Prezentācija notika ekumēniski draudzīgā gaisotnē. To vadīja Latvijas Bībeles biedrības ģenerālsekretārs Valdis Tēraudkalns, stādot priekšā tekstu tulkotājus, redaktorus, vizuālo noformētāju un dažādu konfesiju baznīcu galvas – luterāņu arhibīskapu Jāni Vanagu, baptistu bīskapu Jāni Šmitu, pareizticīgo baznīcas pārstāvi priesteri Jāni, un V. Em. Kardinālu Jāni Pujatu. Tā kā daļa no tulkotajām grāmatām (3. 4., Makabeju gr., 2. Ezras, 151. psalms) līdz šim latviski nav izdotas, bet pārējās - Latvijā izdotas pirms Otrā pasaules kara, tad šis ir nozīmīgs notikums gan kristīgo konfesiju darbībā, gan klasisko tekstu tulkošanas vēsturē. Uz grāmatas pēdējā vāka lasāms: “Šajā krājumā apvienotas tās Vecās Derības grāmatas, kas nav atrodamas visos Bībeles izdevumos, jo to vietu Bībeles kanonā daļa kristiešu apstrīd. Latviešu valodā tās protestantisma ietekmē līdz šim vairāk bijušas pazīstamas ar nosaukumu „apokrifi”. Pēc Otrā Pasaules kara tās latviski vairs nav izdotas un plašākam lasītāju lokam ir nezināmas. Līdz ar sagatavošanā esošo jauno Bībeles tulkojumu latviešu valodā šīm grāmatām atkal radusies izdevība nonākt apritē. Tās palīdzēs labāk saprast pārējos Bībeles tekstus un orientēties Bībeles zemju kultūras vēsturē. Vairākums šajā krājumā iekļauto grāmatu atrodamas E. Glika veiktajā pirmajā Bībeles tulkojumā latviešu valodā (17. gs.), citas latviski agrāk izdotas atsevišķi, bet dažas tiek tulkotas no jauna – lielākā daļa no grieķu, bet viena (3. Ezras grāmata) no senslāvu valodas.” Šīs grāmatas ir atrodamas Romas katoļu un pareizticīgo Svētajos Rakstos, bet tās lieto arī citas konfesijas. Pašreiz izdotais deiterokanonisko grāmatu paraugizdevums pēc iespējamu labojumu izdarīšanas tekstā tiks iekļauts jauntulkotajā Bībelē latviešu valodā. Latvijas Bībeles biedrība (LBB) sadarbībā ar kristīgo konfesiju un attiecīgo nozaru akadēmiskiem ekspertiem kopš 1995. gada veic Bībeles tulkošanas projektu. Plānotā prezentācija ir viens solis tuvāk tā pabeigšanai. Prezentācijā klātesošos uzrunāja Romas katoļu un luterāņu arhibīskapi, Teoloģijas fakultātes dekāns Juris Cālītis un RARZI direktors Paskals Marija Jerumanis. Dziedāja RARZI koris un Rīgas sv. Ģertrūdes ev. luteriskās draudzes ansamblis. Pasākuma laikā LBB valdes priekšsēdētājs Ojārs Incenbergs sveikca tulkotājus (Aleksandrs Bite, Ināra Ķemere, Māra Poļakova, Jānis Priede, Ilze Rūmniece, Dainis Zeps), literāro redaktori (Milda Klampe) un korektori (Valda Zvaigzne). Šīs grāmatas protestantu ietekmē tika uzskatītas kā apokrifi, citiem – kā otrais kanons. Valdis Tēraudkalns sveica tos, kas bija pie šī izdevuma darbojušies un atbalstījuši un interesentus, lai šāds tulkojums taptu, ko vēlāk varētu uzlabot. Teoloģijas fakultātes dekāns Juris Cālītis izteica savu prieku par šo izdevumu. Savukārt RARZI direktors priesteris Paskāls Marija Jerumanis stādīja priekšā klātesošajai publikai Codex Vaticanus, kas 5. maijā tika uzdāvināts kardinālam. Kardināls Jānis Pujats savu runu iesāka, ka Svēto Rakstu kanonā katoļiem ir par septiņām grāmatām vairāk nekā protestantiem, bet mazāk nekā sīriešu, koptu un armēņu baznīcām. Tas nedrīkst ietekmēt kristiešus, ievedot konfliktā, jo pie mums – kardināls uzsvēra – ir laba saskaņa starp konfesijām. Uzskatu, ka Jaunā Derība ir izšķirošais, jo tā mums ir kopēja. Kaut arī Vecā Derība ir vairāk vai mazāk dažādās konfesijās, doktrinārajā ziņā tā tur neko neienes. Tātad neesot vērts tur lauzt šķēpus, jo ne jau Makabiešu grāmata izšķir jautājumu par šķīstītavu, bet gan Evaņģēlijs. Priesteriem kā tautas ganiem par to ir jāmāca. Tā būtu kauna lieta, ka kristieši ejot uz debesīm pestīšanas ceļu savā starpā strīdas, tā nometot zemē gadsimtus, labus prātus un daudz enerģijas. Bet svarīgi, ka Dieva priekšā katrs atbildēs par saviem darbiem. Nobeigumā Eminence, atsaucoties uz Svētā Gara nonākšanā pār mācekļiem, teica, lai šī uguns iznīcina ikvienu ļaunumu mūsu siržu dziļumos, kā arī iededz savu gaismu, ko nest pasaulē. Arhibīskaps Jānis Vanags visu rezumēja ar vārdiem: „Lai Dievs nedod mums nonākt ne ellē, ne šķīstītavā, bet skatīt Dieva vaigu! Ticot Jēzum Kristum, tas ir iespējams un šī dāvana, ko esam saņēmuši šodien, lai padara mūsu ceļu uz pestīšanu skaistāku.” Pasākums tika noslēgts ar lielās svētības vārdiem. Šīs prezentācijas starplaikos klātesošajiem bija iespēja ieslīgt muzikālā baudījumā, ko sniedza RARZI koris un Rīgas Sv. Ģertrūdes draudzes dziedātāju ansamblis. Par savām izjūtām palūdzu padalīties Latvijas Bībeles biedrības ģenerālsekretāru Valdi Tēraudkalnu un grāmatas mākslinieku. * * * - Kādas ir Jūsu izjūtas, redzot savu kolēģu un savu gara darba augli – deiterokanoniskās grāmatas vienā sējumā? Valdis Tēraudkalns: Man liekas, ka tas ir tiešām vēsturisks notikums, un esmu pārliecināts, ka tas arī palīdzēs kliedēt dažādus stereotipus, kas ir bijuši pagātnē, kur viena konfesija ir teikusi, ka citai ir nepilnīga Bībele, un kāda cita konfesija ir teikusi, ka otrai ir „pārāk pilnīga” Bībele. Pārsteidzošais ir tas, ka šīs grāmatas, kuru atklāšanu latviešu valodā mēs šodien svinam, tiek lietotas visdažādākajās tradīcijās – pat radikālajā reformācijā vai arī citos strāvojumos. Tas ir tekstu sakopojums, no kura mēs visi varam kaut ko gūt, un tas ir tiešām ļoti vēsturisks notikums un ir patīkami, ka tā būs latviešu Bībeles daļa, un ka mums ir izdevies vairāk iztulkot, kā jau varbūt Cālīša kungs sākumā sacīja, nekā ir dažā labā vācu vai zviedru vai citā Bībelē. Šeit ir arī 4. Makabeju grāmata un 151. psalms, un tas respektē to konfesionālo dažādību, kas pie mums jau ir. Pareizticīgie – mums ir jārespektē arī šis Austrumu aspekts. Latvija kā Austrumu un Rietumu satikšanās vieta. - Vai nebija grūti sastrādāties ar dažādu konfesiju pārstāvjiem – no katoļu, no luterāņu, no pareizticīgo tradīcijām? V.T.: Interesanti, ka nē. Darbā ar šiem un arī ar citiem tekstiem arī diskutē par šiem tekstiem, oriģinālvalodas dažādām niansēm un tamlīdzīgi. Dažādas doktrinārus strīdus viņi atstāj ārpusē un citām reizēm, tā kā tas pārsteidzošais ir, ka nē –mums kaut kāds stingri konfesionālais pamats šajā gadījumā nespēlē lomu, lai cilvēki naidotos jeb nevarētu veikt tos uzdevumus, kas viņiem ir uzticēti šajā gadījumā. - Ko Jūs novēlētu nākamajiem Svēto Rakstu lasītājiem, kuri mēģinās arī iegādāties šo jauno izdevumu un pētīt viņu daudz dziļāk? V.T.: Šie teksti ir dzīvi – viņi runā ne tikai par kādu pagātnes laikmetu, bet arī par mums pašiem. Un lasītāji redzēs, ka daļa šo tekstu ir pilni nežēlības, kas atspoguļo vajāšanas, kas bija. Nežēlība un posts ir arī mūsdienās, tā kā arī šis aspekts šos tekstus padara mūsdienīgus. Un kur nu vēl arī dažādi gudrības un filozofiski teksti, kuri man liekas tikpat svaigi kā lasītājam, kas tos lasīja mūs ēras sākumā. * * * - Jums ir bijis liels gods šo jauno izdevumu – Deiterokanoniskās grāmatas – vizualizēt. Kādas ir Jūsu izjūtas? Un simbolika, ar ko Jums saistījās šīs Vecās Derības grāmatas? Mākslinieks: Pirmkārt, jāsaka, ka tas ir patiešām liels gods. Un tā nav tāda ikdienišķa parādība. Ir daudz vienkāršāk un mazāka atbildība ilustrējot jebkuru citu grāmatu un veidot vāka dizainu. Faktiski, priekš manis tas asociējas un saistās ar to, ka tas ir jaunums priekš Latvijas sabiedrības. Ne tikai konfesiju pārstāvjiem, bet gan priekš visas sabiedrības, jo tā ir liela kultūrvēsturiski nozīmīga grāmata. Tā ir vērtība priekš manis, un tādas varētu būt arī manas izjūtas. Publikācijā izmantoti LRKB IC, kā arī Vatikāna radio speciālkorespondenta
Andra Vasiļevska sagatavotie materiāli - Zemāk dota iespēja lejupielādēt un/vai noklausīties Vatikāna radio speciālkorespondenta Andra Vasiļevska sagatavoto audio materiālu:
| 
