Tikšanās sākās 6. maijā Sietlā (ASV) un to vadīja Romas-katoļu arhibīskaps Aleksandrs I. Branets (Brunett), ARCIC līdzpriekšēdētājs. Anglikāņu grupu vadīja arhibīskaps Peters Karnlejs (Carnley), Austrālijas Baznīcas primass un otrs ARCIC līdzpriekšsēdētājs. Dokumenta autori uzsvēra, ka nav iemeslu, lai marioloģijas jautājumi un Marijas godināšana būtu problēma, kas šķeltu abas Baznīcas. Marijas godināšana, kas raksturīga katoļiem vai pareizticīgajiem, pateicoties savai iesakņošanai Bībelē un Tradīcijā – ir arī anglikāņu tradīcijas daļa. Liturģiskajos kalendāros, kā katoļi tā anglikāņi piemin svarīgākos notikumus no Jaunavas Marijas dzīves, bet savās lūgšanās sauc Viņu par “vienmēr jaunavu” un “iemiesota Dieva Māti.” Pēc dokumenta autoru domām, šai tradīciju vienotībai vajadzētu būt par pamatu tam, lai anglikāņi un katoļi uzsāktu sarunas par strīdus izraisošām dogmām par Marijas Bezvainīgo ieņemšanu un Debesīs uzņemšanu. Kaut gan anglikāņi nepieņem veidu kādā tika noteiktas šīs dogmas, tomēr tie atzina, ka tām var būt jēga, ja skatītos uz tām no bibliskās izpratnes par cilvēka aicinājumu speciālai misijai, kā arī par cilvēka sadarbību ar Dievu. Dokumenta autori aicina katoļus un anglikāņus, lai viņi paskatītos uz Marijas aicinājumu un jaunajām dogmām caur sv. Pāvila vārdu prizmu: “Jo kurus Viņš iepriekš pazina, tos arī iepriekš nozīmēja kļūt līdzīgiem sava Dēla attēlam, lai Viņš būtu pirmdzimtais starp daudziem brāļiem. Bet kurus Viņš iepriekš nolēma, tos arī aicināja; un kurus aicināja, tos arī attaisnoja; bet kurus attaisnoja, tos arī pagodināja.” (Rom 8,29-30). Balstoties uz šiem vārdiem, dialoga dalībnieki piekrīt, ka katoļiem dogma par Marijas Bezvainīgo Ieņemšanu nav saistīta ar to, ka Marijai nebija vajadzīgs Kristus pestījošs darbs, bet ar anticipāciju – iepriekšējo darbību sievietē, kura bija īpaši aicināta pestīšanas vēsturē. Tomēr Marijai, kā jebkuram cilvēkam, bija nepieciešamas Jēzus Kristus ciešanas, nāve un augšāmcelšanās. Dokumenta autori skaidro arī to, ka dogma par Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanu neattiecas uz to, kā vēsturiski izskatījās Marijas dzīves beigas, bet uz to, ka Dievs darbojās Viņā līdz pēdējam brīdim. Viennozīmīgi pasvītrojot to, ka Jēzus Kristus ir vienīgais starpnieks starp Dievu un cilvēkiem – kā anglikāņi tā katoļi atzīst par faktu īpašu lūgšanu pilno “aprūpi”, ar kuru Marija aptver Baznīcu un pasauli. Šis dokuments vēl nav oficiāli atzīts un ir iespējamas nelielas izmaiņas saturā. Oficiāla atzīšana notiks tad, kad to pieņems Lambetas konference un Vatikāns. | 
