Pāris minūtes pirms 19 (Latvijas laika), no skursteņa virs Siksta kapelas parādījās baltie dūmi, bet 19 atskanēja arī sv. Pētera bazilikas zvani. Saskaņā ar konstitūcijas “Universi Dominici gregis” priekšrakstiem, abas šīs zīmes liecina par jaunā Pāvesta ievēlēšanu. Ap 19:50 kardināls Estevezs pasludināja visai pasaulei jaunā Pāvesta vārdu. Par 264 sv. Pētera pēcteci kļuva kardināls Jozefs Racingers. Jaunais Romas bīskaps uzrunāja desmitiem tūkstošu sapulcināto itāļu valodā, bet latīņu valodā deva visiem svētību “Urbi et orbi” (Pilsētai un pasaulei). Ņemot vērā ievēlēšanas par pāvestu brīdi, Benedikts XVI (kardināls Jozefs Racingers) ir gados vecākais Romas bīskaps pēc 275 gadiem. Kardināls Lorenco Korsini, kurš par pāvestu kļuva 12. jūlijā 1730. gadā un pieņēma vārdu Klements XII, savā ievēlēšanas brīdī bija 78 gadus, 5 mēnešus un 5 dienas vecs. Viņš nomira 6. februārī 1740. gadā – viņa pontifikāts ilgā 9 gadus, 6 mēnešus un 25 dienas. No 1732. gada Klements XII bija pilnīgi akls. Benedikts XVI ir pirmais vācu izcelsmes pāvests pēc 480 gadiem. Pēdējais pāvests-vācietis bija Hadrians VI (1522-1523) no Utrehtas, kas šajā laikā atradās Vācu tautas Romas impērijas robežās. Līdz šim brīdim Romas bīskapa amatu pildīja sekojoši vācu izcelsmes pāvesti: Gregors V (996-999), Klements II (1046-1047), Damazijs II (1048), Leo IX (1049-1054), Viktors II (1055-1057) un Stefans IX (1057-1058). ~ ~ ~ Jozefs Racingers (Jozeph Ratzinger) ir dzimis 16. aprīlī 1927. gadā, Marktlā, Passau diecēzē, Vācijā. Augstāko izglītību viņš ieguva Fraisingas Augstākajā filozofijas skolā un Minhenes universitātē, kur ieguva teoloģijas doktora grādu. Par prezbiteri (priesteri) viņu ordinēja kardināls Mihaels fon Faulhabers, 29. jūnijā 1951. gadā. Kā priesteris, viņš bija saistīts ar vairākām mācību iestādēm: Fraisingas Augstāko filozofijas un teoloģijas skolu (1952-1959), Bonnas universitāti (1959-1963), Minsteres universitāti (1963-1969), Tibingenas universitāti (1966-1969), Ratizbonas universitāti (1969-1977). II Vatikāna koncila laikā (1962-1965) bija šī koncila eksperts. No 1969 līdz 1977 gadam, bija arī Starptautiskās teoloģiskās komisijas loceklis. Par Minhenes un Fraisingas bīskapu tika iecelts 24. martā 1977. gadā. Par bīskapu viņu konsekrēja Vircburgas bīskaps - Jozefs Štange, 28. maijā 1977.g., Minhenē. Kardināla godā tika iecelts 27. jūnijā 1977. gadā – saņēma sarkano bireti un titulāro baznīcu - Santa Maria Consolatrice al Tiburtino. Viņš piedalījās abos iepriekšējos 1978. gada konklāvos 25.-26. augustā un 14.-16. oktobrī. No 25. novembra 1981. gada, pildīja Ticības doktrīnas kongregācijas prefekta, Pāvesta bibliskās komisijas priekšsēdētāja un Starptautiskās teoloģiskās komisijas priekšsēdētāja amatus. 15. februārī 1981. gadā, atteicās no savas arhidiecēzes vadīšanas. 5. aprīlī 1993. gadā viņam tika uzticēta Velletri-Segni titulārā baznīca (tika ieskaitīts kardinālu-bīskapu pulkā). Par Kardinālu kolēģijas dekāna vietnieku kļuva 9. novembrī 1998. gadā, bet par šīs Kolēģijas dekānu - 30. novembrī 2002. gadā, saņemot papildus Ostijas titulāro baznīcu. ~ Attēlu galerija ~
(uzklikšķiniet, lai palielinātu)   
  
  
  
  
  
  
  
  
  
 
 
| 
;)
;)
;)
;)
;)
;)
;)
;)
;)
;)
;)
;)
;)
;)
;)
;)
;)
;)
;)
;)
;)
;)
;)
;)
;)
;)
;)
;)
;)
;)
;)
;)
;)
;)