iesvētīja par bīskapu sv.Pētera bazilikā."
 Liepājas un Kurzemes bīskaps Vilhelms Lapelis:
"Kāds bija pāvests? Patiesībā viņš sevī bija iemiesojis Kristus kā Labā Gana tēlu. Jēzus gāja meklēt pazudušās avis, lai tās maigi celtu savos plecos un nestu drošā vietā, ganāmpulkā – Baznīcā. Pāvests neskaitāmas reizes no Vatikāna devās uz visiem kontinentiem, lai stiprinātu ticībā, lai būtu tuvāk cilvēkiem, lai dalītu ar viņiem viņu likteni, kas bieži vien ir smags, sāpīgs, nepanesams. 1993.gadā viņš kā svētceļnieks ieradās arī pie mums Latvijā. Viņā klausoties un raugoties, ikviens labas gribas cilvēks neatkarīgi no savas ticības pārliecības izjūt, ka ir vērts būt uzticīgam labajam. Pāvests, iesākot savu tik svētīgo kalpošanu, to izdarīja ar vārdiem: ”Nebīstieties! Es esmu ar jums visās dienās.” Nebīstieties ticēt Dievam. Nebīstieties darīt un mācīt labu arī tad, ja jūs nesapratīs, nepieņems. Nebīstieties būt vājākā pusē, kuram ir taisnība. Nebīstieties sludināt Patiesību, kura dažkārt ir neērta, rūgta – it īpaši Dieva baušļu pildīšanā, jo tikai tā ved uz pestīšanu. Tikai tā jūs var patiesi darīt brīvus un laimīgus. Svētā Tēva vadībai vienmēr varēja uzticēties, zinot, ka viņš savu ganāmpulku aizvedīs labās Dieva ganībās. Viņš mācīja pielāgoties Dieva gribai, Viņa kārtībai. Par to mēs sakām PALDIES! Vēl spilgtā atmiņā ir mana pēdējā tikšanās pērnā gada 20.decembrī ar Svēto Tēvu Vatikānā. Pāvests bīskapu B.Sloskānu izsludināja par godināmu. Sloskāns ir pirmais latvietis, kas saņem no Romas katoļu Baznīcas tik augstu atzinību. To paveica mūsu dārgais pāvests, īsi pirms savas aiziešanas Latvijai pasniegdams tik lielu dāvanu. Par to mēs esam ļoti pateicīgi. Kā mūsu mīlestības apliecinājumam sekosim Dieva Vārdam, ko pāvests tik uzticīgi un dāsni sēja. Mēs ticam, ka viņš paliek garā kopā ar mums un arī turpmāk no Debesīm mūs atbalstīs un stiprinās." ~ Attēlu galerija ~
(uzklikšķiniet uz attēla, lai to palielinātu)   
  
 
  
| 
;)
;)
;)
;)
;)
;)
;)
;)
;)
;)
;)
;)
;)
;)